Aleksandrs Žuravļovs (krievu: Александр Александрович Журавлёв, dzimis 1965. gada 2. decembrī) ir Krievijas Federācijas ģenerālpulkvedis, kopš 2018. gada Rietumu kara apgabala pavēlnieks. Krievijas bruņoto spēku kontingenta komandieris Sīrijas pilsoņu karā (2016, 2018) un viens no Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā vadītājiem. Apsūdzēts kara noziegumos pret civiliedzīvotājiem Sīrijā un Ukrainā.

Aleksandrs Žuravļovs
Александр Журавлёв
Oficiālais portrets (2019).
Oficiālais portrets (2019).
Personīgā informācija
Dzimis 1965. gada 2. decembrī (58 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Tjumeņas apgabals, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība krievs
Militārais dienests
Dienesta pakāpe
ģenerālpulkvedis
Dienesta laiks 1982.—pašlaik
Valsts Karogs: Padomju Savienība PSRS (1982.—1991.)
Karogs: Krievija Krievija (1991.—)
Struktūra Krievijas Federācijas Bruņotie spēki
Komandēja Rietumu kara apgabals
Kaujas darbība Sīrijas pilsoņu karš
Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā
Apbalvojumi Krievijas Federācijas varonis

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1965. gadā Tjumeņas apgabala Golišmanovas ciemā. 1986. gadā absolvēja Čeļabinskas Augstāko tanku komandieru skolu un dienēja Centrālajā karaspēka grupā Čehoslovākijā (1986—1991). Pēc PSRS sabrukuma 1991. gadā turpināja dienestu Krievijas Tālajos Austrumos (1994—2006), 1996. gadā absolvēja Maļinovska Bruņutanku spēku militāro akadēmiju, 2008. gadā Ģenerālštāba akadēmiju. Bija 58. armijas štāba priekšnieks Ziemeļkaukāzā (2008) un 2. gvardes armijas komandieris Centrālajā kara apgabalā (2010—2015).

Pēc Krievijas-Ukrainas kara sākuma 2014. gadā Žuravļovu paaugstināja ģenerālleitnanta pakāpē un 2015. gada janvārī iecēla par Dienvidu kara apgabala komandiera pirmo vietnieku. No 2016. gada jūlija līdz decembrim viņš komandēja Krievijas Federācijas bruņoto spēku (KFBS) kontingenta aviācijas uzbrukumus Alepo Sīrijas pilsoņu karā, par to saņemot ģenerālpulkveža pakāpi un Krievijas Federācijas varoņa nosaukumu. 2017. gada janvārī Žuravļovu iecēla par KFBS ģenerālštāba priekšnieka vietnieku. 2018. gada janvārī viņš atkal pārņēma Sīrijā dislocētā KFBS kontingenta vadību.

2018. gada novembrī viņu iecēla par Rietumu kara apgabala komandieri. Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākumā devis pavēli lietot kasešu bumbas Harkivas dzīvojamo kvartālu apšaudei.[1] Uzskata, ka pēc Krievijas bruņoto spēku militārajām neveiksmēm 2022. gada jūlijā Žuravļovu atstādināja no amata.[2]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Ukraine: Cluster Munitions Launched Into Kharkiv Neighborhoods». Human Rights Watch. 2022. gada 4. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 13. marts. Skatīts: 2022. gada 19. maijs.
  2. Lielbritānijas Aizsardzības ministrija: Kopš iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijā atlaisti vairāki armijas komandieri lsm.lv, LETA 2022. gada 7. augustā

Ārējās saites labot šo sadaļu