Pārtika

Pārtika ir produkti, ko cilvēki izmanto uzturā. Pārtikas produktus pēc izcelsmes iedala dzīvnieku un augu izcelsmes produktos. Par augu izcelsmes produktiem uzskata arī sēnes. Uzturlīdzekļi sastāv no uzturvielām — vitamīniem, taukiem, ogļhidrātiem, mikroelementiem, olbaltumvielām.

Augu izcelsmes pārtika

Pārtikas avoti

Pārtikas produkti tiek iegūti no dažādiem avotiem. Lielu daļu uztura veido augu izcelsmes produkti – graudaugi, dārzeņi, augļi, rieksti un sēklas. Saskaņā ar aplēsēm vairāk nekā 40% no ikdienā uzņemtajām kalorijām pasaules iedzīvotāji iegūst no trim galvenajām kultūrām – rīsiem, kviešiem un kukurūzas. Augu valsts produkti ir bagāti ar vitamīniem, minerālvielām un šķiedrvielām. Šie produkti ne tikai nodrošina enerģiju, bet arī veicina veselīgu vielmaiņu.

Dzīvnieku izcelsmes produkti, piemēram, gaļa, zivis, piena produkti un olas, ir nozīmīgs olbaltumvielu un tauku avots. Gaļu iegūst no mājlopiem, kā arī medījamiem dzīvniekiem un zivīm, un tā tiek plaši izmantota dažādās pasaules virtuvēs. 21. gadsimtā pieaugošais pieprasījums pēc dzīvnieku izcelsmes produktiem ir saistīts ar globālo iedzīvotāju skaita palielināšanos un ekonomisko attīstību, kas veicina šo produktu patēriņu, īpaši jaunattīstības valstīs.

Papildus tam uzturā tiek lietotas arī sēnes, piemēram, šampinjoni un austeru sēnes, kas ir vērtīgs olbaltumvielu avots. Mikroorganismi, savukārt, spēlē svarīgu lomu fermentācijas procesos, palīdzot ražot tādus produktus kā jogurts, siers un skābēti dārzeņi.

Citu organismu barošanās un pārtikas avoti

Tāpat kā cilvēki, arī citi dzīvnieki un organismi iegūst pārtiku no dažādiem avotiem, un to barošanās paradumi ir pielāgojušies videi un bioloģiskajām vajadzībām. Atkarībā no uztura specifikas dzīvniekus var iedalīt vairākās grupās – zālēdājos, plēsējos, visēdājos, saprofītos un parazītos. Katra no šīm grupām spēlē būtisku lomu ekosistēmā, kur tās veido barošanās tīklu, nodrošinot barības vielu apriti un saglabājot dabas līdzsvaru.

Barošanās tīkla piemērs, kurā katrs dalībnieks spēlē būtisku lomu ekosistēmā, nodrošinot barības vielu apriti un saglabājot dabas līdzsvaru.

Zālēdāji galvenokārt barojas ar augiem un augu daļām, piemēram, lapām, zāli un augļiem. Šajā grupā ietilpst govis, stirnas, truši un daudzi kukaiņi, piemēram, kāpuri.

Plēsēji barojas ar citiem dzīvniekiem. Tie var būt gan mazi dzīvnieki, piemēram, zirnekļi un čūskas, gan lieli, piemēram, lauvas un haizivis.

Visēdāji uzturā lieto gan augu, gan dzīvnieku valsts pārtiku. Šajā grupā ietilpst cilvēki, lāči, cūkas un daudzi putni.

Saprofīti un detrītēdāji barojas ar trūdošiem organiskiem materiāliem un augu un dzīvnieku atliekām, kas ir sākušas sadalīties. Tiem ir svarīga loma ekosistēmās, jo palīdz noārdīt organiskās vielas un veicina barības vielu apriti. Šajā grupā ietilpst sēnes, baktērijas, sliekas un daži kukaiņi, piemēram, gružuvaboles.

Parazīti dzīvo uz citu organismu rēķina un barojas ar to audiem vai ķermeņa šķidrumiem. Piemēram, lenteņi un utis izmanto saimniekorganismus kā pārtikas avotu.

Ēdienu veidi

Ēdieni ir klasificējami atkarībā no tās sastāvdaļām, pagatavošanas veida, uzturvērtības un paradumiem. Vispārīgi tos var klasificēt pamatgrupās — pamatēdieni, uzkodas, zupas, sautējumi, maize, piedevas un dzērieni.

Pamatēdieni

Pamatēdieni ir galvenās ēdienreizes sastāvdaļa, kas nodrošina organismu ar nepieciešamajām uzturvielām, piemēram, olbaltumvielām, ogļhidrātiem, taukiem un vitamīniem. Šie ēdieni parasti var ietvert dažādus pārtikas produktus, piemēram, gaļu, zivis, dārzeņus, graudaugus un pākšaugus. Pamatēdieni var tikt sagatavoti dažādos veidos, piemēram, cepti, vārīti, sautēti, grilēti vai tvaicēti, un tie var būt:

• Gaļas un zivju ēdieni – cepta, sautēta, vārīta vai grilēta gaļa un zivis, piemēram, steiks, karbonāde, vistas cepetis.
• Veģetārie un vegānie ēdieni – ēdieni, kas pagatavoti no dārzeņiem, pākšaugiem, sēnēm un sojas produktiem, piemēram, lēcu zupa, tofu sautējums un dārzeņu karijs.
• Pastas un rīsu ēdieni – dažādi makaronu un rīsu ēdieni, piemēram, spageti ar mērci, risoto un nūdeļu zupas.

• 
  Vistas cepetis
• 
  Liellopa karijs ar rīsiem
• 
  Vegāniska maltīte
• 
  Ziemassvētku maltīte Somijā

Uzkodas

Uzkodas ir nelieli ēdieni, ko parasti ēd starp galvenajām ēdienreizēm vai kā vieglu maltīti. Tās var būt dažāda veida ēdieni, kas bieži tiek pasniegti kā piedevas vai tiek nobaudītas, lai apmierinātu izsalkumu pirms galvenā ēdiena. Uzkodas var būt gan aukstas, gan karstas. Uzkodu piemēri ir maizītes, sieri, gaļas izstrādājumi (salami, prošuto), dārzeņi, rieksti, augļi vai salāti, kā arī dažādi neveselīgi ēdieni, piemēram, kartupeļu čipsi, cepumi un dažādi ātrās ēdināšanas produkti.

• 
  Sieru un citu uzkodu paplāte
• 
  Rieksti
• 
  Alus paplāte ar ķiploku grauzdiņiem, sieru, sīpolu gredzeniem, u.c. uzkodām
• 
  Augļu paplāte
• 
  Brusketa

Piedevas

Pārtikas piedevas ir ēdieni vai sastāvdaļas, kas papildina galveno ēdienu, uzlabojot tā garšu, tekstūru, izskatu vai uzturvērtību. Tie ietver mērces, salātus, dārzeņus, tostarp kartupeļus, rīsus, pākšaugus, maizes izstrādājumus un citus līdzīgus produktus. Pārtikas piedevas tiek izmantotas, lai papildinātu pamatēdienus, radot līdzsvaru starp dažādām garšām un tekstūrām, kā arī uzlabotu ēdienu uzturvērtību. Mērces, piemēram, sojas mērce, majonēze vai pesto, bieži tiek pievienotas gaļas, zivju, dārzeņu vai dārzeņu ēdieniem.

Zupas un sautējumi

Zupas ir šķidri ēdieni, kas var būt gan caurspīdīgi buljoni, gan krēmzupas. Klasiskās zupas ir, piemēram, borščs, vistas buljons, skābu kāpostu zupa. Krēmzupu un biezzupu piemēri ir ķirbju zupa, sēņu biezzupa, tomātu krēmzupa.

Sautējumi parasti ir tumīgi un bagātīgi ēdieni, piemēram, gulašs un ratatouille.

• 
  Vistas buljons ar makaroniem
• 
  Dārzeņu miso rāmens
• 
  Ķirbju krēmzupa
• 
  Aukstā zupa
• 
  Sautējums ar zivīm

Maize

Maize ir viens no senākajiem un visplašāk izmantotajiem pārtikas produktiem pasaulē. Tā tiek gatavota no miltiem, ūdens un rauga (vai, piemēram, cepamā pulvera), un tās cepšanas tradīcijas atšķiras dažādās kultūrās. Maize var būt mīksta un viegla, kraukšķīga vai blīva, un tās sastāvā var būt dažādas piedevas, piemēram, sēklas, rieksti, augļi vai garšvielas. Mūsdienās maize ir neatņemama ikdienas uztura sastāvdaļa daudzviet pasaulē, un tā tiek izmantota gan kā pamatēdiens, gan kā uzkoda.

• 
  Baltmaize
• 
  Apaļmaizīte ar sviestu
• 
  Rudzu maize
• 
  Skābmaizītes

Dzērieni

Dzērieni var būt gan bezalkoholiskie, piemēram, ūdens, tēja, kafija, augļu sulas, piena kokteiļi, gan alkoholiskie, piemēram, vīns, alus un kokteiļi.

Uzturs

Cilvēka uztura pamatā ir sabalansēts pārtikas produktu patēriņš, kas nodrošina visas nepieciešamās uzturvielas. Pareiz uzturs neaprobežojas tikai ar kaloriju uzņemšanu – svarīgs arī ir pārtikas sastāvs, kvalitāte un sabalansētība, kas ietekmē vielmaiņu, enerģijas līmeni un slimību profilaksi. Labi sabalansēts uzturs palīdz uzturēt optimālu ķermeņa svaru, stiprina imūnsistēmu un samazina hronisku slimību risku. Nepareiza pārtikas izvēle vai uztura nesabalansētība var izraisīt dažādas veselības problēmas, piemēram, aptaukošanos, diabētu, sirds un asinsvadu slimības vai nepietiekamu uzturvielu daudzumu, piemēram, vitamīnu un minerālvielu trūkumu.

Uztura zinātne pēta, kā dažādas uzturvielas – olbaltumvielas, tauki, ogļhidrāti, vitamīni un minerālvielas – ietekmē veselību, un kā uztura paradumu maiņa var uzlabot dzīves kvalitāti. Mūsdienās pieaug interese par veselīgu un ilgtspējīgu uzturu, kas ietver gan individuālās vajadzības, gan vides aizsardzības aspektus.

Pārtikas ķīmija

Pārtikas ķīmija ir ķīmijas apakšnozare, kurā pēta pārtikas sastāvdaļu bioloģiskās un nebioloģiskās norises un sastāvdaļu savstarpējo mijiedarbību. Papildus bioķīmijā kā pārtikas galvenās pamatsastāvdaļas izšķirtajiem ogļhidrātiem, taukiem un olbaltumvielām, pārtikas ķīmijā kā īpašas sastāvdaļu grupas izdala arī ūdeni, vitamīnus, minerālvielas, fermentus un pārtikas piedevas. Šajā zinātnes apakšnozarē pēta arī produktu izmaiņas pārtikas apstrādē un šo posmu uzlabošanas un uzraudzības veidus, piemēram, piena produktu raudzēšanas uzlabošanu ar īpaši atlasītiem mikroorganismiem, kas pārvērš laktozi pienskābē, vai citronskābes vai citas skābes šķīduma izmantošanu, lai svaigi mizota ābola virsmā nenotiku fermentatīvā brūnēšana.

Pārtikas iegūšana un ražošana

Lauksaimniecība un lopkopība

Vertikāla ferma Somijā, kur tiek audzēti dārza salāti

Lauksaimniecība un lopkopība ir galvenie pārtikas iegūšanas veidi, kas nodrošina lielāko daļu cilvēka uzturam nepieciešamo produktu. Augkopībā tiek audzēti graudaugi, augļi, dārzeņi un citas kultūras, savukārt lopkopībā tiek turēti mājlopi, lai iegūtu gaļu, pienu, olas un citus dzīvnieku izcelsmes produktus.

Zvejniecība un akvakultūra

Zvejniecība nodrošina zivju un citu ūdens organismu ieguvi no dabiskām ūdenstilpēm, savukārt akvakultūra ir plānveidīga zivju un ūdens augu audzēšana kontrolētos apstākļos. Tā ir kļuvusi par nozīmīgu alternatīvu dabiskās zvejas resursu izsīkšanas dēļ. Akvakultūras attīstība palīdz apmierināt augošo pieprasījumu pēc jūras veltēm un samazināt ekoloģisko slodzi uz dabiskajiem ūdens resursiem.

Pārtikas rūpniecība un pārstrāde

Pārtikas rūpniecība ietver visu pārtikas procesu, sākot no lauksaimniecības un lopkopības līdz pārtikas apstrādei un pārstrādei, iepakošanai un izplatīšanai.

Pieaugot sabiedrības interesei par veselīgu dzīvesveidu un ilgtspējību, pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas, bezglutēna un veģetāro produktu klāsta arvien palielinās. Globāli pieaug arī bažas par pārtikas drošību un piegādes ķēžu stabilitāti, īpaši klimata pārmaiņu, pārtikas izšķērdēšanas un pārapdzīvotības kontekstā. Mūsdienās pārtikas iegūšana un ražošana balstās uz inovācijām un tehnoloģijām, kas palīdz nodrošināt lielāku ražību, efektivitāti un produktu kvalitāti, vienlaikus ņemot vērā vides un ekonomiskos faktorus.

Kulinārija

Kulinārija ir pārtikas gatavošanas un pasniegšanas māksla, kas apvieno dažādas metodes, sastāvdaļu kombinēšanu un garšas balansēšanu. Tā ietver plašu procesu klāstu – sākot no svaigu produktu izvēles un apstrādes līdz pat ēdienu pasniegšanai.

Līdzās tradicionālajām metodēm, piemēram, cepšanai, vārīšanai, sautēšanai un grilēšanai, mūsdienās plaši tiek izmantotas arī modernās tehnoloģijas, tostarp molekulārā gastronomija un vakuumgatavošana (sous vide gatavošana). Būtisku lomu ēdiena pagatavošanā spēlē garšvielas un garšaugi, kas piešķir ēdienam īpašu garšu un aromātu.

Kulinārija ir cieši saistīta ar kultūru, tradīcijām un vēsturiskajiem ēšanas paradumiem dažādos reģionos. Tā nosaka gastronomiskās tendences, atspoguļo laikmeta dzīvesveidu un ietekmē gan ikdienas maltītes, gan svētku ēdienus. Restorānu kultūra, ielu ēdiens un ēdiena gatavošana mājsaimniecībā nepārtraukti attīstās un pielāgojas mūsdienu prasībām un iespējām.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pārtika.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)