Berislava
Berislava (ukraiņu: Берислав) ir pilsēta Ukrainas dienvidos, Hersonas apgabalā, Berislavas rajona centrs. Atrodas Kahovkas ūdenskrātuves labajā krastā 80 km no apgabala centra Hersonas.[2]
| Berislava | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
| Берислав | |||
 Kazaku memoriāls Berislavā | |||
| |||
  Berislava  Berislava | |||
| Koordinātas: 46°50′29″N 33°25′46″E / 46.84139°N 33.42944°EKoordinātas: 46°50′29″N 33°25′46″E / 46.84139°N 33.42944°E | |||
| Valsts |
 Ukraina | ||
| Apgabals |
 Hersonas apgabals | ||
| Rajons | Berislavas rajons | ||
| Dibināta | 15. gadsimts | ||
| Pilsēta | 1784, 1938 | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 9,11 km2 | ||
| Augstums | 45 m | ||
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |||
| • kopā | 12 123 | ||
| • blīvums | 1 363/km² | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Pasta indeksi | 74300 | ||
| Tālruņu kods | +380 5546 | ||
 Berislava Vikikrātuvē | |||
Vēsture
labot šo sadaļuTiek uzskatīts, ka apdzīvoto vietu 15. gadsimta sākumā dibinājis kņazs Vītauts Dižais un tā dēvēta par Vītauta muitu (Вітовтова митниця). 15. gadsimta vidū to iekaroja Krimas tatāri, bet 16. gadsimta beigās — osmaņi, kas šeit uzbūvēja Kizikermenas cietoksni. 1695. gadā cietoksni iekaroja Ivana Mazepas kazaki un sāka dēvēt par Tavaņas pārceltuvi (Таванська переправа). No 1775. līdz 1783. gadā pilsēta Kazikermena bija apriņķa centrs. 1784. gadā atjaunota pilsēta ar tagadējo nosaukumu. Starp pasaules kariem Berislavai bija miesta un pilsētciemata statuss, 1938. gadā atjaunotas pilsētas tiesības. Mūsdienās pilsētā attīstīta mašīnbūve un pārtikas rūpniecība.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ http://database.ukrcensus.gov.ua/PXWEB2007/ukr/publ_new1/2021/zb_chuselnist%202021.pdf.
- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 108. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Berislava.
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)