Krievijas—Ukrainas kara ziemeļu fronte

Krievijas—Ukrainas kara ziemeļu fronte ir Krievijas un Ukrainas kara militāro operāciju zona, kas ietver Ukrainas ziemeļu daļu (Žitomiras apgabals, Kijivas apgabals, Čerņihivas apgabals, Sumu apgabals).

Krievijas—Ukrainas kara ziemeļu fronte
Daļa no Krievijas—Ukrainas kara
Datums 2022. gada 24. februāris — 14. maijs Vieta Ukraina Ukrainas ziemeļu apgabali Iznākums Ukrainas uzvara
Karotāji
Ukraina	Krievija
Komandieri un līderi
Volodimirs Zelenskis	Vladimirs Putins

Krievijas ofensīva Kijivas apgabalā.

Krievijas ofensīva Čerņihivas apgabalā.

Krievijas ofensīva Sumu apgabalā.

Krievijas uzbrukums

Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums ziemeļu frontē sākās 24. februāra rītā 5:00 no Baltkrievijas—Ukrainas robežas un no Krievijas—Ukrainas robežas. Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu Kijivas, Hmeļnickas, Dņipropetrovskas un Vinnicas apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica raķešu un aviācijas triecienus sešos lidlaukos: Borispiļā, Ozernē, Kuļbakinē, Čuhujivā, Kramatorskā un Čornobajivkā.

25. februārī frontes ziemeļu sektorā Ukrainas Bruņotie spēki atvairīja Krievijas karaspēka uzbrukumu Kijivas apgabala Vasiļkivas pilsētā. 26. februārī turpinājās Krievijas gaisa spēku uzlidojumi Ukrainas lidlaukiem un armijas grupējumiem Kijivas apgabala ziemeļu daļā, atsevišķi uzlidojumi notika Sumu un Poltavas apgabalā.

27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika Žitomiras, Kijivas, Čerņihivas un Sumu apgabalos, kā arī Kijivas pilsētā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta komandantstunda. Galvaspilsētas iedzīvotāji patvērās metro vai bumbu patvertnēs.

28. februārī sīvākās kaujas notika Čerņihivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukums tika atsists pie Bučas un Irpiņas, uz šosejas starp Irpiņu un Žitomiru tika iznīcināti vai bojāti vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu.

1. marta naktī notika jauni Krievijas artilērijas triecieni Kijivai.

3. martā liela Krievijas karaspēka kolonna apstājās aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Krievijas diktators Putins Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka karadarbība Ukrainā rit stingri saskaņā ar izvirzīto plānu.

4. martā Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēki koncentrējas uz Kijivas ielenkšanu un ukraiņu pretestības vājināšanu. Virzoties tuvāk galvaspilsētai, Krievijas karaspēks postīja ceļā esošās pilsētas, īpaši Sumus un Čerņihivu, kur gaisa uzlidojumos gāja bojā aptuveni 50 cilvēku. NATO ārlietu ministru ārkārtas sanāksme nolēma atturēties no lidojumiem slēgtas zonas izveides virs Ukrainas, lai apturētu Krievijas kara aviācijas uzlidojumus.

5. martā Krievijas karspēks turpināja uzbrukumu Sumiem. Krievijas prezidents Putins paziņoja, ka pabeigta Ukrainas militārās infrastruktūras iznīcināšana, bet Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņoja, ka Krievijas spēku resursi Ukrainā izsīkst un tālāk tos gaida loģistikas sabrukums un aizvien vairāk pretinieka karavīru padodas gūstā. 6. martā turpinājās Kijivas, Čerņihivas un Sumu bombardēšana un artilērijas apšaudes. Krievijas kara aviācija sagrāva Ohtirkas termoelektrostaciju un pilsētā nebija apkures, bet daļai māju pārtrūka ūdens un elektrības piegāde. Aplenktajās Bučas un Hostomeļas pilsētās Krievijas karavīri apšaudīja civiliedzīvotājus. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas karaspēks plānojot sagrābt Kaņivas hidroelektrostaciju.

7. martā Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka pēc Francijas prezidenta Makrona lūguma Krievijas spēki pārtrauks uguni un izveidos koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai no Kijivas, Mariupoles, Harkivas un Sumiem. Koridoru no Kijivas solīja veidot uz Baltkrieviju, no Harkivas uz Krieviju, bet Ukrainas valdība noraidīja veidot Krievijas ierosinātos humānās palīdzības koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai virzienos uz Baltkrieviju un Krieviju. Ukrainas aizsardzības ministrs paziņoja, ka Krievijas karaspēks cieš milzu zaudējumus, tādēļ karadarbības intensitāte pagaidām samazinājusies, taču mēģina koncentrēt spēkus un līdzekļus jaunam uzbrukuma vilnim. Viņš informēja arī par jaunām ieroču piegādēm Ukrainai no ārvalstīm. 8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas "MiG-29" ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.

Humānās palīdzības koridori bija atvērti no Bučas, Vorzeļas, Borodjankas un Irpiņas virzienā uz Kijivu, no Mariupoles virzienā uz Žaporižju un no Volnovahas virzienā uz Pokrovsku, turpinājās civiliedzīvotāju evakuācija no Sumiem. Pārtrūka elektrības piegāde Krievijas okupācijas spēku ieņemtajai Čornobiļas AES, Ukrainas valdība aicināja starptautisko sabiedrību nekavējoties izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai atļautu remontdarbu vienībām atjaunot elektroenerģijas padevi.

• 
  Daudzdzīvokļu ēku komplekss Kijivā pēc artilērijas apšaudes 25. februārī
• 
  Harkivas centrs pēc Krievijas Bruņoto spēku bombardēšanas 1. martā
• 
  Skolas ēka Žitomirā pēc Krievijas Bruņoto spēku gaisa triecieniem 4. martā
• 
  4. marta Hostomeļas kaujā sašautais Krievijas 31. desanta brigādes bruņutransportieris BMD-2
• 
  Krievijas karaspēka kolonna, kuru apturēja Kijivas kaujā

10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. Krievijas kara lidmašīnas naktī bombardēja arī Ohtirkas pilsētu. Ukrainas prezidents Zelenskis informēja, ka 10. martā no Sumiem, Trostjanecas, Krasnopiļas, Irpeņas, Bučas, Hostomeļas un Izjumas esot evakuēti gandrīz 40 tūkstoši civiliedzīvotāju. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba pavēstīja, ka sarunās Turcijas pilsētā Antaljā nav izdevies panākt Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova piekrišanu uguns pārtraukšanai uz 24 stundām, bet abas puses vienojušās meklēt risinājumus saistībā ar humānās palīdzības jautājumiem. Lavrovs apsūdzēja Ukrainu, ka tā izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu un nosodīja Rietumvalstu ieroču piegādes Ukrainai.

11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut Čerņihivas aizsardzību. Notika Luckas un Ivanofrankivskas lidostu bombardēšana. Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pārgrupēja spēkus un turpināja rezervju veidošanu Krievijas teritorijā. Diennakts laikā Ukrainas karaspēks notrieca 10 ienaidnieka lidmašīnas un iznīcināja divas bruņutehnikas kolonnas. ASV Aizsardzības departaments paziņoja, ka pēdējās dienās Krievijas Bruņotie spēki Ukrainā samazinājuši ofensīvu uz zemes, taču bija pastiprinājuši raķešu un aviācijas triecienus pa pilsētām un to lidostām, kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks Ukrainā bija izšāvis vairāk nekā 775 dažāda tipa raķešu.

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins esot devis rīkojumu par terorakta sarīkošanu Krievijas ieņemtās Čornobiļas atomelektrostacijas teritorijā, atbildību uzveļot Ukrainai. Ukrainas bruņotie spēki pavēstīja, ka Krievijas kara lidmašīnas ir apšaudījušas Baltkrievijas apdzīvoto vietu Kopani pie Baltkrievijas un Ukrainas robežas, lai iesaistītu Baltkrievijas armiju karā ar Ukrainu.

12. martā Krievijas karaspēks Kijivas frontē atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas.

14. martā Kijivas, Čerņihivas un Sumu apgabalos karadarbība pierima. 15. martā Krievijas Bruņotie spēki turpināja veikt raķešu un bumbu triecienus, apšaudes ar artilēriju un tankiem pret civilo infrastruktūru un apdzīvotām vietām. Saglabājās augsta varbūtība, ka Krievija varētu sarīkot provokācijas Baltkrievijas militārajos objektos. Ukrainas plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Krievija kopš iebrukuma sākuma uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 900 dažāda tipa raķešu.

• 
  14. martā sagrautā Oboloņas mikrorajona dzīvojamā ēka Kijivā
• 
  15. martā Podilas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā
• 
  15. martā Svjatošinas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā

Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās. 18. martā Ukrainas ārkārtas situāciju dienests informēja, ka Krievijas raķešu triecienā sagrautas vairākas dzīvojamās mājas un skola Kijivā, viens cilvēks gājis bojā, 19 — ievainoti.

Ukrainas pretuzbrukums

Iznīcinātais Krievijas tanks T-80 25. martā.

Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijivas apgabala daļā 4. aprīlī.

22. martā Ukrainas armija atbrīvoja Makarivas pilsētu, kas atrodas 60 kilometrus uz rietumiem no Kijivas. Krievijas karaspēks turpināja Ukrainas bombardēšanu ar bumbvedējiem, spārnotajām un ballistiskajām raķetēm, izmantojot aptuveni 40 lidlaukus Baltkrievijā, Krievijā un okupētajā Krimā.

23. martā Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka ir iespējams iebrukums no Baltkrievijas Volīnijas virzienā. 24. martā Krievijas okupācijas spēki sāka uzbrukumu Slavutičas pilsētai.

26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra Reuters ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas. Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja Trostjanecas pilsētu. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.

27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja Dubno un Luckas naftas bāzes.

28. martā Kijivas priekšpilsētas Irpiņas mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem. 30. martā Krievijas karaspēks bombardēja Nižinas un Černihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Černihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās Čornobiļas atomelektrostacijas teritoriju.

1. aprīlī Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi Belgorodas naftas bāzei. 3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā. 4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Černihivas un Sumu apgabaliem.

Slaktiņi okupētajās teritorijās

Bučas slaktiņā nogalinātas sievietes līķis.

Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi.

3. aprīlī pēc Bučas atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas. Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās Hostomeļā un Irpiņā. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu.

4. aprīlī Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot "jaunākais Kijivas režīma viltojums". 7. aprīlī Vācijas žurnāls Spiegel ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no Vāgnera grupas. 15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.