Siltuma daudzums
Siltuma daudzums () ir enerģija, kuru saņem vai zaudē ķermenis siltumapmaiņas procesā. Siltuma daudzums izsaka iekšējās enerģijas izmaiņas, bet ne tās kopīgo daudzumu. [1] Siltuma daudzumu nosaka Pirmais termodinamikas likums, kurš ir jāskata saistībā ar Otro termodinamikas likumu. [2]
Siltuma apmaiņa
labot šo sadaļuSiltuma apmaiņa (jeb siltuma izplatīšanās) ir process, kurā viens ķermenis atdod enerģiju otram. Siltuma apmaiņā uz divu ķermeņu robežvirsmas notiek mijiedarbība starp lēni kustošajām aukstā ķermeņa molekulām un daudz ātrāk kustošajām siltā ķermeņa molekulām. Tāpēc molekulu kinētiskā enerģijas izlīdzinās, aukstā ķermeņa molekulu ātrumi palielinās, bet siltā samazinās.
Siltuma apmaiņā daļa siltā ķermeņa iekšējā enerģija pāriet uz auksto ķermeni. Siltuma apmaiņā nenotiek enerģijas pārveidošanās no viena veida citā, notiek iekšējās enerģijas izmaiņas, nepastrādājot mehānisko darbu.
Siltuma daudzums
labot šo sadaļuSiltuma daudzumu fizikā apzīmē ar . Tā SI mērvienība ir džouls , mēdz izteikt arī kalorijās (cal).
Siltuma daudzumu var aprēķināt pēc formulas: [3]
-
- kur
- — vielas masa, kg;
- — vielas īpatnējā siltumietilpība, ;
- — vielas sākuma temperatūra, K;
- — vielas beigu temperatūra, K;
- — temperatūras starpība, K
- kur
Ja ķermenis atdziest, tā beigu temperatūra ir zemāka par sākuma temperatūru un siltuma daudzums, ko atdod ķermenis, ir negatīvs.
Īpatnējā siltumietilpība
labot šo sadaļuĪpatnējā siltumietilpība ir siltuma daudzums, kurš jāpievada 1 kg vielas, lai tā temperatūra izmainītos par 1 K.
Īpatnējo siltumietilpību apzīmē ar . Tās mērvienība ir džouls uz kilogramu un kelvinu .
Dažādiem ķermeņiem vajadzīgs dažāds enerģijas daudzums, lai palielinātu temperatūru par 1 K. Piemēram, ūdens īpatnējā siltumietilpība ir 4190 J/kg K, bet vara — 380 J/kg K.
Īpatnējā siltumietilpība ir atkarīga ne tikai no vielas īpašībām, bet arī no tā, kādā procesā viela saņem siltumu. Ja gāzi sildīs tā, ka tās spiediens paliks konstants, tad gāze izpletīsies un veiks darbu. Lai sasildītu gāzi par 1 oC konstantā spiedienā, tai būs jāpiešķir lielāks siltuma daudzums nekā tad, ja to sildīs konstantā tilpumā.
Šķidrumi un cieti ķermeņi sasilstot izplešas maz, un to īpatnējās siltumietilpības, kuras atbilst konstantam tilpumam un konstantam spiedienam, maz atšķiras.
Tabula cietvielām
labot šo sadaļuViela | Siltums(J/(kg*K)) | Viela | Siltums(J/(kg*K)) | Viela | Siltums(J/(kg*K)) | Viela | Siltums(J/(kg*K)) | Viela | Siltums(J/(kg*K)) |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Alumīnijs | 880 | Dzelzs | 460 | Ledus | 2200 | Stikls | 840 | Tērauds | 500 |
Alva | 230 | Koks(ozols) | 2400 | Misiņš | 400 | Sudrabs | 250 | Varš | 380[4] |
Cinks | 380 | Ķieģelis | 750 | Parafīns | 3200 | Svins | 130 |
Tabula šķidrumiem
labot šo sadaļuViela | Siltums(J/(kg*K)) | Viela | Siltums(J/(kg*K)) |
---|---|---|---|
Dzīvsudrabs | 140 | Petroleja | 2100 |
Ēteris | 2350 | Spirts | 2500 |
Glicerīns | 2400 | Ūdens | 4200[4] |
Tabula gāzēm
labot šo sadaļuViela | Siltums(J/(kg*K)) |
---|---|
Amonjaks | 2200 |
Gaiss(0..100 C) | 990 |
Ūdens tvaiks(100 C) | 2100[4] |
Īpatnējais iztvaikošanas siltums
labot šo sadaļuĪpatnējais iztvaikošanas siltums ir siltuma daudzums, kas vajadzīgs, lai 1 kg šķidruma konstantā temperatūrā pārvērstu tvaikā. Tātad, lai šķidrums pārvērstos tvaikā, tam jāsaņem zināms siltuma daudzums. Šķidruma temperatūra šīs pārvēršanās laikā nemainās. Šķidruma pārvēršanās tvaikā, pastāvot konstantai temperatūrai, nepalielina molekulu kinētisko enerģiju, bet gan palielina to potenciālo enerģiju.
Īpatnējo iztvaikošanas siltumu fizikā apzīmē ar (retāk ar ). Tā mērvienība ir džouls uz kilogramu .
Lai šķidrumu, kura masa pārvērstu tvaikā, vajadzīgo siltuma dadzumu aprēķina pēc šādas formulas: [3]
- .
Tvaikam kondensējoties, izdalās tāds pats siltuma daudzums:
- .
Tabula (normālā spiedienā, vārīšanās temperatūrā)
labot šo sadaļuViela | Siltums (J/kg) | Viela | Siltums (J/kg) | Viela | Siltums (J/kg) |
---|---|---|---|---|---|
Amonjaks | 14×105 | Ēteris | 3,6×105 | Spirts | 8,6×105 |
Dzīvsudrabs | 3×105 | Petroleja | 2,3×105 | Ūdens | 22,6×105[4] |
Īpatnējais kušanas siltums
labot šo sadaļuĪpatnējais kušanas siltums ir siltuma daudzums, kas vajadzīgs, lai 1 kg kristāliskas vielas kušanas temperatūrā pārvērstu šķidrumā ar to pašu temperatūru.
Kristāliskam ķermenim kūstot, viss saņemtais siltuma daudzums tiek patērēts molekulu potenciālās enerģijas palielināšanai. Molekulu kinētiskā enerģija nemainās, jo kušanas procesā temperatūra nemainās.
Īpatnējo kušanas siltumu apzīmē ar grieķu burtu ("lambda"). Tā mērvienība ir džouls uz kilogramu .
Kristalizējoties 1 kg vielas, izdalās tieši tāds pats siltuma daudzums. Ledus īpatnējais kušanas siltums ir samērā liels, tas ir, .
Lai izkausētu kristālisku vielu, kuras masa , vajadzīgo siltuma daudzumu aprēķina pēc šādas formulas: [3]
.
Siltuma daudzums, ko ķermenis atdod kristalizācijas procesā, izsakāms pēc šādas formulas:
.
Tabula (normālā spiedienā)
labot šo sadaļuViela | Siltums (J/kg) | Viela | Siltums (J/kg) | Viela | Siltums (J/kg) | Viela | Siltums (J/kg) |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Alumīnijs | 3,86×105 | Dzelzs | 2,7×105 | Parafīns | 1,47×105 | Varš | 1,8×105 |
Alva | 0,6×105 | Dzīvsudrabs | 0,12×105 | Sērs | 0,55×105 | Platīns | 1,13×105[4] |
Cinks | 1,18×105 | Ledus | 3,34×105 | Sudrabs | 0,87×105 | ||
Čuguns | 1,4×105 | Naftalīns | 1,5×105 | Svins | 0,25×105 |
Siltuma bilances vienādojums
labot šo sadaļuSiltuma bilances vienādojums apraksta siltumapmaiņu starp ķermeņiem, kas veido izolētu sistēmu, tas ir šāds:
-
- kur
- — pirmā ķermeņa saņemtais (vai atdotais) siltuma daudzums
- — otrā ķermeņa atdotais (vai saņemtais) siltuma daudzums
- kur
Vispārējā gadījumā, kad siltumapmaiņā piedalās vairāki ķermeņi, siltuma bilances vienādojums jāraksta šādi:
-
- kur
- , , ir siltuma daudzumi, ko saņem vai atdod ķermeņi
- kur
Siltuma bilances vienādojums varētu skanēt šādi: siltuma daudzums, ko atdod siltākais ķermenis, ir vienāds ar siltuma daudzumu, ko saņem aukstākais ķermenis.
Siltuma bilances vienādojumu vispirms atklāja eksperimentāli, novērojot siltumapmaiņu starp ķermeņiem kalorimetrā — ierīcē, kura maksimāli izolē ķermeņus no apkārtējās vides iedarbības.
Īpatnējais sadegšanas siltums
labot šo sadaļuĪpatnējais sadegšanas siltums ir siltuma daudzums, ko iegūst, pilnīgi sadedzinot 1 kg vielas.
Īpatnējo sadegšanas siltumu apzīmē ar . Tā mērvienība ir džouls uz kilogramu .
Lai noskaidrotu, kāds siltuma daudzums tiek iegūts, sadedzinot vielu, kuras masa , lieto formulu:
.
Lietderības koeficients
labot šo sadaļuLietderības koeficients ir lietderīgi izmantotā siltuma daudzuma attiecība pret visu degšanas procesā izdalīto siltuma daudzumu.
vai
ir lietderības koeficients (% vai vienkārši decimāldaļa), ir lietderīgi izmaintotā siltuma daudzums (J), ir degšanas procesā izdalītā siltuma daudzums (J)
Tabula
labot šo sadaļuViela | Siltums (kJ/kg) | Viela | Siltums (kJ/kg) | Viela | Siltums (kJ/kg) | Viela | Siltums (kJ/kg) |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Akmeņogles | 3,0 * 10^4 | Dīzeļdegviela | 4,14 * 10^4 | Nafta | 4,4 * 10^4 | Šaujampulveris | 0,38 * 10^4 |
Benzīns | 4,7 * 10^4 | Kūdra | 1,4 * 10^4 | Petroleja | 4,6 * 10^4 | Ūdeņradis | 12 * 10^4[4] |
Dabasgāze | 4,4 * 10^4 | Malka | 1 * 10^4 | Spirts | 2,7 * 10^4 |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ V. Fļorovs, I. Kolangs, P. Puķītis, E. Šilters, E. Vainovskis. Fizikas rokasgrāmata. Zvaigzne, 1985. 101. lpp.
- ↑ V. Fļorovs, I. Kolangs, P. Puķītis, E. Šilters, E. Vainovskis. Fizikas rokasgrāmata. Zvaigzne, 1985. 108. lpp.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Sergejs Vinogradovs. Fizikas uzdevumu krājums 11. un 12. klasei. Lielvārds, 2006. 52. lpp. ISBN 9984-11-087-7.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 «Siltums, fizikas tabulas — teorija. Fizika, 8. klase.». www.uzdevumi.lv (latviešu). Skatīts: 2023-03-19.