Infrasarkanais starojums
Šajā rakstā ir pārāk maz vikisaišu. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, saliekot tajā saites uz citiem rakstiem. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Infrasarkanais jeb siltuma starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu 1 000 000 nm līdz 760 mm (pēc citiem datiem 800 nm līdz 0,35 mm). Šo viļņu garums ir lielāks nekā redzamajai gaismai, bet mazāks nekā radioviļņiem (mikroviļņi).
Infrasarkano starojumu sauc arī par siltumstariem, jo ķermeņi istabas temperatūrā izstaro enerģiju ar šādu viļņu garumu. Visi sakarsēti ķermeņi izstaro nepārtrauktu infrasarkano spektru. Palielinoties temperatūrai, palielinās kopējā intensitāte un spektrā parādās augstākas frekvences komponenti (≈700 °C temperatūrā ķermeņi sāk izstarot redzamo gaismu).
Pēc viļņa garuma infrasarkano starojumu iedala tuvajā (0,7—1,4 um), vidējā (1,4—15 um) un tālajā (15—1000 um). Tuvo infrasarkano starojumu lieto komunikācijām, optiskajās šķiedrās, jo šādiem viļņu garumiem ir vismazākā absorbcija. CCD matricas arī ir jutīgas pret šiem viļņu garumiem. Lielākā daļa siltu ķermeņu starojuma ir vidējais infrasarkanais starojums. Tālā infrasarkanā starojuma tālāko galu dažreiz nodala atsevišķi kā terahercu radiāciju (frekvences ir mērāmas terahercos). Infrasarkanais starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu 700 nm līdz 1 mm (pēc citiem datiem 800 nm līdz 0,35 mm). Šo viļņu garums ir lielāks nekā redzamajai gaismai, bet mazāks nekā radioviļņiem (mikroviļņi).
Termins infrasarkanais radies no latīņu vārda „infra”, kas nozīmē „zem” sarkanās krāsas apzīmējuma, jo sarkanā krāsa ir redzamā gaisma ar garāko viļņa garumu, kādu spēj atšķirt cilvēka redze.
Infrasarkano starojumu sauc arī par siltumstariem, jo ķermeņi istabas temperatūrā izstaro enerģiju ar šādu viļņu garumu. Visi sakarsēti ķermeņi izstaro nepārtrauktu infrasarkano spektru. Palielinoties temperatūrai, palielinās kopējā intensitāte un spektrā parādās augstākas frekvences komponenti (~700 °C temperatūrā ķermeņi sāk izstarot redzamo gaismu).
Pēc viļņa garuma infrasarkano starojumu iedala tuvajā (0,7—1,4 um), vidējā (1,4—15 um) un tālajā (15—1000 um). Infrasarkanie stari ir īsviļņi, kas spēj iespiesties audos līdz 4 cm dziļumā, izraisot siltumefektu.
Infrasarkanos starus izmanto dažādās tehnoloģijās, tai skaitā attēlu iegūšanā ar termogrāfijas ierīcēm.
Skatīt arīLabot
Ārējās saitesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Infrasarkanais starojums.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
 | Šis ar fiziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |