Vikipēdija

Starptautiskais fonētiskais alfabēts

Starptautiskais fonētiskais alfabēts (angļu: International Phonetic Alphabet, IPA)[a] (IPA: [s̪t̪arp.t̪au͡.t̪is̪.kai͡s̪ fɔ.neː.t̪is̪.kai͡s̪ al.fa.beːts͡]) ir fonētiskās transkribēšanas sistēma, kas radīta uz latīņu alfabēta pamata un kuru Starptautiskā fonētiskā asociācija akceptējusi kā runāto valodu skaņu standartizētu attēlojumu. IPA lieto lingvisti, runas patologi un terapeiti, svešvalodu pasniedzēji un apguvēji, dziedātāji, aktieri, leksikogrāfi un tulkotāji.

Starptautiskais fonētiskais alfabēts
Tips Alfabēts
Valodas Rezervēts jebkuras valodas fonētiskajai un fonēmiskajai transkripcijai
Laika periods no 1888. gada
Izcelsmes
rakstība 		Latīniskais alfabēts
 → Fonotipiskais alfabēts
  → Starptautiskais fonētiskais alfabēts
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus.

IPA ir izstrādāts, lai attēlotu tikai mutvārdu valodām raksturīgo: fonēmas, intonācijas, dalījumu vārdos un zilbēs. Lai attēlotu citas runas iezīmes, kā zobu griešanu, šļupstēšanu, vai skaņas, ko rada ar šķeltu lūpu, lieto speciālu simbolu kopas paplašinājumu — Paplašināto IPA.

2007. gadā IPA pamatdaļā bija 107 burti un 56 diakritiskās un suprasegmentālās zīmes. Starptautiskā fonētiskā asociācija organizē šī alfabēta papildināšanu, simbolu modificēšanu vai izslēgšanu.

Vēsture

labot šo sadaļu

1886. gadā grupa franču un britu valodu pasniedzēju franču lingvista Pola Pasī (franču: Paul Passy) vadībā nodibināja biedrību, kura vēlāk (kopš 1897. gada līdz mūsu dienām) kļuva zināma ar nosaukumu Starptautiskā fonētiskā asociācija (franču: Association phonétique internationale). Oriģinālajam alfabētam par pamatu tika izmantota angļu valodas pareizrakstības reforma, plašāk zināma kā latīniskais alfabēts (Romic alphabet). Lai atvieglotu alfabēta pielietošanu citām valodām, tika pieļauta simbolu vērtību variēšana dažādās valodās. Piemēram, skaņa /ʃ/ (š vārdā šalle) oriģinālā tika apzīmēta ar burtu c angļu valodai, bet ar burtu x franču valodai. Tomēr 1888. gadā alfabēts tika reformēts, lai tas būtu universāls visām valodām.

Kopš IPA izveidošanas patskaņu un līdzskaņu organizācija alfabētā ir palikusi pamatā nemainīta. Tomēr pats alfabēts ir vairākkārt revidēts. 1989. gada IPA Ķīles konvencija noteica vairākas izmaiņas agrākajai 1932. gada versijai. Nelielas izmaiņas tika veiktas 1993. gadā, pievienojot nenoapaļoto zemi vidēja pacēluma vidējās rindas patskani un izslēdzot nebalsīgo implozīvu simbolus. Alfabēts pēdējo reizi tika revidēts 2005. gada maijā, kad tika pievienots labiodentālā flapa simbols. Bez simbolu iekļaušanas un izņemšanas no alfabēta, izmaiņas tiek veiktas arī simbolu un kategoriju nosaukumos un simbolu (burtu) grafikā.

Alfabēta paplašinājumi ir relatīvi neseni; Paplašinātais IPA tika izveidots 1990. gadā un to oficiāli apstiprināja Starptautiskā Klīniskās fonētikas un lingvistikas asociācija 1994. gadā. Arī skaņas kvalitātes simboli - VoQS (Voice Quality Symbols) tika ieviesti 1995. gadā, lai izveidotu sistēmu detālākam skaņas veidošanas aprakstam.

Apraksts

labot šo sadaļu
 
Diagramma, kas ilustrē Starptautisko fonētisko alfabētu (angļu valodā)

IPA pamatprincips ir viena konkrēta simbola atbilstība katrai atšķirīgai skaņai vai runas segmentam. Tas nozīmē, ka IPA nelieto burtu kombinācijas, izņemot gadījumus, kad attēlojamā skaņa tiek uzskatīta par divu vai vairāku skaņu sekvenci.[b] IPA nav atsevišķu burtu divām skaņām, ja nevienā zināmā valodā tās nenodala, tāpat netiek lietoti burti, kas apzīmē vairākas skaņas (kā x apzīmē līdzskaņu kopu [ks] angļu valodā). IPA nav arī neviena burta, kurš būtu atkarīgs no konteksta, kā c angļu valodā un daudzās citās Eiropas valodās.

IPA sastāv no 107 burtiem līdzskaņu un patskaņu apzīmēšanai, 31 diakritiskās zīmes, kas nosaka šo skaņu specifiku un 19 suprasegmentālajām zīmes, kas apraksta tādas skaņu īpašības kā garums, tonis, uzsvars un intonācija.

Burtu formas

labot šo sadaļu

Simboli IPA izvēlēti tā, lai tie būtu harmoniski ar latīņu alfabētu.[c] Tāpēc lielākā simbolu daļa ir vai nu latīņu vai grieķu alfabētu burti, vai arī to modifikācijas. Tomēr IPA ir arī simboli, kuri nepieder ne pie viena no šiem alfabētiem: piemēram, glotālo slēdzeni apzīmējošais simbols [ʔ] ir modificētas jautājuma zīmes formā un oriģinālā tika apzīmēts ar apostrofu.[d] Tomēr daži simboli, kā balsīgais faringālais spraudzenis [ʕ], lai arī modificēti, lai izskatītos latīņu alfabēta stilā, ir veidoti par pamatu ņemot citu rakstību grafēmas (šajā gadījumā - arābu burts <ﻉ>‎, `ain).

Neskatoties uz to, ka priekšroka tiek dota ar latīņu alfabētu harmonizējošiem burtiem, Starptautiskā fonētiskā asociācija reizēm ir akceptējusi atšķirīgus simbolus. Piemēram, pirms 1989. gada IPA simboli nepulmoniskajiem klikšķiem bija [​ʘ​], [​ʇ​], [​ʗ​] un [​ʖ​], kuri visi bija atvasināti no latīņu vai grieķu burtiem, kā arī no pieturzīmēm. Tomēr, izņemot [ʘ], nevienu no šiem simboliem nelietoja hoisu valodnieki (galvenie klikšķu pielietotāji). Kā rezultātā šie simboli ar 1989. gada IPA Ķīles konvenciju tika aizstāti ar mazāk latīniskiem, bet izplatītākiem simboliem [​ʘ​], [​ǀ​], [​ǃ​], [​ǂ​] un [​ǁ​].

Simboli un skaņas

labot šo sadaļu

Starptautiskais fonētiskais alfabēts ir veidots uz latīņu alfabēta pamata, lietojot pēc iespējas mazāku skaitu nelatīņu alfabētu simbolu. Lielākajai daļai alfabēta līdzskaņu vērtības atbilst to starptautiskajam lietojumam. Līdzskaņu burti "b", "d", "f", "ɡ", (cietais) "h", "k", "l", "m", "n", "p", (nebalsīgais) "s", "t", "v", "w" un "z" atbilst to angliskajām vērtībām; patskaņu burti "a", "e", "i", "o", "u" atbilst to vērtībām latīņu valodā. Latviešu alfabēta burtiem tieši atbilst [b], [d], (šaurais) [e], [f], [ɡ], [h], [i], [j], [k], [l], [m], [n], [p], [r], [s], [t], [u], [v] un [z].

Standarta latīņu alfabēta burtu kopums paplašināts lietojot lielos burtus vai kursīva formas, diakritiskās zīmes, simbolu rotācijas. Alfabētā ir arī vairāki no grieķu alfabēta aizgūti burti: ("β", "ɣ", "ɛ", "θ", "ɸ", "χ" un "ʋ"), bet to skaniskā vērtība var atšķirties no grieķu ortogrāfijas. Piemēram, "ʋ" grieķu valodā ir patskanis ([i]), bet IPA - līdzskanis (labiodentāls spraudzenis).

Modificēto latīņu burtu skaniskajām vērtībām jābūt atvasinātām no oriģinālburtu vērtībām. Piemēram, burti ar pa labi pagrieztu apakšējo ķepu (kā "ɖ") apzīmē atbilstošos retrofleksos līdzskaņus; samazinātie lielie burti (kā "ʀ") parasti apzīmē uvulāros līdzskaņus. Lai gan zināms skaits burtu modifikāciju atbilst to apzīmēto skaņu modifikācijām, nepastāv paņēmiena, kā noteikt skaņu pēc burta izskata (atšķirībā no redzamās runas).

Alfabētā papildus burtiem tiek lietots plašs papildsimbolu klāsts, kas palīdz skaņu attēlošanā. Diakritiskās zīmes kombinē ar IPA burtiem, lai transkribētu fonēmu vērtību modifikācijas vai sekundāro artikulāciju. Tāpat bieži tiek lietoti speciāli simboli uzsvaru un toņu apzīmēšanai.

Lietojums

labot šo sadaļu
 
Franču valodas vārda ébauche ("uzmetums, nepabeigts darbs") transkripcija.

Kaut arī IPA ir vairāk nekā 100 simbolu runas transkribēšanai, ne vienmēr ir nepieciešams lietot visus iespējamos simbolus vienlaicīgi. Runu ir iespējams transkribēt ar dažādu līmeņu precizitāti. Visprecīzākais transkribēšanas paņēmiens, kurā skaņas tiek attēlotas tik detalizēti, cik vien ļauj IPA, neņemot vērā iegūto lingvistisko atšķirību nozīmi, sauc par smalko transkribēšanu. Jebkura cita veida transkribēšanu nosacīti sauc par rupjo transkribēšanu. Abos transkripcijas veidos lielākoties simbolus iekļauj kvadrātiekavās, bet rupjajai transkribēšanai lieto arī slīpsvītras.

 
Angļu valodas vārda "international" divu atšķirīgu izrunu transkribējumi.

Rupjā transkripcija izšķir tikai skaņas, kuras par atšķirīgām uzskata konkrētās valodas runātāji. Skaņas, kuras var tikt izrunātas dažādi atkarībā no dialekta vai blakus esošajām skaņām, pieļaujams uzskatīt par to pašu skaņu tādēļ, ka tās ir vienas un tās pašas fonēmas alofoni. Kad vārds tiek rakstīts kā fonēmas, to parasti iekļauj slīpsvītrās. Piemēram, angļu valodas vārda "little" amerikānisko izrunu rupjajā transkripcijā attēlo kā /lɪtl/. Šāda rupjā transkripcija identificē tikai fonētiski svarīgus vārda komponentus un neņem vērā blakusstāvošo fonēmu mijiedarbību. Smalkā transkribēšana (iekļauta kvadrātiekavās) attēlo katras skaņas izrunu konkrētajā pozīcijā. Vārda "little" smalkā transkripcija, atkarībā no izrunas veida var būt: [lɪɾɫ], [lɪʔɫ] vai [lɪːɫ] (tikai dažas no iespējām).

Ne rupjā, ne smalkā transkripcija neļauj veikt absolūtu izrunas aprakstu, drīzāk tās piedāvā nosacītu fonētisko skaņu aprakstu. Sevišķi tas attiecas uz IPA patskaņiem, jo nepastāv ciešas saites starp IPA simbolu un skaņu frekvences līmeņiem.

Lietojums vārdnīcās

labot šo sadaļu

Starptautiskais fonētiskais alfabēts bieži tiek lietots angļu valodas vārdnīcās vārdu izrunas attēlošanai. Plaši pielietots Anglijas (Oxford Advanced Learner's Dictionary un Cambridge Advanced Learner's Dictionary), kā arī amerikāņu un citu izdevniecību izdevumos. Lielākā daļa amerikāņu (un arī dažas britu) izdevniecības lieto to pašizstrādātas sistēmas, uzskatot, ka tās ir vieglāk uztveramas tiem lietotājiem, kuri nav pazīstami ar IPA. Piemēram, daudzas amerikāņu vārdnīcas (kā Merriam-Webster) lieto "y" lai apzīmētu IPA [j] un "sh" — IPA [ʃ], atainojot vispārpieņemto šo skaņu attēlojumu angļu valodā. (IPA, [y] apzīmē franču valodas skaņu u (kā franču vārdā tu, vai vācu ü), un [sh] attēlo skaņu s un h pāri.)

Latvijā IPA arī tiek lietots angļu-latviešu vārdnīcās, kā arī Tildes datorvārdnīcā. Latviešu valodas izrunas attēlošanai IPA lieto tikai specializētos valodnieciskos izdevumos.

Pielietojums ortogrāfijās un lielie burti

labot šo sadaļu

IPA simboli ir iekļauti vairāku valodu lietotajās ortogrāfijās, lielākoties Subsahāras Āfrikā, bet arī citos reģionos. Piemēram: hausu, fulu, akanu, gbe, mandingu valodas.

IPA simbolu lielo burtu piemēri no kabiju (Togo ziemeļi) ortogrāfijas, kur ir Ɔ Ɛ Ŋ Ɣ Ʃ (ɔ ɛ ŋ ɣ ʃ lielie burti). Citi IPA-sapārotie lielie burti ir Ɓ/Ƃ Ƈ Ɗ/Ƌ Ə/Ǝ Ɠ Ħ Ɯ Ɲ Ɵ Ʈ Ʊ Ʋ Ʒ.

Šos un citus lielos burtus atbalsta Unicode, bet tie atrodas atšķirīgās no IPA kodu tabulās.

Burti

labot šo sadaļu
 
Ciema nosaukums Zaļais Glāžušķūnis IPA pierakstā.

Starptautiskā fonētiskā alfabēta simboli dalās trijās kategorijās: pulmonskie līdzskaņi. nepulmoniskie līdzskaņi un patskaņi. Katram burtam ir piešķirts numurs, lai novērstu pārpratumus starp līdzīgiem burtiem (kā ɵ un θ), piemēram rokrakstos. Dažādām skaņu kategorijām ir piešķirtas dažādas numuru amplitūdas.

Līdzskaņi (pulmonālie)

labot šo sadaļu
Pamatraksts: Līdzskanis

Par pulmonālo līdzskani sauc līdzskani, ko rada aizšķērsojot balss spraugu (telpu starp balss saitēm) vai mutes dobumu (muti) un vienlaicīgi vai pakāpeniski izlaižot gaisu no plaušām. Pulmonālie līdzskaņi sastāda lielāko daļu no līdzskaņiem gan IPA , gan cilvēku runā vispār. Visi latviešu valodas līdzskaņi ietilpst šajā kategorijā.

Pulmonālo līdzskaņu tabula sakārtota rindās pēc artikulācijas veida (kā līdzskanis rodas) un ailēs pēc artikulācijas vietas (kur balss traktā līdzskanis rodas). Galvenajā tabulā iekļauti tikai līdzskaņi ar vienu artikulācijas vietu.

Artikulācijas vieta → Labiāls Koronāls Dorsāls Radikāls Glotāls
Bilabiāls Labio‐
dentāls 		Dentāls Alveolārs Post‐
alveolārs 		Retro‐
flekss 		Palatāls Velārs Uvulārs Farin‐
gāls 		Epiglo‐
tāls
Artikulācijas veids ↓
Nazāls    m    ɱ    n    ɳ    ɲ    ŋ    ɴ  
Eksplozīvs slēdzenis p b p̪ b̪ t d ʈ ɖ c ɟ k ɡ q ɢ   ʡ ʔ  
Berzenis ɸ β f v θ ð s z ʃ ʒ ʂ ʐ ç ʝ x ɣ χ ʁ ħ ʕ ʜ ʢ h ɦ
Spraudzenis    β̞    ʋ    ɹ    ɻ    j    ɰ      
Vibrants    ʙ    r    *    ʀ    *  
Flaps vai taps    ѵ̟†    ѵ†    ɾ    ɽ          *  
Laterāls berzenis ɬ ɮ *    *    *       
Laterāls spraudzenis    l    ɭ    ʎ    ʟ  
Laterāls flaps      ɺ    *    *    *    
Piezīmes
  • Zvaigznīte (*) apzīmē skaņas, kurām līdz šim nav piešķirts oficiāls IPA simbols.
  • Krustiņš (†) apzīmē IPA simbolus, kuriem šobrīd nav oficiāla Unicode atbalsta. Tādēļ kopš 2005. gada maija labiodentālā flapa simbolu (v ar "labo āķi" -  ) pagaidām aizstāj ar līdzīgo ižicu (ѵ).
  • Rindās, kurās simboli rādīti pa pāriem (troksneņi), kreisais simbols apzīmē balsīgu (izņemot balsīgo glotālo pāreju [ɦ]). Tāpat [ʔ] nevar būt balsīgs un [ʡ] balsīgums ir strīdīgs. Citās rindās (skaneņu) simbols apzīmē balsīgu līdzskani.
  • Visiem koronālās artikulācijas līdzskaņiem ir viens simbols, bet berzeņus, atkarībā no to lietojuma valodās, dala alveolāros, alveopalatālos utt., kā pieņemts konkrētajā valodā.
  • Iekrāsotie sektori apzīmē neiespējamās artikulācijas vietas.
  • Simboli [ʁ, ʕ, ʢ] apzīmē balsīgos berzeņus-spraudzeņus.
  • Daudzās valodās [h] and [ɦ] nav ne īsti glotāli berzeņi, ne arī spraudzeņi, bet gan glotālas pārejas.
  • Berzeņus [ʃ ʒ], [ɕ ʑ] un [ʂ ʐ] vairāk izšķir mēles forma, nekā tās pozīcija attiecībā pret alveolu.

Koartikulācija

labot šo sadaļu

Koartikulētie līdzskaņi ir skaņas, kuru radīšanā tiek iesaistītas divas artikulācijas vietas vienlaicīgi (izrunā, lietojot divas balss trakta vietas). Angļu valodā [w] vārdā "went" ir koartikulēts līdzskanis, jo to izrunā noapaļojot lūpas un paceļot mēles pakaļējo daļu.

Skatīt šo tabulu kā attēlu
ʍ Nebalsīgs labiovelārs berzenis
w Balsīgs labiovelārs berzenis
ɥ Balsīgs labiāli palatāls spraudzenis
ɕ Nebalsīgs alveopalatāls berzenis
ʑ Balsīgs alveopalatāls berzenis
ɧ Nebalsīgs palatāli velārs berzenis
Piezīme
  • [ɧ] aprakstīts kā "vienlaicīgs [ʃ] un [x]". Šis apgalvojums ir diskutabls.

Afrikātas un dubultā artikulācija

labot šo sadaļu

Afrikātas un dubultās artikulācijas slēdzeņi tiek attēloti ar diviem simboliem, apvienotiem ar loku virs vai zem tiem. Sešām visbiežāk lietotajām afrikātām pastāv ligatūras, bet tām vairs nav oficiāla IPA atbalsta, jo visu afrikātu un dubultās artikulācijas slēdzeņu attēlošanai būtu nepieciešams liels skaits ligatūru. Kā alternatīva reizēm tiek lietota augšraksta notāciju forma, piemēram tˢ kā t​s͡, kˣ kā kx͡. Palatālo eksplozīvo slēdzeņu simbolus <c ɟ>, bieži lieto kā [t​ʃ͡ dʒ͡] vai līdzīgu afrikātu aizstājējus pat oficiālās IPA publikācijās, tādēļ šādi gadījumi jāanalizē ar sevišķu uzmanību.

Burtkopa Ligatūra Apraksts
t​s͡ ʦ nebalsīgs apikāli dentāls afrikatīvs slēdzenis.
d​z͡ ʣ balsīgs apikāli dentāls afrikatīvs slēdzenis
t​ʃ ͡ ʧ nebalsīgs alveopalatāls afrikatīvs slēdzenis
dʒ ͡ ʤ balsīgs alveopalatāls afrikatīvs slēdzenis
t​ɕ͡ ʨ nebalsīga alveolāri palatāla afrikāta.
d​ʑ͡ ʥ balsīga alveolāri palatāla afrikāta.
t​ɬ͡  — nebalsīga alveolāri laterāla afrikata
dɮ͡  — balsīga alveolāri laterāla afrikata
kp͡  — nebalsīgs labiovelārs slēdzenis
ɡb͡  — balsīgs labiovelārs slēdzenis
ŋm͡  — labiovelārs nazāls slēdzenis

Līdzskaņi (nepulmonālie)

labot šo sadaļu

Nepulmonālie līdzskaņi ir skaņas, ko rada bez plaušu palīdzības. Šeit pieskaitāmi klikšķi (atrodami hoisu valodās Āfrikā) un implozīvie līdzskaņi (atrodami tādās valodās, kā svahili).

Klikšķi Implozīvi Ežektīvi
ʘ bilabiāls ɓ bilabiāls ʼ Piemēri:
ǀ lamināli alveolārs ("dentāls") ɗ alveolārs pʼ bilabiāls
ǃ apikāls postalveolārs ("retroflekss") ʄ palatāls tʼ alveolārs
ǂ lamināli postalveolārs ("palatāls") ɠ velārs kʼ velārs
ǁ laterāli koronārs ("laterāls") ʛ uvulārs sʼ alveolārs berzenis
Piezīmes
  • Klikšķiem piemīt dubulta artikulācija un tos tradicionāli apraksta kā priekšējās 'izplūdes' un pakaļējā 'akompanimenta', kur klikšķis veido 'izplūdi'. Tāpēc klikšķiem pareizam aprakstam ir nepieciešami divi burti: [kǂ͡, ɡǂ͡, ŋǂ͡, qǂ͡, ɢǂ͡, ɴǂ͡], vai [ǂk͡, ǂɡ͡, ǂŋ͡, ǂq͡, ǂɢ͡, ǂɴ͡].
  • Nebalsīgo implozīvu simbolus [ƥ, ƭ, ƈ, ƙ, ʠ] IPA vairs neatbalsta, bet tie paliek Unicode. Tā vietā IPA lieto balsīgo ekvivalentu ar nebalsīgo diakritisko zīmi: [ɓ̥, ʛ̥], utt.
  • Ežektīvais simbols bieži tiek aizstāts ar augšraksta glotālā slēdzeņa simbolu glotāliem bet pulmonāliem skaneņiem, kā [mˀ], [lˀ], [wˀ], [aˀ]. Tie var tikt transkribēti arī kā čīkstoši [m̰], [l̰], [w̰], [a̰].

Patskaņi

labot šo sadaļu
Pamatraksts: Patskaņi
 
Skaņas [i, u, a, ɑ] rentgenuzņēmumā
 
Priekšējās rindas pamatpatskaņu mēles pozīcija ar atzīmētu augstāko punktu. Augstākā punkta pozīcija nosaka patskaņa rindu un mēles pacēlumu

IPA definē patskaņus kā skaņas, kas veido zilbes kodolu. Zemāk ir dota IPA patskaņu diagramma. IPA klasificē patskaņus atkarībā no mēles pozīcijas.

Pa vertikālo asi diagramma attēlo patskaņus pēc mēles pacēluma. Patskaņi, kurus izrunā ar zemu mēles pacēlumu, atrodas diagrammas apakšā, bet ar augstu mēles pacēlumu izrunāti patskaņi — diagrammas augšā. Piemēram: [ɑ] (latviešu valodas patskanis <a>) ir izrunājama ar zemu mēles pacēlumu un atrodas tabulas apakšā, bet [u] ir tabulas augšā, jo skaņa tiek izrunāta ar augstu mēles pacēlumu.

Diagrammas horizontālā ass attēlo patskaņus atkarībā no mēles pozīcijas mutē horizontālā virzienā - patskaņa rindas. Patskaņi, kurus izrunā, pavirzot mēli tuvu mutes atverei (kā [e] — latviešu valodas šaurais patskanis <e>), sauc par priekšējās rindas patskaņiem un tie atrodami diagrammā pa kreisi, bet patskaņi, kurus izrunājot mēle tiek atvirzīta atpakaļ (kā [ɔ] — latviešu valodas patskanis <o>) sauc par pakaļējās rindas patskaņiem, un tie attēloti diagrammā pa labi.

Ja patskaņi sakārtoti pa pāriem, labajā pusē ir noapaļots (labializēts), bet kreisajā — nenoapaļots (nelabializēts) patskanis.

Priekš.r. G.pr.r. Vid.r. G.pak.r. Pak.r.
Augsts
 
i • y
ɨ • ʉ
ɯ • u
ɪ • ʏ
• ʊ
e • ø
ɘ • ɵ
ɤ • o
ɛ • œ
ɜ • ɞ
ʌ • ɔ
a • ɶ
ɑ • ɒ
Gandr. augsts
Augsti vidējs
Vidējs
Zemi vidējs
Gandrīz zems
Zems
Piezīmes
  • [a] oficiāli apzīmē priekšējās rindas patskani, bet bieži to lieto kā vidējās rindas patskani.
  • [ʊ] un [ɪ] vecākās IPA versijās attēloja ar <ɷ> un <ɩ>.

Diakritiskās zīmes

labot šo sadaļu

IPA diakritiskās zīmes ir mazas papildus zīmes virs, zem vai blakus IPA simbolam, kas norāda uz burta izrunas izmaiņām vai tās precīzāku raksturojumu. Apakšējās diakritiskās zīmes (zīmes, kuras parasti izvieto zem burta vai simbola) var tikt izvietotas virs simbola, ja tam ir apakšgarums (kā <g> vai <j>), piemēram ŋ̊.

Burtu i bez punkta <ı> izmanto gadījumos, kad punkts konfliktē ar augšējo diakritisko zīmi. Citi IPA simboli var tikt lietoti kā diakritiskās zīmes augšrakstā, lai attēlotu fonētiskas detaļas: tˢ (frikatīvs), bʱ (ņurdošs), ˀa (glotāls sākums), oʊ (diftongizācija). Paplašinātajā IPA sadaļā atrodamas diakritiskās zīmes vēl specifiskāku izrunu aprakstīšanai.

Zilbiskums
ɹ̩ n̩ zilbisks e̯ ʊ̯ nezilbisks
Līdzskaņu izruna
tʰ dʰ aspirēts[i] d̚ aplozīvs (nedzirdams)
dⁿ nazāls dˡ laterāls
Skaņas izrunāšana
n̥ d̥ nebalsīgs s̬ t̬ balsīgs
b̤ a̤ ņurdošs[ii] b̰ a̰ čīkstošs
Artikulācija
t̪ d̪ dentāls t̼ d̼ lingvolabiāls
t̺ d̺ apikāls t̻ d̻ lamināls
u̟ t̟ izvirzīts i̠ t̠ atvirzīts
ë ä centrēts e̽ ɯ̽ vidēji centrēts
e̝ ɹ̝ ˔ pacelts (ɹ̝ = balsīgs alveolārs nesvelpjošs berzenis)
e̞ β̞ ˕ nolaists (β̞ = bilabiāls spraudzenis)
Koartikulācija
ɔ̹ x̹ lielāks noapaļojums ɔ̜ x̜ʷ mazāks noapaļojums
tʷ dʷ labializēts tʲ dʲ palatalizēts
tˠ dˠ velarizēts tˁ dˁ faringalizēts
ɫ z̴ velarizēts vai faringalizēts
e̘ o̘ izvirzīta mēles pamatne e̙ o̙ atvirzīta mēles pamatne
ẽ z̃ nazalizēts ɚ ɝ rotizēts
Piezīmes
  1. ↑ Aspirētiem balsīgiem līdzskaņiem aspirācija arī ir balsīga. Daudzi lingvisti dod priekšroku ņurdošās skaņas zīmei.
  2. ↑ Daži lingvisti lieto šo ņurdošās izrunas zīmi tikai skaneņiem un slēdzeņus transkribē kā bʱ.

Balss spraugas stāvokli arī apraksta ar diakritiskajām zīmēm. Alveolārus eksplozīvus slēdzeņus fonācijā no atvērtas līdz slēgtai balss spraugai attēlo:

[t] nebalsīgs [d̤] ņurdošs
[d̥] gauss [d] normāls
[d̬] stīvs [d̰] čīkstošs
[ʔ͡t] balss sprauga slēgta

Suprasegmentālās zīmes

labot šo sadaļu

Šie simboli apraksta pāri atsevišķiem līdzskaņiem un patskaņiem stāvošus runas elementus, tādus kā prosodija, tonis, garums un uzsvars, kas parasti operē ar zilbēm, vārdiem vai frāzēm; respektīvi, tādiem valodas elementiem kā skaņas intensitāte, augstums un geminācija; kā arī runas ritmu un intonāciju. Kaut arī lielākā daļa šo simbolu apraksta fonēmiskās atšķirības vārda līmenī, ir arī intonācijas simboli teikumiem un teikumu daļām.

Garums, uzsvars un ritms
ˈa Primārais uzsvars (pirms
uzsvērtās zilbes) 		ˌa Sekundārais uzsvars (pirms
uzsvērtās zilbes)
aː kː Garums (garš patskanis vai
geminēts līdzskanis) 		aˑ Pusgarš
ə̆ Pārīss a.a Zilbju dalījums
s‿a Pārrāvuma atcelšana
Intonācija
| Mazā pauze ‖ Lielā pauze
↗ Pieaugums ↘ Kritums
Toņi
ŋ̋ e̋ e˥ Ļoti augsts ŋ̂ ê Krītošs
ŋ́ é e˦ Augsts ŋ̌ ě Kāpjošs
ŋ̄ ē e˧ Vidējs
ŋ̀ è e˨ Zems ↓ke Kritums
ŋ̏ ȅ e˩ Ļoti zems ↑ke Kāpums

Novecojušie un nestandarta simboli

labot šo sadaļu

IPA ir pārmantojis dažādus, reizumis dublējošos, simbolus no vairākām fonētiskā pieraksta sistēmām, bet galu galā palicis viens simbols katrai skaņai. Citi simboli tiek uzskatīti par novecojušiem. Piemēram, ɷ tika standartizēts kā ʊ. Vairāki sekundāro artikulāciju norādošie simboli tika atcelti kā kopums ar domu, ka artikulāciju jānorāda ar diakritisko zīmju palīdzību; piemēram simbols ƍ aizstāts ar zʷ. Arī reti sastopamo nebalsīgo implozīvu simboli ƥ ƭ ƈ ƙ ʠ tika atcelti un tagad tie tiek attēloti kā ɓ̥ ɗ̥ ʄ̊ ɠ̊ ʛ̥.

Pastāv arī oficiāli neatbalstītie vai ad hoc simboli, kuri tiek lietoti kopā ar standarta IPA simboliem. Šādi simboli lielākoties tiek lietoti specifiskās situācijās un atspoguļo vietējās valodniecības tradīcijas. Sevišķi bieži tas attiecas uz afrikatām, kā piemēram, ƛ tiek lietots standarta t​͡ɬ vietā - "tl" afrikata vārdā "Nahuatl".

IPA paplašinājumi

labot šo sadaļu

Paplašinātais IPA (bieži lietota abreviatūra extIPA) ir simbolu grupa, kuras sākotnējais mērķis bija runas defektu precīza attēlošana. 1989. gada IPA Ķīles konvencijai lingvistu grupa iesniedza Paplašinātā IPA sākotnējo simbolu kopu. Paplašinātais IPA pirmo reizi tika publiskots 1990. gadā un vairākas reizes modificēts līdz tā oficiālajai publicēšanai izdevumā Journal of the International Phonetic Association 1994. gadā un tika oficiāli pieņemts lietošanā ar ICPLA akceptu. Kaut arī sākotnējais mērķis bija runas defektu aprakstīšana, lingvisti lieto paplašināto IPA arī lai aprakstītu daudzas unikālas skaņas parastās runas kontekstā: stostīšanos, zobu griešanu, lūpu čāpstināšanu. Paplašināto IPA lieto arī indivīdu runas īpatnību aprakstam, tādām kā "runāšana degunā".

Bez extIPA tiek lietots arī runas kvalitātes simbolu kopums (VoQS), lai aprakstītu, piemēram, čukstēšanu.

Skaņas bez IPA simboliem

labot šo sadaļu

IPA tabulas atlikušās tukšās (baltās) vietas nepieciešamības gadījumā iespējams bez grūtībām aizpildīt. Daži ad hoc simboli ir jau lietoti literatūrā, piemēram retrofleksais laterālais flaps un nebalsīgie laterālie berzeņi, epiglotālais vibrants un labiodentālie slēdzeņi. (Skatīt pelēkos simbolus PDF diagrammā). Diakritiskās zīmes var nodrošināt pārējo, kas būtu sevišķi atbalstāmi gadījumos, ja skaņas ir allofoni.

Līdzskaņi bez burtiem

labot šo sadaļu

Līdzskaņu simboli tiek veidoti pievienojot diakritiskās zīmes burtiem ar tādu pašu skaņas vērtību. Spāņu valodas bilabiālais spraudzenis parasti tiek attēlots kā pazemināts berzenis [β̞]. Līdzīgā veidā balsīgie laterālie berzeņi tiek attēloti kā pacelti laterālie spraudzeņi [ɭ˔ ʎ̝ ʟ̝]. Dažās valodās (kā banda) citur lietotā labiodentālā flapa allofons ir bilabiāls flaps. To mēdz attēlot kā izvirzītu labiodentālo flapu [ѵ̟].

Līdzīgā veidā labiodentālo vibrantu apzīmē [ʙ̪] (bilabiāls vibrants ar dentālo zīmi) un labiodentālo slēdzeni [p̪ b̪], nevis ar dažkārt literatūrā sastopamajiem ad hoc simboliem. Citus vienpiesitiena spraudzeņus (tapus) var apzīmēt kā pārīsus slēdzeņus vai laterāļus, piemēram [ɟ̆ ɢ̆ ʟ̆], kaut arī dažos gadījumos diakritiskā zīme ir jānovieto zem burta. Retrofleksu vibrantu var apzīmēt kā atvirzītu [r̠]. Pārējie līdzskaņi (uvulāri laterāļi (ʟ̠ u.c.) un palatāli vibranti), ja arī nav neiespējami, tad tomēr ir ļoti grūti izrunājami un maz ticams, ka būtu sastopami pat kā allofoni kādā no Pasaules valodām.

Patskaņi bez burtiem

labot šo sadaļu

Līdzīgā veidā ar diakritisko zīmju palīdzību organizē patskaņus tos paceļot, nolaižot, izvirzot, atvirzot, centrējot un vidēji centrējot. Piemēram, [ʊ] nenoapaļoto ekvivalentu var apzīmēt ar vidēji centrētu [ɯ̽]; [æ] noapaļoto ekvivalentu kā paceltu [ɶ̝]. Vidēja mēles pacēluma patskaņi ir nolaistie [e̞ ø̞ ɘ̞ ɵ̞ ɤ̞ o̞], bet centrētie [ɪ̈ ʊ̈] un [ä] ir respektīvie gandrīz augsta un augsti vidēja mēles pacēluma patskaņi. Vienīgie zināmie patskaņi, kurus nav iespējams attēlot pēc šīs shēmas, ir saspiestie patskaņi, kuriem būtu nepieciešams īpašs simbols (tāds kā[ʏ̫]).

Simbolu nosaukumi

labot šo sadaļu

IPA simbolus visbiežāk atšķir pēc skaņas, ko tiem ir paredzēts aprakstīt, jo rupjajā transkripcijā neeksistē stingra atbilstība starp simbolu un skaņu. Kaut arī Starptautiskās fonētiskās asociācijas rokasgrāmata (Handbook of the International Phonetic Association) apgalvo, ka simboliem nav oficiālu nosaukumu, turpat ir minēts, ka katram burtam ir viens vai vairāki populāri nosaukumi. Arī Unicode standartā simboliem nav atbilstīgu nosaukumu. Daudzos gadījumos Unicode un IPA nosaukumi nesakrīt. Piemēram, ɛ IPA sauc "epsilonu", bet Unicode sauc to par "mazais burts atvērtais E".

Tradicionālie latīņu un grieķu burtu nosaukumi parasti tiek lietoti nemodificētiem burtiem.[e] No šiem alfabētiem tieši neatvasinātiem burtiem (kā [ʕ]) var būt dažādi nosaukumi, dažkārt pēc simbola izskata, dažkārt pēc attēlojamās skaņas.

Diakritiskajām zīmēm ir divas nosaukumu veidošanas metodes. Tradicionālajām diakritiskām zīmēm tiek lietoti šī simbola nosaukumi attiecīgajā valodā, piemēram ä ir diairēze vai "umlauts". Netradicionālajām diakritiskajām zīmēm parasti tiek piešķirti asociatīvi nosaukumi, piemēram d̪ sauc par tiltiņu.

Skatīt arī

labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: International Phonetic Alphabet

Piezīmes

labot šo sadaļu
  1. ↑ Abreviatūra "IPA" angļu valodā attiecināma vispirms uz Starptautisko fonētisko asociāciju International Phonetic Association. Tomēr vispārīgā prakse ir šo abreviatūru attiecināt (arī latviešu valodā) uz pašu Starptautisko fonētisko alfabētu (no angļu valodas nosaukuma International Phonetic Alphabet). No konteksta parasti ir saprotams, par kuru no abiem tiek runāts.
  2. ↑ Pretstatā tam daudzās valodās dažkārt tiek lietotas burtu kombinācijas lai attēlotu vienu skaņu, piemēram angļu digrafs sh skaņai [ʃ], vācu trigrafs sch skaņai [ʃ].
  3. ↑ Starptautiskā fonētiskā alfabēta nelatīņu burti jāizveido tik kvalitatīvi cik iespējams, lai tie harmonizētu ar latīņu burtiem. Asociācija neatzīst surogātburtus; tā akceptē tikai burtus, kuri ir rūpīgi izveidoti, lai harmonizētu ar pārējiem burtiem.
  4. ↑ Tehniski simbols [ʔ] var tikt uzskatīts par cēlušos no latīņu alfabēta, jo jautājuma zīme ir radīta no "Qo" - latīņu vārda quæstio "jautājums" saīsinājuma.
  5. ↑ Piemēram, [p] tiek saukta par "mazais P" un [χ] - "hi."

Avoti

labot šo sadaļu

Ārējās saites

labot šo sadaļu

Vispārējas

labot šo sadaļu

Bezmaksas IPA fontu lejupielādēšana

labot šo sadaļu
  • Gentium, profesionāls fonts (latīņu, grieķu, kirilica), antīkvas un kursīvie burti, iekļauj IPA, bet nav toņu un jaunā labiodentālā flapa.
  • Charis SIL, pilns burtu komplekts (latīņu, grieķu, kirilica), antīkvas, kursīvie un treknraksta burti, iekļauti toņu burti un toņu diakritiskās zīmes virs IPA patskaņiem, jaunais labiodentālais flaps un daudzi nestandarta fonētiskie simboli. Izveidots uz Bitstream Charter pamata.
  • Doulos SIL, Times/Times New Roman stila fonts. Simbolu komplekts kā Charis SIL, bet tikai antīkvas burti.
  • SIL93 vecie SIL IPA93 fonti (Manuscript un Sophia) pārkodēts Unicode standartā.
  • TIPA[novecojusi saite], fonts un sistēma IPA simbolu ievadīšanai LaTeX dokumentos.

Tastatūras

labot šo sadaļu

Skaņu faili

labot šo sadaļu

Unicode diagrammas

labot šo sadaļu


Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Starptautiskais_fonētiskais_alfabēts&oldid=4005620"