Afrikāta
Afrikātas (sauktas arī par afrikatīviem slēdzeņiem) ir koartikulēti divcentru līdzskaņi, kas sākas kā slēdzeņi (kā [t] vai [d]). Atšķirībā no slēdzeņiem slēgums netiek pārrauts pēkšņi, bet pāriet spraugā: aktīvais runas orgāns (parasti mēle) pamazām attālinās no pasīvā, vaidojot spraugu, kā rezultātā skaņas realizācija ir berzeniska (kā [s] vai [z]), vai, atsevišķos gadījumos, kā berzeniski trilli. Saplūstot abām artikulācijām, nerodas ne attiecīgajam slēdzenim, ne berzenim raksturīgs troksnis, bet īpatnējs, nedalāms troksnis, kam nav iespējams noteikt robežu starp abiem elementiem.[1]
| Artikulācijas veidi |
|---|
| Troksnenis |
| Slēdzenis |
| Afrikāta |
| Berzenis |
| Svelpenis |
| Skanenis |
| Nazāls |
| Flaps, taps |
| Vibrants |
| Spraudzenis |
| Plūdenis |
| Patskanis |
| Puspatskanis |
| Laterāls |
| Šī lapa, iespējams, satur informāciju fonētiskajā alfabētā, kuru dažas pārlūkprogrammas var attēlot nekorekti. |
Latviešu valodā afrikātas ir [t̪͡s̪], [d̪͡z̪], [t͡ʃ], [d͡ʒ], kas ortogrāfijā tiek attēlotas attiecīgi kā "c", "dz", "č", "dž".
Izplatība
labot šo sadaļuLatviešu valodas skaņas "c", "č", "dz" un "dž" (Starptautiskajā fonētiskajā alfabētā transkribētas kā [t̪͡s̪], [t͡ʃ], [d̪͡z̪], [d͡ʒ]), kas sastopamas arī angļu ("ch", "j"), vācu ("z", "tsch"), krievu ("ц", "ч"), itāļu un daudzās citās valodās, ir tipiskās afrikātas. Šīs skaņas ir plaši izplatītas pasaules valodās, tāpat kā tām tuvās [ʨ] un [ʣ] (poļu un ķīniešu valodās). Balsīgās afrikātas (izņemot [d͡z] un [d͡ʒ]) ir daudz mazāk izplatītas un vairākām artikulācijas vietām tiek uzskatītas par neiespējamām.
Daudz mazāk izplatītas ir tā saucamās labiodentālās afrikātas (kā vācu valodas [p͡f]), vai velārās afrikātas, kā secvanas [k͡x] (ortogrāfijā "kg") vai Šveices vācu dialekta [k͡x] un uvulārais [q͡χ]. Pasaulē tikai dažās valodās ir afrikatas šajās pozīcijās, lai arī attiecīvie slēdzeņi ir universāli. Tāpat reti sastopamas ir alveolārās afrikātas, kurās rezultējošais berzenis ir laterāls, kā piemēram [tɬ] skaņa daudzās Dienvidāfrikas un Amerikas indiāņu valodās. Daudzās Atapasku valodās, kā denes un navahu) ir koronālo afrikātu sērijas, kas var būt neaspirētas, aspirētas un ežektīvas papildus tam, ka pēc artikulācijas vietas jau dalās interdentālās/dentālās, alveolārās, postalveolārās un laterālās. Piemēram [t̪͡θ], [t̪͡θʰ], [t̪͡θ’], [ts], [tsʰ], [ts’], [tʃ], [tʃʰ], [tʃ’], [tɬ], [tɬʰ], and [tɬ’]. Afrikātas var arī kontrastēt pēc palatalizācijas, kā erzju valodā, kur kontrastē nebalsīgas alveolāras, postalveolāras un palatālas afrikātas. Afrikātas var atšķirties arī pēc fonēmiskā garuma, kā tas ir latviešu un karēļu valodās.
Apzīmēšana transkripcijās
labot šo sadaļuAfrikātas parasti tiek apzīmētas ar to divu skaņu simboliem, kuri to veido, kā, piemēram, [pf], [kx]. Tomēr atsevišķi simboli šo skaņu apzīmēšanai ir nepieciešami, lai uzsvērtu to atsevišķo runas segmentu (fonēmu) funkciju. Tāpēc Starptautiskais fonētiskais alfabēts rekomendē afrikātu elementu apvienošanai lietot augšējo vai apakšējo puslokus, kā [p͡f], [k͡x]. Unicode alfabētos ir pieejamas sešu visbiežāk lietoto afrikātu ligatūras ([ʦ], [ʣ], [ʧ], [ʤ], [ʨ] un [ʥ]), bet tās nav iekļautas IPA standartā.
Cits afrikātu attēlošanas veids ir augšraksta simboli: [tˢ], [kˣ].
Citās fonētiskā pieraksta sistēmās, kā piemēram amerikānistiem, afrikātas [ts], [dz], [tʃ], [dʒ], [tɬ] un [dɮ] apzīmē ar <c> vai <¢>; <j>, <ƶ>, vai (vecāks) <ʒ>; <c> vai <č>; <ǰ>, <ǧ>, vai (vecāks) <ǯ>; <ƛ>; <λ> vai <dl> respektīvi. Ar IPA simboliem [tʃ] un [dʒ] dažkārt tiek atranskribēti palatālie slēdzeņi (IPA <c> un <ɟ>).
Tradicionālajā latviešu fonētiskajā pierakstā[2] afrikātas attēlo ar simboliem "c" (IPA [t̪͡s̪]), "č" (IPA [t͡ʃ]), "ʒ" (IPA [d̪͡z̪]) un "ǯ" (IPA [d͡ʒ]).
Afrikātu saraksts
labot šo sadaļuKoronālo afrikātu gadījumā simboli <t, d> parasti tiek lietoti visu koronālo slēdzeņu artikulāciju attēlošanai. Piemēram, [t͡ʂ] bieži tiek lietots [ʈ͡ʂ] vietā. Afrikātu skaidrākai attēlošanai apvienojošie pusloki šajā sarakstā netiek lietoti.
Piemēru valodas bieži ir arī tādas, kurās attiecīgās skaņas ir novērotas, bet vairākos gadījumos šo faktu nepieciešams apstiprināt.
Svelpeniskas afrikātas
labot šo sadaļu- Nebalsīga dentāla afrikāta [t̪s̪] (latviešu valodā)
- Balsīga dentāla afrikāta [d̪z̪] (latviešu valodā)
- Nebalsīga alveolāra afrikāta [ts] (itāļu, lombardiešu, vācu valodās)
- Balsīga alveolāra afrikāta [dz] (itāļu, lombardiešu, puštunu valodās)
- Nebalsīga postalveolāra afrikāta [t̠ʃ] (angļu valodā)
- Balsīga postalveolāra afrikāta [d̠ʒ] (angļu valodā)
- Nebalsīga alveopalatāla afrikāta [t̠ɕ] (poļu, ķīniešu, taju valodās)
- Balsīga alveopalatāla afrikāta [d̠ʑ] (poļu, serbu valodās)
- Nebalsīga retrofleksa afrikāta [ʈʂ] (ubihu valodā)
- Balsīga retrofleksa afrikāta [ɖʐ] (ubihu un citās Ziemeļkaukāza valodās)
Nesvelpeniskas afrikātas
labot šo sadaļu- Nebalsīga bilabiāla afrikāta [pɸ] (angļu valodas skausa dialektā)
- Nebalsīga bilabiāli labiodentāla afrikāta [pf] (vācu, tekes valodās)
- Balsīga bilabiāli labiodentāla afrikāta [bv] (in tekes valodā)
- Nebalsīga labiodentāla afrikāta [p̪f] (congu valodas šinkunas dialektā)
- Balsīga labiodentāla afrikāta [b̪v] (congu valodas šinkunas dialektā)
- Nebalsīga dentāla afrikāta [t̪θ] (luo, denes, Ziemeļitālijas dialektos)
- Balsīga dentāla afrikāta [d̪ð] (denes valodā)
- Nebalsīga alveolāra nesvelpeniska afrikāta [tɹ̝̊] (mapudununas valodā)
- Nebalsīga palatāla afrikāta [cç] (Skoltas sāmu, ungāru valodās)
- Balsīga palatāla afrikāta [ɟʝ] (Skoltas sāmu, ungāru valodās)
- Nebalsīga velāra afrikāta [kx] (cvanu, Šveices vācu valodās)
- Nebalsīga uvulāra afrikāta [qχ] (volofu, kabardiešu valodās)
- Nebalsīga epiglotāla afrikāta [ʡʜ] (haidas valodā)
Laterālas afrikātas
labot šo sadaļu- Nebalsīga alveolāri laterāla afrikāta [tɬ] (navaho u.c. valodās)
- Balsīga alveolāri laterāla afrikāta [dɮ] (nav ziņots ka kādā gadījumā kontrastētu ar [ɮ])
- Nebalsīga palatāli laterāla afrikāta [cʎ̥ʼ] (kā ežektīvs [cʎ̥ʼ] dahalo valodā; kā [tʎ̥] hadzas valodā)
- Nebalsīga velāri laterāla afrikāta [kʟ̝̊] (kā ežektīvs [kʟ̝̊ʼ] Zulusu valodā)
Vibrantas afrikātas
labot šo sadaļu- Prenazalizēta vibranta bilabiāla afrikāta [mbʙ] (keles valodā)
- Nebalsīga dentāla bilabiāli vibranta afrikāta [t̪ʙ̥] (vari valodā)
- Nebalsīga alveolāri vibranta afrikāta /tʳ/ (nkotu valodā)
- Nebalsīga retrofleksi vibranta afrikāta [tɽ̝̊] (malgašu valodā)
- Balsīga retrofleksi vibranta afrikāta [dɽ̝] (malgašu valodā)
Citas afrikātas
labot šo sadaļuVisas biežāk lietotās nebalsīgās afrikātas ir sastopamas arī kā ežektīvi: [tθ’, ts’, tɬ’, tʃ’, tɕ’, tʂ’, cʎ̥ʼ, kx’, kʟ̝̊’]. Dažās hoisu valodās ir ziņots par balsīgām ežektīvām afrikātām, bet īstenībā tie ir līdzskaņu klasteri: [dts’, dtʃ’]. Afrikātas bieži ir arī aspirētas ([m̪p̪fʰ, tθʰ, tsʰ, tɬʰ, tʃʰ, tɕʰ, tʂʰ]), reizēm ar ņurdošu fonāciju ([m̪b̪vʱ, d̠ʒʱ]), dažreiz prenazalizētas ([ndz, ndzʰ, ɳɖʐ, ɳɖʐʰ]). Sastopamas arī labializētas, velarizētas un faringalizētas afrikātas.
Avoti
labot šo sadaļu- ↑ Alīse Laua. Latviešu literārās valodas fonētika. Rīga : Zvaigzne ABC. ISBN 9984-560-96-1.
- ↑ Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Avots. 1996