Artikulācijas vietas
Labiāla
Bilabiāla
Labiāli velāra
Labiāli alveolāra
Labiodentāla
Bidentāla
Koronāla
Lingvolabiāla
Interdentāla
Dentāla
Alveolāra
Apikāla
Lamināla
Postalveolāra
Alveopalatāla
Retrofleksa
Dorsāla
Palatāla
Labiāli palatāla
Velāra
Uvulāra
Uvulāri epiglotāla
Radikāla
Faringāla
Epiglotāli faringāla
Epiglotāla
Glotāla
Šī lapa, iespējams, satur informāciju fonētiskajā alfabētā, kuru dažas pārlūkprogrammas var attēlot nekorekti.

Koronālos līdzskaņus , sauktus arī par priekšējiem mēleņiem, artikulē ar kustīgo mēles galu.[1]

Koronālie līdzskaņi pēc aktīvā runas orgāna (mēles) darbības iedala:

Pēc pasīvās artikulācijas vietas koronālos līdzskaņus iedala:

Latviešu valoda

labot šo sadaļu
 
Koronālie līdzskaņi un afrikata latviešu valodas vārdā žurnālists.

Latviešu valodā koronāli līdzskaņi ir dentāls nazāls slēdzenis /n̪/, dentāli eksplozīvi slēdzeņi /t̪/ un /d̪/, dentāli berzeņi /s̪/ un /z̪/, alveopalatāli berzeņi /ʃ/ un /ʒ/, alveolārs vibrants /r/, alveolārs laterāls spraudzenis /l/. Pie koronālajiem pieskaitāmas arī afrikatas /t̪s/, /tʃ/, /d̪z/, /dʒ/.

  1. Ladefoged, Peter; Maddieson, Ian (1996). The Sounds of the World's Languages. Oxford: Blackwell. ISBN 0-631-19814-8 (angliski)