Postalveolārs līdzskanis
Artikulācijas vietas |
Labiāla |
Bilabiāla |
Labiāli velāra |
Labiāli alveolāra |
Labiodentāla |
Bidentāla |
Koronāla |
Lingvolabiāla |
Interdentāla |
Dentāla |
Alveolāra |
Apikāla |
Lamināla |
Postalveolāra |
Alveopalatāla |
Retrofleksa |
Dorsāla |
Palatāla |
Labiāli palatāla |
Velāra |
Uvulāra |
Uvulāri epiglotāla |
Radikāla |
Faringāla |
Epiglotāli faringāla |
Epiglotāla |
Glotāla |
Šī lapa, iespējams, satur informāciju fonētiskajā alfabētā, kuru dažas pārlūkprogrammas var attēlot nekorekti. |
Postalveolārus līdzskaņus izrunā ar mēli skarot alveolas aizmugurējo daļu mazliet tālāk, nekā artikulējot alveolāros līdzskaņus, bet ne tik tālu pie cietajām aukslējām, kā artikulējot palatālos līdzskaņus.[1]
Postalveolārajiem berzeņiem un afrikātām tiek izdalīta apakšklase, ko sauc par palatoalveolārajiem līdzskaņiem, kas arī ir attēloti piemēru tabulā. Alveopalatālie un retrofleksie līdzskaņi arī ir postalveolāri pēc to artikulācijas vietas, bet tiem ir iedalīta atsevišķa aile IPA tabulā un tike iztirzāti atsevišķos rakstos.
Latviešu valodā
labot šo sadaļuLatviešu valodā postalveolārie līdzskaņi ir postalveolārie berzeņi /ʃ/ un /ʒ/, kā arī postalveolārās afrikatas /tʃ/ un /dʒ/.
Piemēri
labot šo sadaļuIPA iekļautie palatoalveolārie svelpeņi, afrikātas un postalveolārie klikšķi ir:
IPA simbols |
Apraksts | Piemērs | |||
---|---|---|---|---|---|
Valoda | Ortogrāfija | IPA | Tulkojums | ||
Nebalsīgs palatoalveolārs berzenis | latviešu | šņore | [ʃɲuo͡re] | šņore | |
Balsīgs palatoalveolārs berzenis | latviešu | žurka | [ʒurkɑ] | žurka | |
Nebalsīga palatoalveolāra afrikata | latviešu | čība | [tʃiːbɑ] | čība | |
Balsīga palatoalveolāra afrikata | latviešu | džindžeralus | [dʒindʒerɑlus] | džindžeralus | |
Apikāls (post)alveolārs klikšķis | nama | !oas | [k͡!oas] | dobums | |
Lamināls postalveolārs klikšķis | tkungu | ǂua | [k͡ǂwa] | imitēt |
Postalveolāru berzeņu un afrikatu tipi
labot šo sadaļuStarpība starp palatoalveolāru, alveopalatālu, retrofleksu un vairākām citām artikulācijām ir mēles formā, nevis tās kontakta vietai ar mutes dobuma velvi.
Pirmais mainīgais lielums ir artikulāciju veicošā mēles daļa:
- pats mēles galiņš — "apikāla" artikulācija [ʃ̺]);
- mēles lokanās daļas virspuse — "lamināla" artikulācija [ʃ̻]);
- mēles lokanās daļas apakša — "subapikāla" artikulācija.
Lamināla artikulācija parasti ir palatāla, bet tai var būt postalveolāri alofoni.
Otrs mainīgais lielums ir mēles pacēluma pakāpe aiz kontakta vietas, kas norāda palatalizācijas pakāpi. No vismazākās uz visaugstāko palatalizācijas pakāpi:
- bez pacēluma (taisna) [s̠], [z̠];
- piepacelta vai velvēta palatoalveolāra [ʃ], [ʒ];
- alveopalatāla [ɕ], [ʑ].
Čerkesu valodās (piemēram, ubihu) ir vēl viena postalveolāra artikulācija: mēles gals tiek nolaists pret apakšzobiem, aizpildot apakšmēles telpu. Šo artikulāciju sauc par "slēgto lamināli postalveolāro artikulāciju un apzīmē ar ārpusIPA simboliem [ŝ, ẑ]. Šis artikulācijas veids varētu tikt kombinēts ar citiem, bet tas nav apstiprināts.
Apstiprinātie līdzskaņu varianti doti tabulā. IPA simboli ir vienkāršoti, jo dažām artikulācijām nepieciešamas divas diakritiskās zīmes lai tās pilnībā raksturotu, bet lietota tikai viena, lai attēlojumā varētu iztikt bez OpenType IPA fontiem.
IPA | Artikulācijas vieta | Valodu piemēri |
---|---|---|
[s̠ z̠] | lamināls postalveolārs (lamināls retroflekss) līdzskanis | ķīniešu sh, zh, ch, poļu sz, rz, cz, ż |
[ṣ ẓ] | apikāls postalveolārs (apikāls retroflekss) līdzskanis | ubihu, todu |
[ʃ ʒ] | velvēts postalveolārs (palatoalveolārs) līdzskanis | latviešu š, ž |
[ʃ̻ ʒ̻] | lamināls velvēts postalveolārs līdzskanis | todu |
[ɕ ʑ] | lamināls palatalizēts postalveolārs (alveopalatāls) līdzskanis | ķīniešu q, j, x, poļu ć, ś, ź, dź |
[ŝ ẑ] | lamināls slēgts postalveolārs līdzskanis | ubihu |
[ʂ ʐ] | subapikāls postalveolārs vai palatāls (subapikāls retroflekss) līdzskanis | todu |
Citi postalveolāri līdzskaņi
labot šo sadaļuDažās valodās, kuras izšķir "dentālos" un "alveolāros" slēdzeņus, tie ir tuvāki prealveolārajiem un postalveolārajiem. Piemēram, malajalamu valodas runātāji lieto kā vibrantus abus rotizētos līdzskaņus [r̟] un [r̠]. Tā kā tie abi ir vibranti un abi apikāli, [r̠] parasti tiek klasificēts kā retroflekss.
Dažās nestandarta malajalamu valodas formās ir lamināls postalveolārs nazāls līdzskanis, kas kontrastē ar apikālu alveolāru, palatālu un subapikālu retrofleksu nazālu līdzskaņiem: m n̟ n͇ n̠ ɳ ɲ ŋ.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Ladefoged, Peter; Maddieson, Ian (1996). The Sounds of the World's Languages. Oxford: Blackwell. ISBN 0-631-19814-8 (angliski)