Artikulācijas vietas
Labiāla
Bilabiāla
Labiāli velāra
Labiāli alveolāra
Labiodentāla
Bidentāla
Koronāla
Lingvolabiāla
Interdentāla
Dentāla
Alveolāra
Apikāla
Lamināla
Postalveolāra
Alveopalatāla
Retrofleksa
Dorsāla
Palatāla
Labiāli palatāla
Velāra
Uvulāra
Uvulāri epiglotāla
Radikāla
Faringāla
Epiglotāli faringāla
Epiglotāla
Glotāla
Šī lapa, iespējams, satur informāciju fonētiskajā alfabētā, kuru dažas pārlūkprogrammas var attēlot nekorekti.

Dorsāls līdzskanis tiek artikulēts ar mēles virspuses vidējo daļu (dorsu). Tā atšķiroties no koronālajiem līdzskaņiem (priekšējiem mēleņiem), kuri tiek artikulēti ar mēles priekšējo lokano daļu un radikālajiem līdzskaņiem, kuri tiek artikulēti ar mēles pamatni.[1] Latviešu valodniecība dorsālos līdzskaņus iedala pie mēleņiem, šķirot vidējos (palatālos) un pakaļējos (velāros) mēleņus.[2]

Mēles virspuse var kontaktēt ar plašu mutes dobuma velves daļu no cietajām aukslējām līdz ūkai. Pēc pasīvās artikulācijas vietas dorsālos līdzskaņus iedala:

Šīs atšķirības nav stingri nodalāmas, un dažkārt nākas lietot precīzākas definīcijas, tādas kā "prevelāra", "prepalatāla", "postvelāra" u.c.

Tā kā arī retrofleksajiem līdzskaņiem mēles gals var tikt pagriezts atpakaļ skarot cietās aukslējas, skaņas, ko veido mēles vidusdaļa (dorsai) skarot cietās aukslējs dažreiz sauc par "dorsopalatālām".

  1. Ladefoged, Peter; Maddieson, Ian (1996). The Sounds of the World's Languages. Oxford: Blackwell. ISBN 0-631-19814-8 (angliski)
  2. Alīse Laua. Latviešu literārās valodas fonētika. Rīga : Zvaigzne ABC. ISBN 9984-560-96-1.