Dorsāls līdzskanis
Artikulācijas vietas |
Labiāla |
Bilabiāla |
Labiāli velāra |
Labiāli alveolāra |
Labiodentāla |
Bidentāla |
Koronāla |
Lingvolabiāla |
Interdentāla |
Dentāla |
Alveolāra |
Apikāla |
Lamināla |
Postalveolāra |
Alveopalatāla |
Retrofleksa |
Dorsāla |
Palatāla |
Labiāli palatāla |
Velāra |
Uvulāra |
Uvulāri epiglotāla |
Radikāla |
Faringāla |
Epiglotāli faringāla |
Epiglotāla |
Glotāla |
Šī lapa, iespējams, satur informāciju fonētiskajā alfabētā, kuru dažas pārlūkprogrammas var attēlot nekorekti. |
Dorsāls līdzskanis tiek artikulēts ar mēles virspuses vidējo daļu (dorsu). Tā atšķiroties no koronālajiem līdzskaņiem (priekšējiem mēleņiem), kuri tiek artikulēti ar mēles priekšējo lokano daļu un radikālajiem līdzskaņiem, kuri tiek artikulēti ar mēles pamatni.[1] Latviešu valodniecība dorsālos līdzskaņus iedala pie mēleņiem, šķirot vidējos (palatālos) un pakaļējos (velāros) mēleņus.[2]
Mēles virspuse var kontaktēt ar plašu mutes dobuma velves daļu no cietajām aukslējām līdz ūkai. Pēc pasīvās artikulācijas vietas dorsālos līdzskaņus iedala:
- Palatālie līdzskaņi (priekšējie mēleņi) - mēle artikulē pret cietajām aukslējām (palatu). Latviešu valodas līdzskaņi [c], [ɟ], [ɲ], [j], [ʎ].
- Velārie līdzskaņi (pakaļējie mēleņi) - mēle artikulē pret mīkstajām aukslējām (velumu). Latviešu valodas līdzskaņi [k], [g], [ŋ], [x].
- Uvulārie līdzskaņi - mēle artikulē pret ūku (uvulu).
Šīs atšķirības nav stingri nodalāmas, un dažkārt nākas lietot precīzākas definīcijas, tādas kā "prevelāra", "prepalatāla", "postvelāra" u.c.
Tā kā arī retrofleksajiem līdzskaņiem mēles gals var tikt pagriezts atpakaļ skarot cietās aukslējas, skaņas, ko veido mēles vidusdaļa (dorsai) skarot cietās aukslējs dažreiz sauc par "dorsopalatālām".
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Ladefoged, Peter; Maddieson, Ian (1996). The Sounds of the World's Languages. Oxford: Blackwell. ISBN 0-631-19814-8 (angliski)
- ↑ Alīse Laua. Latviešu literārās valodas fonētika. Rīga : Zvaigzne ABC. ISBN 9984-560-96-1.