Palatāls līdzskanis
| Artikulācijas vietas |
| Labiāla |
| Bilabiāla |
| Labiāli velāra |
| Labiāli alveolāra |
| Labiodentāla |
| Bidentāla |
| Koronāla |
| Lingvolabiāla |
| Interdentāla |
| Dentāla |
| Alveolāra |
| Apikāla |
| Lamināla |
| Postalveolāra |
| Alveopalatāla |
| Retrofleksa |
| Dorsāla |
| Palatāla |
| Labiāli palatāla |
| Velāra |
| Uvulāra |
| Uvulāri epiglotāla |
| Radikāla |
| Faringāla |
| Epiglotāli faringāla |
| Epiglotāla |
| Glotāla |
| Šī lapa, iespējams, satur informāciju fonētiskajā alfabētā, kuru dažas pārlūkprogrammas var attēlot nekorekti. |
Palatālos līdzskaņus artikulē ar mēles virspusi (dorsu) paceltu pret cietajām aukslējām (palatu).[1]
Visbiežāk sastopamais palatālais līdzskanis ir spraudzenis [j], kas ir starp desmit visizplatītākajām skaņām pasaules valodās. Nazālais līdzskanis ɲ arī ir ļoti izplatīts un ir sastopams apmēram 35% valodu.
Brīdinājums: IPA simboli <c, ɟ> bieži tiek lietoti nevis palatālo līdzskaņu apzīmēšanai, bet, sekojot novecojušām IPA tradīcijām, transkribējot palatalizētus velāros slēdzeņus [kʲ, ɡʲ], palatālās afrikatas [cç͡, ɟʝ͡], alveopalatālās afrikatas [tɕ͡, dʑ͡], vai pat postalveolārās afrikatas [tʃ͡, dʒ͡]. Īsti palatāli eksplozīvi slēdzeņi ir diezgan reti sastopami, tādēļ būtu labi pārbaudīt <c, ɟ> izrunu, ja tie ir uzrādīti kādas valodas transkripcijā.
Papildartikulācijas piešķiršanu līdzskaņiem ar citu primāro artikulācijas vietu, mēles vidusdaļu vienlaicīgi paceļot pret cietajām aukslējām, sauc par palatalizāciju.
Latviešu valodā
labot šo sadaļuPalatālie līdzskaņi latviešu valodā ir palatāls nazāls līdzskanis [ɲ] (ortogrāfijā "ņ"), nebalsīgs palatāls eksplozīvs slēdzenis [c] (ortogrāfijā "ķ"), balsīgs palatāls eksplozīvs slēdzenis [ɟ] (ortogrāfijā "ģ"), palatāls spraudzenis [j] un laterāls palatāls spraudzenis [ʎ] (ortogrāfijā "ļ").
Piemēri
labot šo sadaļuIPA iekļautie palatālie līdzskaņi ir:
| IPA | Apraksts | Paraugs | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Valoda | Ortogrāfija | IPA | Tulkojums | ||
|
palatāls nazāls līdzskanis | latviešu | ņuņņa | [ɲuɲːa] | ņuņņa |
|
nebalsīgs palatāls eksplozīvs slēdzenis | latviešu | kaķis | [kacis] | kaķis |
|
balsīgs palatāls eksplozīvs slēdzenis | latviešu | kuģis | [kuɟis] | kuģis |
|
nebalsīgs palatāls berzenis | vācu | nicht | [nɪçt] | noliegums |
|
balsīgs palatāls berzenis | spāņu | yema | [ʝema] | olas dzeltenums |
|
palatāls spraudzenis | latviešu | kāja | [kaːja] | kāja |
|
laterāls palatāls spraudzenis | latviešu | baļļa | [baʎːa] | baļļa |
|
balsīgs palatāls implozīvs | svahili | hujambo | [huʄambo] | sveiciens |
|
palatāls klikšķis | ||||
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Ladefoged, Peter; Maddieson, Ian (1996). The Sounds of the World's Languages. Oxford: Blackwell. ISBN 0-631-19814-8 (angliski)