Ligatūra
Ligatūra (no latīņu: ligarī — ‘apvienots’) rakstos un tipografikā ir divu vai vairāku burtu apvienojums vienā simbolā. Ligatūras parasti apvieno divus vienu otram sekojošus burtus ar vienojošu komponentu. Ligatūras ir daļa no lielākas glifu apakšklases, kuru sauc par "kontekstuālajām formām"; tie ir gadījumi, kad burta specifiskā forma ir atkarīga no blakus esošajiem burtiem vai rindas beigām.
Vēsture labot šo sadaļu
Tipogrāfisko ligatūru pirmssākumi meklējami vienkāršā burtu apvienošanā manuskriptos. Jau pats senākais zināmais uzraksts, Šumeru ķīļraksts, saturēja daudzus burtu kombinēšanas gadījumus. Rakstību attīstības gaitā daudzkārt šādas ligatūras ir attīstījušās par patstāvīgiem burtiem ar savu nozīmi. Ievērojamākie ligatūru pielietošanas gadījumi vērojami vēsturiskajos teksto, kā brahmiskajās abugidās vai senvācu "savītās rūnas".
Viduslaikos latīņu valodā rakstošie rakstveži veidoja rakstu abreviatūras, lai ekonomētu vietu un paaugstinātu rakstīšanas ātrumu. Piemēram, gotiskajā rakstā burti ar pa labi vērstu noapaļojumu (b, o un p) un burti ar pa kreisi vērstu noapaļojumu (c, e, o un q) tika rakstīti novietojot noapaļojumus vienu virs otra. Lai nevajadzētu rakstīt pilnus burtus, rakstveži ieviesa arī speciālas zīmes, ko sauc par "rakstu abreviatūrām". 14.gs. manuskripti saturēja simtiem šādu abreviatūru.
Jāatzīmē, ka rokrakstos ligatūrā divi vai vairāki burti tiek apvienoti tādā veidā, kā tos parasti neraksta vienu aiz otra. Simboli tiek izvietoti viens virs otra vai viens otra iekšpusē. Tipogrāfijā par ligatūru sauc simbolu kopu, kas tiek drukāta kā viens vesels, kaut arī simboliem nav obligāti jābūt apvienotiem.
Kad 1450.g. tika ieviesta iespiešana ar atsevišķu burtu palīdzību, starp burtu formām bija daudz ligatūru. To skaits sāka strauji samazināties ar bezserifa šriftu ieviešanu 20.gs. 50. gados un relatīvi lētās fotosalikuma tehnoloģijas ieviešanu 70. gados, kad vairs nebija nepieciešamas burtliču iemaņas ne arī speciālas apmācības tekstu salikšanai. Viena no pirmajām datorprogrammām, kas sāka attīstīt datorizēto tekstu salikšanu, bija Donalda Knuta (Donald Knuth) programma TeX. Šo tendenci tālāk attīstīja datorizdevniecības revolūcija pēc 1985.g. Agrīnajās datorprogrammās (izņemot TeX) nebija iespēju burtu sekvences aizvietot ar ligatūrām un tādēļ lielākajā daļā jauno digitālo fontu ligatūras netika iekļautas. Tā kā lielākā daļa agrīno personālo datoru tika izstrādāti un bija paredzēti lietošanai angļu valodā, kas ligatūras labākajā gadījumā atzina par papildinājumu standarta ortogrāfijai, ligatūras netika uzskatītas par vajadzīgām.
Sakarā ar mūsdienu augošo atbalstu citām valodām un alfabētiem, kā arī strauji attīstošos datorsalikšanas tehnoloģiju (kā OpenType standarts), ligatūras lēnām atgriežas lietošanā.
Latīņu alfabēts labot šo sadaļu
Stilistiskās ligatūras labot šo sadaļu
Daudzas ligatūras kombinē f ar sekojošajiem burtiem. Ievērojamākie piemēri ir fi (vai fi, rakstīts ar diviem normāliem burtiem). Punkts virs i daudzos gadījumos saplūst ar f burta augšējo āķi, kad šie burti vārdā seko viens aiz otra, tādēļ šāda sekvence tiek apvienota atsevišķā ligatūrā, kur punkts tiek absorbēts f burtā. Citas ligatūras, kurās ir iesaistīts f, ir fj, fl, ff, ffi, ffl un specifiskā slovāku valodas ligatūra fľ. Retāk tiek lietotas ligatūras sekvencēm fa, fe, fo, fr, fs, ft, fb, fh, fu, fy vai f ar sekojošo punktu vai pārnesuma zīmi.
Dažos fontos ir iekļauta arī ligatūra fff (Džonatana Heflera (Jonathan Hoefler) fontā Requiem Italic ir arī fffl vācu valodas salikteņiem Sauerstoffflasche, Schifffahrt u.c.).
tz ligatūra kā palieka no vācu gotiskā raksta Fraktur fontu saimes ir joprojām redzama Vācijas ielu un laukumu nosaukumos ar vārdu "Platz".
Dažkārt tiek lietotas stilistiskās ligatūras burtu sekvencēm st, ch, ct un Qu (piem. fontā Linux Libertine).
Vācu ß labot šo sadaļu
Vācu valodas ligatūra esszett, ß, attīstījusies no ligatūras "garais s virs apaļā s", vai, kā fraktūrā, "garais s un z". Kaut arī "garais s" ſ ir pazudis no vācu ortogrāfijas, ß joprojām tiek uzskatīta par ligatūru, lielo burtu rakstībā un alfabētiskajos sarakstos tiek aizvietots ar SS (vai ss).
No ligatūrām atvasinātie burti labot šo sadaļu
Tā kā burts W (w) tika pievienots latīņu alfabētam tikai 13.gs., fonēma, kuru šis burts apzīmē, ir tikusi rakstīta dažādos veidos. Senangļu valodā tika lietots rūniskais burts Wynn (Ƿ). Burts W ir izveidots apvienojot divus burtus V vai U. Tā kā tas ir relatīvi jauns latīņu alfabēta burts, tikai dažās Eiropas valodās (angļu, nīderlandiešu, vācu, poļu, velsiešu, maltiešu) to izmanto vietējās cilmes vārdos.
Burts Æ (æ) dāņu, norvēģu, islandiešu un senangļu valodās netiek uzskatīts par ligatūru. Tas ir patstāvīgs patskaņa burts ar savu vietu alfabētā. Mūsdienu angļu ortogrāfijā Æ netiek uzskatīts par atsevišķu burtu, bet kā viens no rakstības variantiem, kā piemēram "encyclopædia" / "encyclopaedia" / "encyclopedia".
Æ ir cēlies no viduslaiku latīņu valodas, kur tā bija papildu ligatūra dažos vārdos, kā piemēram "Æneas". Šī ligatūra joprojām ir sastopama angļu un franču valodā drukātos tekstos, bet pēdējā laikā ir tendence lietot atsevišķus A un E. Līdzīgi franču valodā tiek lietotas ligatūras Œ un œ, kas vajadzības gadījumā var tikt aizstātas ar atsevišķajiem burtiem.
No ligatūrām atvasinātie simboli labot šo sadaļu
Visbiežāk izmantotā ligatūra ir simbols &. Sākotnēji tā bija burtu E un t ligatūra latīņu valodas vārdam "un". Kā et tas tiek joprojām rakstīts franču valodā un šādā nozīmē lietots angļu un daudzās citās valodās. Simbols & atkarībā no fonta tiek lietots dažādās formās. Sakarā ar šī simbola biežo pielietojumu, tas vairs netiek uzskatīts par ligatūru, bet gan par logogrammu.
Tāpat kā daudzas citas ligatūras, dažādos laikos šis simbols ticis uzskatīts par burtu (piem. agrīnajā modernajā angļu valodā). Angliski tas tiek izrunāts nevis et, bet gan and. Līdzīgi tam, dolāra zīme $, iespējams, ir cēlusies kā ligatūras vārdam "pesos", bet šodien tā jau ir logogramma.
Ligatūras izmantojošās latīņu alfabētā rakstošās valodas labot šo sadaļu
Nelatīniskie alfabēti labot šo sadaļu
Ligatūras tiek lietotas ne tikai latīniskajos alfabētos.
Kirilicas ligatūras labot šo sadaļu
Ligatūras diezgan plaši pielietotas kiriliskajos alfabētos.
- Krievu, ukraiņu un baltkrievu un citu kirilicā rakstošo valodu mūsdienu alfabētā burti Ю, Я veidojušies kā ligatūras no simboliem I + O un I + A attiecīgi.
- Krievu alfabēta burts Ы veidojies kā pozicionāla saikne no burtiem Ъ un I.
- Serbu un maķedoniešu alfabētu burti Љ un Њ veidojušies no burtu Л un Н savienošanas ar mīkstinājuma zīmi Ь.
- Kiriliskajos alfabētos vēl sastopami citi no ligatūrām radušies vai darināti burti: Ђ, Ћ, Ӈ, Ҧ, Ҵ.
Arābu rakstības ligatūras labot šo sadaļu
Arābu rakstībās izveidotas vairākas speciālas ligatūras:
- Visbiežāk satopamās ir burtu lām un ʼalif formas. Izolētā forma ﻻ un fināles forma ﻼ.
- Vārdam Allāhs ir izveidota speciāla ligatūra ﷲ.
Indijas rakstības labot šo sadaļu
Indijas rakstībās diezgan plaši tiek pielietotas ligatūras līdzskaņu klāsteru attēlošanai. Ligatūru pielietošana var variēties atkarībā no valodas. Piemēram, devanāgarī rakstībā ligatūras biežāk tiek izmantotas rakstot sanskritā, nekā rakstot hindi valodā.