Velārs līdzskanis
| Artikulācijas vietas |
| Labiāla |
| Bilabiāla |
| Labiāli velāra |
| Labiāli alveolāra |
| Labiodentāla |
| Bidentāla |
| Koronāla |
| Lingvolabiāla |
| Interdentāla |
| Dentāla |
| Alveolāra |
| Apikāla |
| Lamināla |
| Postalveolāra |
| Alveopalatāla |
| Retrofleksa |
| Dorsāla |
| Palatāla |
| Labiāli palatāla |
| Velāra |
| Uvulāra |
| Uvulāri epiglotāla |
| Radikāla |
| Faringāla |
| Epiglotāli faringāla |
| Epiglotāla |
| Glotāla |
| Šī lapa, iespējams, satur informāciju fonētiskajā alfabētā, kuru dažas pārlūkprogrammas var attēlot nekorekti. |
Velāri līdzskaņi tiek artikulēti ar mēles pakaļējo daļu pret mīkstajām aukslējām.[1]
Tā kā mutes dobuma velārais reģions ir relatīvi plašs un mēles kustības nav ļoti precīzas, tad vēlārie līdzskaņi viegli pakļaujas asimilācijai, nobīdot artikulāciju uz priekšu vai atpakaļ, atkarībā no iesaistītajiem patskaņiem. Tie kļūst "priekšējāki" (daļēji vai pilnīgi palatāli) pirms līdzskanim sekojoša priekšējās rindas patskaņa un "atvirzīti" pirms pakaļējās rindas patskaņa.
Palatalizētus velāros līdzskaņus (kā angļu /k/ vārdos keen vai cube) dažkārt sauc par "palatovelāriem" līdzskaņiem. Daudzās valodās ir arī labializēti velārie līdzskaņi, kā [kʷ], kad vienlaicīgi ar pamatartikulāciju notiek lūpu noapaļošana. Eksistē arī dubultās artikulācijas labiāli velāri līdzskaņi, kuri vienlaicīgi tiek artikulēti pie mīkstajām aukslējām un ar lūpām, kā [k͡p].
Latviešu valodā
labot šo sadaļuLatviešu valodā velārie līdzskaņi ir velārs nazāls līdzskanis /ŋ/ (ortogrāfijā "n" pirms "g" vai "k"), velārie eksplozīvie slēdzeņi /k/ un /g/ (ortogrāfijā attiecīgi "k" un "g"), nebalsīgs velārs berzenis /x/ (ortogrāfijā "h").
Piemēri
labot šo sadaļuIPA iekļautie velārie līdzskaņi ir:
| IPA | Apraksts | Paraugs | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Valoda | Ortogrāfija | IPA | Tulkojums | ||
|
velārs nazāls līdzskanis | latviešu | banga | [baŋːga] | banga |
|
nebalsīgs velārs eksplozīvs slēdzenis | latviešu | kaktuss | [kakt̪us̪ː] | kaktuss |
|
balsīgs velārs eksplozīvs slēdzenis | latviešu | gurķis | [ɡurcis̪] | gurķis |
|
nebalsīgs velārs berzenis | latviešu | hronika | [xrɔːnika] | hronika |
|
balsīgs velārs berzenis | grieķu | γάλα | [ɣala] | piens |
|
nebalsīgs labiāli velārs berzenis | angļu | which | [ʍɪtʃ] | kurš |
|
velārs spraudzenis | spāņu | pagar | [paɰaɾ] | maksāt |
|
velārs laterāls spraudzenis | vidusvāgi | aglagle | [aʟaʟe] | apreibis |
|
labiāli velārs spraudzenis | angļu | witch | [wɪtʃ] | ragana |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Ladefoged, Peter; Maddieson, Ian (1996). The Sounds of the World's Languages. Oxford: Blackwell. ISBN 0-631-19814-8 (angliski)