Epiglotāls līdzskanis

Artikulācijas vietas

Labiāla

Bilabiāla

Labiāli velāra

Labiāli alveolāra

Labiodentāla

Bidentāla

Koronāla

Lingvolabiāla

Interdentāla

Dentāla

Alveolāra

Apikāla

Lamināla

Postalveolāra

Alveopalatāla

Retrofleksa

Dorsāla

Palatāla

Labiāli palatāla

Velāra

Uvulāra

Uvulāri epiglotāla

Radikāla

Faringāla

Epiglotāli faringāla

Epiglotāla

Glotāla

Šī lapa, iespējams, satur informāciju fonētiskajā alfabētā, kuru dažas pārlūkprogrammas var attēlot nekorekti.

Epiglotālie līdzskaņi ir līdzskaņi, kas tiek artikulēti ar balsenes krokām pret uzbalseni (uzgāmuru).

Piemēri

Starptautiskajā fonētiskajā alfabētā iekļautie epiglotākie līdzskaņi ir:

IPA	Apraksts	Paraugs
		Valoda	Ortogrāfija	IPA	Tulkojums
	nebalsīgs epiglotāls eksplozīvs slēdzenis	agulu		jaʡ	vidus
	balsīgs epiglotāls berzenis vai spraudzenis	arābu		tɑʢɑʃʃæː	gūt virsroku
	nebalsīgs epiglotāls berzenis	haidas	x̱ants	ʜʌntsʰ	ēna

• Balsīgs epiglotāls eksplozīvs slēdzenis nav iespējams. Ja tas kļūst balsīgs (piem. dahalo valodā), tas pārvēršas par tapu.
• Kaut arī [ʢ] tradicionāli IPA tabulā tiek novietots pie berzeņiem, tas parasti ir spraudzenis. Nevienā valodā netiek izšķirti atsevišķi berzeņi un spraudzeņi šajā artikulācijas vietā. Dažkārt tiek lietota nolaišanas diakritiskā zīme, lai pasvītrotu berzenisko artikulācijas veidu: [ʢ̞].
• Epiglotāli vibranti ir pietiekoši plaši izplatīti, bet tie parasti tiek uzskatīti par fonēmiskiem eksplozīviem slēdzeņiem vai berzeņiem ar vibrēšanu kā fonētisku detaļu. IPA nav simbola šādai skaņai un literatūrā dažkārt tiek lietots simbols [я].

Izplatība

Epiglotālie līdzskaņi ir samērā maz zināmi. Tas daļēji var būt saistīts ar to, ka Eiropas valodās runājošiem lingvistiem šīs skaņas ir grūti atpazīt. Dažos gadījumos akustiski izmērot par faringālu uzskatītu līdzskani, atklājas, ka tas ir epiglotāls. Tā bija gadījumā ar dahalo valodu.

Epiglotālie līdzskaņi galvenokārt ir zināmi Tuvajos Austrumos, Kaukāzā un Britu Kolumbijā Kanādā.

Skatīt arī

• Artikulācijas vieta