Dentāls līdzskanis
| Artikulācijas vietas |
| Labiāla |
| Bilabiāla |
| Labiāli velāra |
| Labiāli alveolāra |
| Labiodentāla |
| Bidentāla |
| Koronāla |
| Lingvolabiāla |
| Interdentāla |
| Dentāla |
| Alveolāra |
| Apikāla |
| Lamināla |
| Postalveolāra |
| Alveopalatāla |
| Retrofleksa |
| Dorsāla |
| Palatāla |
| Labiāli palatāla |
| Velāra |
| Uvulāra |
| Uvulāri epiglotāla |
| Radikāla |
| Faringāla |
| Epiglotāli faringāla |
| Epiglotāla |
| Glotāla |
| Šī lapa, iespējams, satur informāciju fonētiskajā alfabētā, kuru dažas pārlūkprogrammas var attēlot nekorekti. |
Dentāls līdzskanis ir līdzskanis, kura artikulācija tiek veikta ar mēli pret augšzobiem, kā piemēram /t̪/, /d̪/, /n̪/, /l̪/. Daudzās valodās dentālos līdzskaņus nenošķir no alveolārajiem līdzskaņiem, kam artikulācija notiek ar mēli pret smaganām.[1] Latviešu valodniecībā visi slēdzeņi un berzeņi (/n̪/, /t̪/, /d̪/, /s̪/, /z̪/) tiek klasificēti kā dentāli, bet apzīmēti ar IPA attiecīgo alveolāro līdzskaņu simboliem (/n/, /t/, /d/, /s/, /z/). Kā dentālas latviešu valodā tiek klasificētas arī afrikatas /ts/ un /dz/.[2]
Transkribēšana Starptautiskajā fonētiskajā alfabētā
labot šo sadaļuIPA dentālos līdzskaņus lielākoties attēlo at attiecīgo alveolāro līdzskaņu burtiem, pievienojot tiem dentālās artikulācijas zīmi / ̪/. Izņēmums ir nesibilantie dentālie berzeņi, kuriem ir piešķirti atsevišķi burti [θ] un [ð].
Piemēri Pasaules valodās
labot šo sadaļuDentālie / dentialveolārie līdzskaņi Starptautiskā fonētiskā alfabēta transkripcijā:
| IPA | Apraksts | Paraugs | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Valoda | Ortogrāfija | IPA | Tulkojums | ||
|
dentāls nazāls līdzskanis | spāņu | onda | [on̪d̪a] | vilnis |
|
nebalsīgs dentāls eksplozīvs slēdzenis | spāņu | toro | [t̪oɾo] | vērsis |
|
balsīgs dentāls eksplozīvs slēdzenis | spāņu | donde | [d̪on̪d̪e] | kur (par vietu) |
|
nebalsīgs dentāls sibilants berzenis | poļu | kosa | [kos̪a] | izkapts |
|
balsīgs dentāls sibilants berzenis | poļu | koza | [koz̪a] | kaza |
|
nebalsīgs dentāls berzenis | angļu | thing | [θɪŋ] | lieta |
|
balsīgs dentāls berzenis | angļu | this | [ðɪs] | šis |
|
dentāls spraudzenis | spāņu | codo | [koð̞o] | elkonis |
|
dentāls laterāls spraudzenis | albāņu | halla | [haɫ̪a] | paduse |
|
dentāls flaps | ||||
|
dentāls vibrants | māršaliešu | Ebadon | [ebɑr̪on̪] | Ebarona |
|
nebalsīga dentāla afrikata | latviešu | cīņa | [t̪s̪iːɲa] | cīņa |
|
balsīga dentāla afrikata | latviešu | dzīve | [d̪z̪iːve] | dzīve |
|
dentāls ežektīvs līdzskanis | gruzīnu | ტიტა | [t̪ʼit̪ʼa] | tulpe |
|
balsīgs dentāls implozīvs līdzskanis | ||||
|
dentāls klikšķis | hosu | ukúcola | [uk’úkǀola] | labi samalt |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Ladefoged, Peter; Maddieson, Ian (1996). The Sounds of the World's Languages. Oxford: Blackwell. ISBN 0-631-19814-8 (angliski)
- ↑ Alīse Laua. Latviešu literārās valodas fonētika. Rīga : Zvaigzne ABC. ISBN 9984-560-96-1.