Glotāls līdzskanis

Artikulācijas vietas

Labiāla

Bilabiāla

Labiāli velāra

Labiāli alveolāra

Labiodentāla

Bidentāla

Koronāla

Lingvolabiāla

Interdentāla

Dentāla

Alveolāra

Apikāla

Lamināla

Postalveolāra

Alveopalatāla

Retrofleksa

Dorsāla

Palatāla

Labiāli palatāla

Velāra

Uvulāra

Uvulāri epiglotāla

Radikāla

Faringāla

Epiglotāli faringāla

Epiglotāla

Glotāla

Šī lapa, iespējams, satur informāciju fonētiskajā alfabētā, kuru dažas pārlūkprogrammas var attēlot nekorekti.

Glotālie līdzskaņi ir līdzskaņi, kas tiek artikulēti ar balseni (telpu starp balss saitēm). Daudzi fonētiķi šis skaņas (vai vismaz tā sauktos berzeņus) uzskata par balsenes pārejas stāvokli bez artikulācijas vietas, kā tas ir citiem līdzskaņiem. Faktiski tie netiek uzskatīti par līdzskaņiem vispār. Tomēr glotālais slēdzenis vismaz ir tipisks līdzskanis tādās valodās, kā cu Taivānā.

Latviešu valodā

Latviešu valodā glotāls līdzskanis ir nebalsīgais glotālais berzenis /h/, kas ortogrāfijā (tāpat kā nebalsīgais velārais berzenis /x/) tiek attēlots ar burtu "h".

Piemēri

Starptautiskajā fonētiskajā alfabētā iekļautie glotālie līdzskaņi:

IPA	Apraksts	Piemērs
		Valoda	Ortogrāfija	IPA	Tulkojums
	nebalsīgs glotāls slēdzenis	havajiešu	‘okina	[ʔo.ˈki.na]	okina (burts)
	balsīgs glotāls berzenis	čehu	Praha	[pra.ɦa]	Prāga
	nebalsīgs glotāls berzenis	latviešu	Stokholma	[stɔkhɔlma]	Stokholma

"Berzeņi" nav īsti berzeņi. Šajā gadījumā ir vēsturisks šī termina lietojums. Šīs skaņas ir balsenes pārejas stāvoklis (fonācija) bez specifiskas artikulācijas vietas. [h] ir nebalsīga pāreja. [ɦ] ir dvesmas pāreja un to vajadzētu transkribēt ar [h̤].

Izplatība

Glotālie slēdzeņi sastopami daudzās valodās. Bieži visiem patskaniskajiem ievadiem priekšā ir glotālais slēdzenis, piemēram vācu valodā. Havajiešu alfabētā glotālo slēdzeni apzīmē ar ‘ (okinu). Dažās rakstībās tiek lietota diakritiskā zīme, kā hamza <ء> arābu alfabētā. Daudzās Mezoamerikas valodās glotālajam slēdzenim tiek lietots latīņu burts <h>.

Skatīt arī

• Artikulācijas vieta