Senākā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā

Latvijas
Latvijas vēsture
Senākās kultūras
	Akmens laikmets, Senie balti, Bronzas laikmets, Dzelzs laikmets
Senlatvijas valstis un zemes
	Kursa, Zemgale, Jersika, Koknese
	Līvu zemes, Idumeja, Tālava, Atzele
	Lotigola, Sēlija
Kristietības ienākšana
	Senlatvijas tautu kristianizēšana
	Livonijas krusta kari, Zobenbrāļu ordenis
Livonija
	Rīgas arhibīskapija, Livonijas ordenis, Livonijas Konfederācija
	Kurzemes bīskapija, Sēlijas bīskapija, Zemgales bīskapija
Jaunie laiki
	Livonijas karš, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Pārdaugavas Livonijas hercogiste
	Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes hercogistes kolonijas
	Rīgas brīvpilsēta, Piltenes apgabals, Inflantijas vaivadija
	Poļu-zviedru karš, Zviedru Livonija, Lielais Ziemeļu karš
	Rīgas guberņa, Rīgas vietniecība, Polockas vietniecība
	Kurzemes guberņa, Livonijas guberņa, Vitebskas guberņa
Jaunākie laiki
	Brāļu draudze, Pirmā atmoda, Jaunlatviešu kustība
	Jaunā strāva, 1905. gada revolūcija
	Pirmais pasaules karš, Bēgļi, Latviešu strēlnieki, Oberosts, 1917. gada revolūcija
Latvijas valsts izveide un okupācija
	Latviešu Pagaidu Nacionālā padome, Pirmais Latgales latviešu kongress, Apvienotā Baltijas hercogiste
	Latvijas brīvības cīņas, Padomju Latvija
	Satversmes sapulce, Parlamentārās republikas laiks, Ulmaņa diktatūra
	Vācbaltiešu izceļošana, Savstarpējās palīdzības pakts ar PSRS, PSRS okupācija, Vācu okupācija, Latvijas ģenerālapgabals, Latvijas PSR
Mūsdienu Latvija
	Dziesmotā revolūcija, Latvijas Tautas fronte, Neatkarības atjaunošanas deklarācija, Barikāžu laiks
	Iestāšanās Eiropas Savienībā, 2008. gada finanšu krīze
Hronoloģija
Nozīmīgākie tiesību akti Latvijas vēsturē
	Latvijas portāls; s; d; l;

Senākā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā ir Latvijas vēstures arheoloģiskie pieminekļi, kuru izcelsme ir laika periodā no 6. gadsimta p.m.ē. līdz 1. gadsimtam m.ē. Pēc Otrā pasaules kara arheoloģiskos izrakumus veica Latvijas vēstures institūta arheologi.

Apmetnes labot šo sadaļu

Aboras apmetne (Indrānu pagasts). Izrakumi veikti 1963.-1965. un 1970.-1971. gadā Ilzes Lozes vadībā.
Asnes II apmetne (Ošupes pagasts). Ilze Loze 1964. gadā.
Brikuļu nocietinātā apmetne (Nagļu pagasts). Ilze Loze un Andrejs Vasks 1963., 1973.-1974., 1977.-1979. gadā.
Ikšķiles Vīnakalna nocietināta apmetne Ikšķiles pilsētā. Jānis Graudonis 1967. gadā.
Indricas apmetne (Kalniešu pagasts). Anna Zariņa 1983.-1985. gadā.
Jašubovas apmetne (Nagļu pagasts). Ilze Loze 1964. un 1968. gadā.
Kaplavas apmetne (Kaplavas pagasts). Andrejs Vasks 1984. gadā.
Kerkūzu I apmetne (Salienas pagasts). Andrejs Vasks 1985.-1987. gadā.
Kivtu apmetne un kapulauks (Zvirgzdenes pagasts). Elvīra Šnore 1938., 1948., 1955., 1957.-1958. gadā.
Klosterkalna apmetne (Tērvetes pagasts). Māris Atgāzis 1975.-1976. gadā.
Kvāpānu apmetnes (Gaigalavas pagasts). Ilze Loze 1974., 1976.-1979. gadā.
Ķivutkalna apmetne Rīgas HES ūdenskrātuves dibenā. Jānis Graudonis 1966.-1967. gadā.
Malmutas I apmetne (Barkavas pagasts). Ilze Loze 1963.-1964. gadā.
Piģēnu (Lejasdopeļu) apmetne (Staburaga pagasts). Elvīra Šnore un Milda Bresava 1961.-1963. gadā.
Plāteru uzkalniņš un apmetne (Sēlpils pagasts). Māris Atgāzis un Jolanta Daiga 1961.-1962. gadā.
Priednieku apmetne (Ziru pagasts). Andrejs Vasks 2004. gadā.
Slobodas apmetne (Kalniešu pagasts). Anna Zariņa 1986. gadā.
Smaudžu apmetne un kapulauks (Ošupes pagasts). Ilze Loze 1967. un 1973.-1974. gadā.
Spietiņu apmetne (Sēlpils pagasts). Māris Atgāzis un Jolanta Daiga 1961.-1963. gadā.
Strautnieku apmetne (Ķekavas pagasts). Māris Atgāzis 1966. gadā.
Vedgu apmetne (Jaunsvirlaukas pagasts). Jānis Graudonis 1975.-1977. gadā.
Vilmaņu apmetnes un uzkalniņu kapulauks (Ūdrīšu pagasts). Ilga Zagorska un Francis Zagorskis 1983.-1987., 1990. gadā.
Ziedoņskolas arheoloģiskais komplekss (Rundāles pagasts). Ilga Zagorska 1998. un 2000. gadā.

Ezerpilis un pilskalni labot šo sadaļu

Alūksnes ezerpils Alūksnes pilsētā. Māris Atgāzis 1978.-1983. gadā.
Asotes pilskalns un apmetne (Kūku pagasts). Elvīra Šnore 1949.-1954. gadā.
Dievukalna pilskalns (Lielvārdes pagasts). Anna Zariņa 1978.-1980. gadā.
Dobeles senpilsēta un priekšpils. Jolanta Daiga 1958.-1959. un 1977. gadā.
Dundagas Kalnadārza pilskalns (Dundagas pagasts). Ēvalds Mugurēvičs 1980.-1981. gadā.
Jersikas pilskalns, senpilsēta un kapulauks (Jersikas pagasts). Ēvalds Mugurēvičs un Antonija Vilcāne 1990.-2003. gadā.
Kalnaziedu pilskalns un apmetne (Aizkraukles novads). Adolfs Stubavs 1981.-1982. gadā.
Kamārdes pilskalns (Gailīšu pagasts). Jolanta Daiga 1978.-1979. gadā.
Kokneses pils un senpilsēta (Kokneses pagasts). Adolfs Stubavs 1961.-1963. un 1964.-1966. gadā.
Krigānu ezersalas apmetne (Rites pagasts). Adolfs Stubavs 1978.-1979. gadā.
Ķentes pilskalns un apmetne (Ogresgala pagasts). Adolfs Stubavs 1954.-1958. gadā.
Ķīšukalna pilskalns, apmetne un kapsēta (Zvirgzdenes pagasts). Elvīra Šnore 1956. un 1959. gadā.
Matkules (Buses) pilskalns (Matkules pagasts). Ēvalds Mugurēvičs 1965. gadā.
Mūkukalna pilskalns (Kokneses pagasts). Jānis Graudonis 1959.-1962. gadā.
Padures pilskalns un apmetne (Padures pagasts). Andrejs Vasks 2003. un 2005.-2007. gadā.
Salaspils "Zviedru skanste" Salaspils pilsētā. Adolfs Stubavs 1970.-1975. gadā.
Sēlpils priekšpils (Sēlpils pagasts). Māris Atgāzis, Jolanta Daiga, Anna Zariņa 1963.-1965. gadā.
Stupeļu pilskalns un apmetne Rites pagastā (Jēkabpils rajons). Jānis Graudonis un Adolfs Stubavs 1968. un 1976.-1979. gadā.
Tērvetes pilskalns (Tērvetes pagasts). Emīlija Brīvkalne 1954.-1959. gadā un Francis Zagorskis 1960. gadā.
Vecdoles pils (Ķekavas pagasts). Māris Atgāzis 1966.-1968. gadā.

Kapulauki labot šo sadaļu

Bērzkalnu kapulauks (Gārsenes pagasts). Elvīra Šnore 1976. gadā.
Būdnieku kapulauks (Zaļenieku pagasts). Jānis Graudonis 1971. gadā.
Buktu kapulauks ("Velna klēpis") (Alojas pagasts). Jānis Graudonis 1981. gadā.
Buļļumuižas uzkalniņkapi (Limbažu novads). Jānis Graudonis 1965. un 1975. gadā.
Daņilovkas uzkalniņu kapulauks (Šķilbēnu pagasts). Elvīra Šnore 1951.-1952. gadā.
Melkertu kapulauks (Ādažu pagasts). Jānis Graudonis 1970. gadā.
Pāķu uzkalniņu kapulauks (Staburaga pagasts). Milda Bresava 1961. gadā.
Priedkalnu akmens krāvuma kapi (Daukstu pagasts). Jānis Graudonis un Silvija Laula 1962. gadā.
Pungu uzkalniņu kapulauks (Sērenes pagasts). Milda Bresava 1960. gadā.
Raganukalna kapulauks (Salas pagasts). Voldemārs Ģinters 1927.-1929. gadā, Jānis Graudonis 1961. gadā.
Rijnieku kapulauks („Kara kapi”) (Balvu pagasts). Jānis Graudonis un Silvija Laula 1965. gadā.
Sējas kapulauks (Sējas pagasts). Jānis Graudonis 1974. gadā.

Avots labot šo sadaļu

Latvijas vēstures institūta arheologu veikto izrakumu kolekciju saraksts no 1946. līdz 2006. gadam

Literatūra labot šo sadaļu

E.Šnore. Agrā dzelzs laikmeta uzkalniņi Latvijas austrumu daļā. - Rīga, 1993. - 110 lpp.
Latvijas PSR arheoloģija. — Rīga, 1974. — 374 lpp.
Latvijas senākā vēsture 9. g. t. pr. Kr. — 1200. g. — Rīga, 2001. — 463 lpp.
Vasks A., Vaska B., Grāvere R. Latvijas aizvēsture: 8500 g. pr. Kr. — 1200. g. pēc Kr. — Rīga, 1997. — 223 lpp.