Šis raksts ir par Latvijas vēsturnieku. Par citiem cilvēkiem ar uzvārdu Zagorskis skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Francis Zagorskis (1929—1986) bija latviešu vēsturnieks un arheologs.[1] Vēstures zinātņu kandidāts (1967), viens no ievērojamākajiem Akmens laikmeta pētniekiem Latvijā.

Francis Zagorskis
Personīgā informācija
Dzimis 1929. gada 18. septembrī
Silajāņu pagasts, Rēzeknes apriņķis Karogs: Latvija Latvija
Miris 1986. gada 5. augustā (56 gadi)
Babītes ciems, Rīgas rajons
Tautība latvietis
Dzīvesbiedre Ilga Zagorska
Zinātniskā darbība
Zinātne Arheoloģija
Alma mater Latvijas Universitāte

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1929. gada 18. septembrī Silajāņu pagasta Reinieku mājās zemnieka Antona Zagorska un viņa sievas Leonoras daudzbērnu ģimenē. Mācījās Riebiņu pamatskolā, Varakļānu vidusskolā, tad Preiļu vidusskolā. Studēja LVU Vēstures fakultātē (1948—1953).

Pēc studiju beigšanas sāka strādāt Latvijas PSR ZA Vēstures institūtā par zinātnisko līdzstrādnieku. Piedalījās arheoloģiskos izrakumos Asotes, Tērvetes, Ķentes un Kokneses pilskalnos, uz neilgu laiku pārņemot Tērvetes pilskalna izrakumu vadību (1959-1960), arī Lūcijas Vankinas vadītajos izrakumos Sārnates neolīta apmetnē.

Vadīja arheoloģiskos izrakumus Kreiču neolīta apmetnē un kapulaukā pie Lielā Ludzas ezera baseinā, vēlāk Lubāna ezera baseinā vadīja izrakumus Ičas, Piestiņas un Osas apmetnēs. Zinātniski nozīmīgākā bija Zvejnieku akmens laikmeta kapulauka un apmetnes arheoloģiskā izpēte (1964-1978). Pētījumu rezultāti ļāva to ierindot starp unikālākajiem šī perioda kapulaukiem Austrumbaltijā un visā Ziemeļeiropā. 1965. gadā apprecējās ar arheoloģi Ilgu Grīnbergu. Par piedalīšanos grāmatas "Latvijas PSR arheoloģija" sarakstīšanā F. Zagorski kopā ar autoru kolektīvu saņēma LZA Prezidija prēmiju (1975) un Latvijas PSR Valsts prēmiju (1976).

Miris 1986. gada 5. augustā Babītes ciemā, apglabāts Salaspils kapos.[2]

Autors aptuveni 90 zinātniskiem un populārzinātniskiem rakstiem. Piedalījās vairākās starptautiskās konferencēs.

  • Agrais un attīstītais neolīts Latvijas PSR austrumdaļā. LU Latvijas vēstures institūta arhīvs. Disertācijas manuskripts: 1967.
  • Zvejnieku akmens laikmeta kapulauks. Rīga: Zinātne, 1987. - 130 lpp.
  • Zvejnieki (Northern Latvia) Stone Age cemetery. Oxford: Archaeopress, 2004 (angliski)
  1. «Riebiņu novads. Ievērojamas personības.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 11. februārī. Skatīts: 2017. gada 13. februārī. Arhivēts 2017. gada 11. februārī, Wayback Machine vietnē.
  2. Latvijas arheoloģijas leksikons