Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūts

Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūts ir Latvijas Universitātes zinātniska institūcija, kas pēta dažādas Latvijas vēstures jomas.

LU Latvijas Vēstures institūts
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Dibināts 1936. gadā
Atrašanās vieta Kalpaka bulvāris 4, Rīga, Latvija
Tips Latvijas Universitātes aģentūra
Direktors Gvido Straube
Mājaslapa www.lvi.lu.lv

Galvenie pētniecības virzieni labot šo sadaļu

Latvijas Vēstures institūta galvenie pētniecības virzieni ir:

  • Latvijas senvēsture;
  • Latvijas iedzīvotāju etniskā un kultūras vēsture aizvēsturē un viduslaikos;
  • Baltijas valstu etniskā vēsture;
  • 20. gadsimta Latvijas vēsture;
  • Latvijas iedzīvotāju tradicionālais dzīvesveids, nodarbošanās un ieražas;
  • kultūrvēsturiskie pētījumi par Rīgu;
  • bioarheoloģija;
  • paleodemogrāfija;
  • dendrohronoloģija.

Vēsture labot šo sadaļu

Latvijas vēstures institūts dibināts ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 1936. gada 14. janvāra likumu. No 1936. līdz 1940. gadam tas atradās Latvijas Republikas Izglītības ministrijas pakļautībā. Pēc Latvijas padomju okupācijas 1940. gadā pārdēvēts par Latvijas PSR Vēstures institūtu, Latvijas vācu okupācijas laikā 1941. gadā institūtu slēdza un 1942. gadā pārveidoja par Vēstures krātuvi. Pēc Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izveides 1946. gadā to pārveidoja par Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures institūtu. 1960. gadu beigās tas pārcēlās no ēkas Smilšu ielā 1 uz LZA augstceltni.

1991. gada decembrī iznāca atjaunotā Latvijas Vēstures Institūta Žurnāla pirmais numurs. 1998. gadā institūts tika integrēts Latvijas Universitātē kā patstāvīga juridiska persona, 2006. gada 1. aprīlī to pārveidoja par Latvijas Universitātes aģentūru.[1] 2015. gadā institūts pārcēlās no LZA augstceltnes Akadēmijas laukumā 1 uz bijušo Kerkoviusa namu Kalpaka bulvārī 4.

Struktūra labot šo sadaļu

  • Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku pētniecības nodaļa (Mārīte Jakovļeva, Muntis Auns, Margarita Barzdeviča, Anita Čerpinska)
  • Padomju un nacistiskā režīma pētniecības nodaļa (Aiga Bērziņa, Daina Bleiere, Dzintra Cēbere, Elita Egle, Dzintars Ērglis, Edvīns Evarts, Inna Gīle, Ēriks Jēkabsons, Uldis Krēsliņš, Līga Lapa, Ainārs Lerhis, Ineta Lipša, Kārlis Kangeris, Juris Pavlovičs, Jānis Stradiņš, Zigmārs Turčinskis, Klāvs Zariņš, Arturs Žvinklis)
  • Arheoloģijas nodaļa (Zigrīda Apala, Dita Auziņa, Viktorija Bebre, Tatjana Berga, Valdis Bērziņš, Zenta Broka-Lāce, Rūdolfs Brūzis, Viktors Dāboliņš, Elīna Guščika, Normunds Jērums, Ieva Ose, Inna Rozentāle, Roberts Spirģis, Dagnija Svarāne, Andrejs Vasks, Antonija Vilcāne, Aija Vilka, Ilga Zagorska, Guntis Zemītis)
  • Etnoloģijas nodaļa (Aija Jansone, Ilze Boldāne-Zeļenkova, Anete Karlsone, Ieva Pīgozne)
  • Bioarheoloģijas nodaļa (Guntis Gerhards)
  • Dendrohronoloģijas laboratorija (Māris Zunde)
  • Arheoloģisko materiālu krātuve Rūpniecības ielā 10 (Silvija Tilko, Inga Doniņa)
  • Etnogrāfisko materiālu krātuve Rūpniecības ielā 10 (Lilita Vanaga, Ilze Ulmane)
  • Bioarheoloģisko materiālu krātuve Kalpaka bulvārī 4 un Lielvārdes iela 24 (Gunita Zariņa, Dardega Legzdiņa)

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «LU Latvijas vēstures institūta mājaslapa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 12. augustā. Skatīts: 2018. gada 9. februārī.