Ķentes pilskalns

Ķentes pilskalns jeb Ķentes kalns ir pilskalns Vidzemē, Ogres pilsētas nomalē, Pārogrē. Ievērojamākais arheoloģijas piemineklis Ogres novadā.

Ķentes pilskalns (Ā. Stubava rekonstrukcija, 1976).

Pilskalns izvietots Grantskalnu, kas ir Ogres Zilo kalnu turpinājums, augstākajā vietā. Senatnē kalna rietumu pusē ir atradies ezers. Senvietai tautā saglabājušies vairāki nosaukumi – Vecā Rīga, Kanča kalns, Ķenča kalns, Kamieļmugura.

Pilskalna apkaime, apmēram 2 hektāri, ir bijusi apdzīvota jau pirms 3—5 tūkstošiem gadu, par ko liecina arheoloģiskie atradumi. Pastāv uzskati, ka viens no Daugavas lībiešu politiskajiem centriem un Daugavas lejteces centrs, kur pulcējušies lībiešu vadoņi, apspriežot kopējās kara gaitas, bija tieši Ķentes pilskalns. Pilskalna apdzīvotība aizsākusies jau 1.gt.p.m.ē. un savas pastāvēšanas laikā vairākas reizes ticis nodedzināts. Pēdējo reizi nocietinājumi nopostīti 9. gadsimtā, pēc kā apmetni kalnā neatjaunoja. Pilskalnā dzīvojuši balti un Baltijas somu cilšu pārstāvji.

1811. gadā mērnieka N. Vīganta veidotajā kartē, kalna teritorija atzīmēta kā Skanstes kalns, bet 1873. gada mērnieka E. Mertena veidotajā kartē — Kenteskalns. 1899. gadā Augusts Bīlenšteins publicēja pilskalna shematisko plānu. Precīzāku uzmērīšanu vēlāk veica Kārlis fon Lēviss of Menārs kopā ar Vilhelmu Bokslafu, savukārt 1924. gadā pilskalnu uzmērīja Ernests Brastiņš. Nelielus arheoloģiskos izrakumus pilskalnā veicis arī Antons Buhholcs. No 1954. līdz 1958. gadam pilskalnā notika plaši arheoloģiskie izrakumi Ādolfa Stubava vadībā, kā rezultātā pilskalnu izpētīja gandrīz pilnībā. Stubavs konstatēja trīs periodus: nocietinātā apmetne (1. gt. p.m.ē.—m.ē. sākums), varbūtējs patvēruma pilskalns (2.—5. gadsimts) un pilskalna periods (5.—9. gadsimta sākums). Izrakumos iegūtas 2256 senlietas, tostarp amatniecības, medniecības un zvejošanas rīki, un vairāki tūkstoši māla trauku lauskas.

Padomju gados kalna lielāko daļu noraka grantī.

Ārējās saites

• www.latvijas-pilskalni.lv