Emīlija Brīvkalne

Emīlija Brīvkalne (līdz 1940. gadam Emīlija Freiberga, 1909-1984) bija latviešu arheoloģe, Latvijas pilskalnu un zemgaļu materiālās kultūras pētniece. Vadīja Tērvetes arheoloģisko senvietu kompleksa izpēti (1951—1960).

Emīlija Brīvkalne Personīgā informācija Dzimusi 1909. gada 1. augustā Salgales pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Latvija) Mirusi 1984. gada 26. janvārī (74 gadi) Rīga, Latvija Tautība latviete

Zinātniskā darbība Zinātne Arheoloģija Alma mater Latvijas Universitāte Pasniedzēji Francis Balodis

E. Brīvkalnes Tērvetes pilskalnā atraktais uz māla plāksnes iegravētais stabulētāja attēls (1951).

Dzīvesgājums

Dzimusi 1909. gada 1. augustā Salgales pagasta Deņģeru mājās zemnieka ģimenē. Mācījās Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenes pamatskolā (1924-1926) un Jelgavas Valsts sieviešu ģimnāzijā. Studēja Latvijas Universitātes Vēstures fakultātē (1930-1941), piedalījās izrakumos V. Ģintera un Ā. Karnupa vadībā. Līdztekus strādāja Latvijas vēstures muzejā (1934), kopš 1935. gada piedalījās pilskalnu izrakumos (Klaņģu kalnā, Talsos, Mežotnē). Strādāja Pieminekļu valdē par fotogrāfi (1936-1939, 1941) un sekretāri (1941-1943).

1944. gadā aizstāvēja maģistra darbu "Mežotnes pilskalna depozīts". Pēc Otrā pasaules kara strādāja Valsts vēstures muzeja Arheoloģijas nodaļā par vecāko zinātnisko līdzstrādnieci, 1946. gadā par Senatnes pieminekļu aizsardzības nodaļas vadītāju, no 1947. gada par Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstures un materiālās kultūras institūta zinātnisko līdzstrādnieci. 1949. gadā E. Brīvkalne vadīja Mežotnes senpilsētas un Kuldīgas pilskalna, priekšpils un apmetnes izpēti. Kopā ar Ādolfu Stubavu 1950. gadā izveidoja Latvijas pilskalnu karti, bet 1951. un 1952. gadā instrumentāli uzmērīja Dobeles pilskalnu un senpilsētu.

1951. gadā E. Brīvkalnes vadībā uzsāka plašus izrakumus Tērvetes pilskalnā, senpilsētā un kapulaukā. Izrakumu gaitā uz māla plāksnes iegravētu stabulētāja attēlu, krāšņu jostu depozītu un vairākus tūkstošus bronzas rotu, darba un amatniecības rīkus, ieročus. 1963. gadā pēc smaga smadzeņu insulta bija spiesta aiziet no darba. Mūža nogali E. Brīvkalne pavadīja Gaiļezera pansionātā, mirusi 1984. gada 26. janvārī. Apbedīta Jaunciema kapos pansionāta sektorā.

Darbi

Publicējusi pētījumus par Mežotnes pilskalna apbūves un nocietinājumiem, par Tērvetes pilskalna amatniecības darinājumiem (metāla, koka un kaula apstrādāšanai izmantotajiem darba rīkiem), saktu klasifikācija un hronoloģija.

• Бривкалне Э. Городище Тервете и его историческое значениe. Труды Прибалтийской Объединенной комплексной экспедиции. Под общей редакцией Х.А. Моора, Б.А. Рыбакова, С.П. Толстова и Н.Н. Чебоксарова. Том 1. Москва: 1959, с. 254-272.
• Brīvkalne E. Rakstītās ziņas un arheoloģiskās liecības par 9.-13. gs. Mežotni. Arheoloģija un etnogrāfija. 2. laidiens. Rīga: LPSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1960., 61-78 lpp.
• Brīvkalne E. Daži amatniecības darinājumi Tērvetes pilskalnā. Arheoloģija un etnogrāfija. 6. laidiens. Rīga: LPSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1964., 85-104 lpp.
• Brīvkalne E. Tērvetes saktas. Arheoloģija un etnogrāfija. 11. laidiens. Rīga: Zinātne, 1974., 121-140 lpp.
• Brīvkalne E. Mežotnes pilskalna depozīts. Rīga: Nordik, 2009, 23-61 lpp.