Vecdoles pils

Latvijas kultūras piemineklis nr. 2135

Vecdoles pils jeb Dolena pils (latīņu: castrum de Dolen) bija Rīgas arhibīskapijas pils Doles salas ziemeļaustrumu malā, kas sākotnēji piederēja Rīgas arhibīskapu vasalim Johanam Dolenam. Pēc tās sagraušanas Rīgas domkapituls uzcēla savu pili Doles salas dienvidrietumu malā (Jaundoles pili). Līdz mūsdienām saglabājušies piļu mūra sienu pamatu fragmenti.

Vecdoles pilsdrupas mūsdienās.
Vecdoles pils vieta ("Pilskalniņš") ar zemes vaļņiem pie Daugavas krācēm 20. gs. sākumā.

Kad bīskaps Alberts 13. gadsimta sākumā izlēņoja Daugavas līvu pilsnovadus saviem vasaļiem, Ķēniņa sala (latīņu: Insula regis) tika piešķirta bruņiniekam Johanam no Dolenes (Johannes de Dolen). Domājams, ka Autines sacelšanās laikā krustneši nodedzināja senāko līvu koka pili un bruņinieks Johans uzcēla mūra pili, kas pirmo reizi pieminēta Daugavgrīvas klostera hronikā 1226. gada maijā. Sakarā ar to, ka bruņinieks Johans no Dolenes nepakļāvās arhibīskapa varai un pats organizēja karagājienus uz Viruzemi, viņš tapa divreiz nolādēts un viņa īpašumus Romas pāvesta legāts Modenas Viļums piešķīra Rīgas pilsētai. 1255. gada 31. martā pāvests Aleksandrs IV bijušo Dolena pili piešķīra Rīgas arhibīskapam Albertam II. 1276. gadā arhibīskaps Johans I atjaunoja Dolenu dzimtas tiesības uz pilnovadu, bet arhibīskaps Johans II atkal viņiem atņēma "par Doleni saukto pili, atrodošos Dolenu salā" (latīņu: castrum dictum Dolen, situm in insula de Dolen) un 1288. gadā to piešķīra Rīgas domkapitulam. Livonijas pilsoņu kara laikā 1298. gadā Livonijas ordenis ieņēma Dolenu pili.

1318. gada 23. februārī pāvests Jānis XXII pavēlēja Livonijas ordenim atdot Doles pili (castrum Dolen) Rīgas arhibīskapam. Pēdējo reizi Vecdoles pils pieminēta 1355. gadā kā "Johana pirmā Doles pils, kas atrodas Doles salā" (Johannes primo castrum Dolen, situm in insula Dolen).[1]

14. gadsimta vidū Rīgas domkapituls viņiem 1316. gadā piešķirtajā Doles salā uzcēla savu pili, kas pirmo reizi pieminēta 1359. gadā.

Pils apraksts

labot šo sadaļu

Arbibīskapa vasaļu Dolenu pils bija būvēta no dolomīta un atradās Daugavas kreisajā stāvkrastā nelielā uzkalniņā pie Rumbulas krācēm. Tās pamati aizņēma ap 60х25 metrus lielu laukumu. No dienvidaustrumu un dienvidrietumu puses to aizsargāja 1,0-1,2 metrus augsts zemes valnis ar ārējo sienu. Ziemeļrietumu pusē bijis pils sargtornis, ziemeļaustrumu sienas pamati gar krastu nav atrodami, uzskata, ka tos plūdu laikā izskalojusi Daugava.

Ārējās saites

labot šo sadaļu

Koordinātas: 56°51′38″N 24°15′07″E / 56.86056°N 24.25194°E / 56.86056; 24.25194