Kineskops

Kineskops (grieķu: kinēsis — 'kustība' un skopein — 'skatīties') jeb saīsināti CRT (angļu: cathode ray tube) ir elektronstaru lampas veids. Tā bija visizplatītākā tehnoloģija attēlu veidošanai televizoru un datoru ekrānos 20. gadsimtā. Videosignāla pārveidošanai optiskā attēlā mūsdienās biežāk izmanto kompaktākas un videi draudzīgākas tehnoloģijas, bet kineskopu ražošana plašpatēriņa vajadzībām vairs nenotiek.

Vēsture

Krāsu kineskopa uzbūve: 1. Elektronu lielgabali. 2. Elektronu stari. 3. Fokusējošā spole. 4. Novirzes spoles. 5. Anoda augstsprieguma ligzda. 6. Ēnas maska krāsas (sarkanās, zaļās un zilās) veidojošo elektronu staru atdalīšanai, lai tie kristu tikai uz "savas" krāsas luminofora graudiem. 7. Luminofora slānis. 8. Luminofora slānis palielinājumā (redzami sarkanie, zaļie un zilie graudi).

Kineskopu 1887. gadā izgudroja vācu fiziķis Karls Ferdinands Brauns (angļu: Karl Ferdinand Braun). Filo Farnsvorta (angļu: Philo Farnsworth) attīstītā un televizoriem pielāgotā tehnoloģija bija vienīgā displeju tehnoloģija, kas tika izmantota televizoru ražošanā līdz pat 20. gadsimta deviņdesmito gadu sākumam, kad sāka ieviest jau iepriekš izstrādātās plazmas displeja, LCD, OLED un citas displeju tehnoloģijas.

Kineskopa jeb katodstaru lampas agrīnā versija bija tā sauktā "aukstā katoda diode" (angļu: cold-cathode diode). Pirmo "karstā" katoda versiju izgudroja Džons B. Džonsons (angļu: John B. Johnson) un Harijs Veiners Veinhārts (angļu: Harry Weiner Weinhart). Šis izgudrojums par komerciālu produktu kļuva 1922. gadā.

Kineskopa uzbūve

Kineskops parasti sastāv no koniskas stikla tvertnes, kurai šaurajā galā (kakliņā) ir novietots elektronu lielgabals (attēlā 1) un vadības elektrodi, bet platā gala virsma ir pārklāta ar luminoforu (4). Uz kineskopa kakliņa tiek novietotas novirzes un fokusējošās sistēmas spoles.

Darbības princips

Karstuma ietekmē no kineskopa katoda tiek emitēti ātrgaitas elektroni (notiek termoelektronu emisija). Šie emitētie elektroni divu elektrodu sprieguma starpības rezultātā veido elektronu staru. Elektronu stara intensitāte mainās saskaņā ar videosignāla spriegumu, kas tiek padots uz modulējošo elektrodu. Fokusējošā spole staru fokusē uz kineskopa ekrāna luminofora slāni, bet novirzes sistēmas spoļu magnētiskais lauks staru izliec un stara veidoto punktu virza pa ekrānu. Kineskopiem parasti ir nepieciešams liels anodspriegums (melnbaltajiem TV parasti bija ap 10 kV, krāsainajiem - 25-30 kV).

Izmantošana

Šis displeju tips sākotnēji tika izmantots datoru monitoros, video monitoros, televizoros, radara monitoros un citās video atveidošanas ierīcēs.

Skatīt arī

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kineskops.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)