Vikipēdija

COVID-19 otrais saslimstības vilnis Latvijā

COVID-19 otrais saslimstības vilnis Latvijā bija otrais COVID-19 saslimstības pieauguma paaugstinājums COVID-19 pandēmijas laikā Latvijā, kas sākās 2020. gada septembrī.

2021. gada 26. februārī SPKC ziņoja, ka Latvijā atklāti 20 inficēšanās gadījumi ar lipīgāko SARS-CoV-2 jeb alfa-paveidu. Vīrusa reproduktivitātes koeficients Latvijā atkal bija pakāpies virs 1 (1,03), kas liecināja par straujāku infekcijas izplatīšanās tendenci. Veselības ministrs Daniels Pavļuts valdības sēdē pavēstīja, ka divu nedēļu laikā plānots trīs reizes palielināt vīrusa genomu sekvencēšanas jaudu, lai lipīgākā vīrusa paveida klātbūtni pārbaudītu 300 paraugos nedēļā.[1]

Norise

labot šo sadaļu

Inficēšanās skolās

labot šo sadaļu

1. septembrī inficēšanos ar jauno koronavīrusu konstatēja vienam Rīgas Austrumu vidusskolas skolēnam un viņa mātei, karantīnas režīmu noteica 14 skolēna klases biedriem un četriem skolotājiem. 14. septembrī pēc viena Daugavpils 16. vidusskolas skolēna saslimšanas karantīnas režīmu noteica 26 viņa klases biedriem un astoņiem skolotājiem. 21. septembrī pēc skolotāju un skolas darbinieku saslimšanas karantīnu noteica divām Daugavpils 3. vidusskolas klasēm un piecām Olaines 2. vidusskolas klasēm. 22. septembrī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments ziņoja, ka mājas karantīnā atrodas arī Rīgas 10. vidusskolas, Rīgas 46. vidusskolas un Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas skolēni un skolotāji.[2] Tajā pašā dienā ziņoja Rīnūžu vidusskolas skolēnu un Vecmīlgrāvja pirmsskolas izglītības iestādes “Blāzmiņa” audzēkņa inficēšanos.[3]

29. septembrī ministre Ilga Šuplinska pavēstīja, ka septembrī COVID-19 gadījumi konstatēti 17 izglītības iestādēs, ieskaitot divas augstskolas un divas profesionālās izglītības iestādes.[4]

30. septembrī ziņoja par 40 sasirgušajiem jauniešiem Daugavpils Ledus sporta skolā, kas saistīti ar slimības gadījumiem hokeja komandā HK Dinaburga, jo komandas treneri trenēja arī šīs izglītības iestādes audzēkņus.[5] 30. septembrī COVID-19 atklāja vienam Valmieras tehnikuma audzēknim, 2. oktobrī tika veikti testi visiem pedagogiem un administrācijas darbiniekiem, no kuriem desmit apstiprinājās infekcija.[6]

2. oktobrī COVID-19 atklāja vienam Aizputes sporta centra darbiniekam,[7] kurš brauc uz darbu no Kuldīgas. Pārbaudot siekalu testus Aizputes vidusskolas skolēniem un darbiniekiem, 3. oktobrī infekciju diagnosticēja 19 cilvēkiem. Kad kļuva zināms par infekcijas izplatīšanos Daugavpils 12. vidusskolas virtuves blokā, lielākā daļa klašu 7. oktobrī pārgāja uz attālinātām mācībām.[8]

9. oktobrī SPKC atzina, ka pēdējās dienās intensīvi strādā ar diviem perēkļiem skolās — vienā gadījumā Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas skolotājiem pēc kopīgas autobusa ekskursijas veica 42 testus, no kuriem vismaz 20 bija pozitīvi. Savukārt otrā gadījumā inficējās gan Krāslavas Varavīksnes vidusskolas personāls, gan skolēni, kas piedalījušies interešu izglītības pulciņos un sporta pasākumos.[9] 12. oktobrī kļuva zināms, ka Natālijas Draudziņas vidusskolā saslimušo skaits pārsniedza 60, bet kopumā Latvijā kopš septembra sākuma COVID-19 diagnosticēta 59 izglītības iestādes. Saslimuši 156 izglītojamie un 105 darbinieki.[10]

19. oktobrī kļuva zināms, ka no iepriekšējā nedēļā konstatētajiem 780 COVID-19 gadījumiem 130 personām (17%) inficēšanās avots bija izglītības iestāde, savā ģimenes lokā saslima 110 cilvēki (14%), bet darba vietās — vismaz 60 personas (8%).[11]

4. novembrī saslimšanu ar COVID-19 atklāja kādai Smiltenes vidusskolas skolotājai, 6. novembrī siekalu testus veica 29 skolas darbiniekiem, sešiem pedagogiem, vienai darbiniecei un vienam skolēnam testi bija pozitīvi. 13. novembrī kļuva zināms, ka COVID-19 bija pozitīvs vēl 41 no 160 testētajiem skolēniem.[12]

Ārstniecības personu inficēšanās

labot šo sadaļu

Septembrī saslimšanas gadījumus reģistrēja vairākiem NMPD darbiniekiem, Daugavpils reģionālās slimnīcas un Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas, kā arī ambulatoro veselības aprūpes iestāžu darbiniekiem.

Pēc 6. septembra SPKC datiem kopš pandēmijas sākuma vismaz 128 saslimušie (9% no kopējā inficēto skaita) bija bijuši ārstniecības iestāžu darbinieki vai ārstniecības personas, kuras strādā sociālās aprūpes iestādēs (SAC). Lielākais saslimušo skaits bija bijis Vidzemes slimnīcā, pie kam no 64 COVID-19 gadījumiem 17 bija slimnīcas darbinieki, 20 pacienti, no kuriem četri bija miruši, un 27 saslimušo pacientu vai darbinieku ģimenes locekļi. NMPD Operatīvās vadības centrā bija bijuši 38 COVID-19 gadījumi, ieskaitot sekundāros gadījumus ģimenēs.[13]

12. oktobrī COVID-19 diagnosticēja vienam Jēkabpils reģionālās slimnīcas darbiniekam, astoņām viņa kontaktpersonām piemēroja pašizolācijas režīmu. Pēc 10 dienām sešām no astoņām kontaktpersonām izrādījās pozitīvi COVID-19 testi.[14]

29. oktobrī kļuva zināms, ka Jēkabpils reģionālajā slimnīcā ar COVID-19 saslimuši 18 medicīnas darbinieki, savukārt Daugavpils reģionālajā slimnīcā 10 darbinieki.[15] Pēc SPKC ziņām no 22. līdz 29. oktobrim Latvijā ar COVID-19 saslimuši 116 veselības aprūpes sistēmas darbinieki: 19 ārsti, 4 ārsta palīgi, 54 medmāsas, 17 māsas palīgi un 22 darbinieki, kas nav tieši iesaistīti pacientu aprūpē.[16] 30. oktobrī PSKUS valdes priekšsēdētājs paziņoja, ka Stradiņa slimnīcā ar COVID-19 saslimuši 17 darbinieki, bet vēl 30 darbinieki ir nosūtīti karantīnā.[17]

13. novembrī Vidzemes slimnīca informēja, ka tajā ārstējas 17 COVID-19 pacienti, divi no viņiem ar smagu slimības gaitu, no stacionāra izrakstīti trīs COVID-19 pacienti, bet uzņemti trīs COVID-19 pacienti.[18] 24. novembrī kļuva zināms, ka augstie COVID-19 saslimstības rādītāji Aknīstes novadā saistīti ar uzliesmojumu Aknīstes psihoneiroloģiskajā slimnīcā. 3. novembrī 14 dienu kumulatīvā saslimstība sasniedza 15 cilvēkus, 7. novembrī 37 cilvēkus, no 17. līdz 20. novembrim Aknīstes novadā bija reģistrēti 53 ar COVID-19 saslimušie.[19]

26. novembrī reģionālajās slimnīcās bija šāds COVID-19 pacientiem paredzēto gultu piepildījums: Daugavpils reģionālajā slimnīcā bija atvērtas 100 gultasvietas COVID-19 inficētajiem, ārstējās 56 pacienti, deviņi smagā stāvoklī (trīs reanimācijā), pie kam ar COVID-19 saslimuši 40 darbinieki. Liepājas reģionālās slimnīcas Infekciju nodaļā bija atvērtas 33 gultasvietas (COVID-19 inficētajiem paredzētas deviņas tranzītgultas, kā arī divas vietas Reanimācijas nodaļā), kurās ārstējās 18 pacienti (viens reanimācijas nodaļā). Jelgavas slimnīcas Infekciju nodaļā (agrākajā Bērnu nodaļā) bija atvērtas 20 gultasvietas COVID-19 inficētajiem, kurās ārstējās 18 pacienti, pie kam ar COVID-19 saslimuši 9 darbinieki. Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca Ventspilī ziņoja, ka tajā bija atvērtas 32 gultasvietas COVID-19 inficētajiem, kurās ārstējās 13 pacienti. Rēzeknes slimnīcā bija atvērtas 28 gultasvietas COVID-19 inficētajiem, kurās ārstējās 8 pacienti, pie kam ar COVID-19 saslimuši 9 darbinieki.[20] 30. novembrī PSKUS valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš informēja, ka COVID-19 vai kontaktpersonas statuss noteikts 100 slimnīcas darbiniekiem.[21]

Lai paaugstinātu slimnīcu gatavību straujam COVID-19 pacientu skaita pieaugumam, valdība 1. decembrī pieņēma lēmumu rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" noteikt, ka slimnīcām no 3. decembra ir pienākums ierobežot plānveida veselības aprūpes pakalpojumus, kas tiek sniegti stacionārā un dienas stacionārā. Tomēr stacionāros obligāti būs jānodrošina akūtā un neatliekamā medicīniskā palīdzība, onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte un veselības aprūpes pakalpojumi saistībā ar tādu slimību grupu ārstēšanu kā onkoloģiskās slimības, HIV/AIDS, tuberkuloze, psihiatriskās slimības, lipīgās ādas slimības un seksuāli transmisīvās slimības.[22]

8. decembrī Latvijas valdība lēma piešķirt astoņus miljonus eiro, lai izveidotu jaunas gultasvietas COVID-19 pacientiem, pārprofilētu jau slimnīcās esošās gultas, kā arī nodrošinātu nepieciešamo aprīkojumu. Tāpat valdība piešķīra 32 miljonus eiro piemaksām — līdz 100% apmērā no mēnešalgas — tiem mediķiem, kas iesaistīti COVID-19 ierobežošanā.[23]

No 14. decembra Dobeles un apkārtnes slimnīca, Aizkraukles slimnīca, Ludzas medicīnas centrs, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība sāka uzņemt COVID-19 pacientus, kuriem veselības stāvoklis ļāva atlabt ārpus lielajām universitātes un reģionālajām slimnīcām.[24] 19. decembrī Stradiņa slimnīcā 160 darbinieki bija gan saslimušie, gan pašizolējušās kontaktpersonas.[25] 22. decembrī valdība apstiprināja Veselības ministrijas priekšlikumu no 23. decembra līdz 4. janvārim pārtraukt plānveida stacionāro pakalpojumu sniegšanu slimnīcās.[26]

2020. gada pēdējā dienā 31. decembrī pēc NVD datiem vislielākais stacionēto pacientu skaits bija RAKUS (kopā 292 pacienti; no viņiem 24 smagā stāvoklī), PSKUS (attiecīgi 125; 11), Daugavpils reģionālajā slimnīcā (92; 9), vidēji liels Jēkabpils reģionālajā slimnīcā (42; 6), Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā (37; 4), Vidzemes slimnīcā (32; 3), bet vismazākais Rēzeknes slimnīcā (27; 1) un Liepājas Reģionālajā slimnīcā (14; 1).[27]

2021. gada 7. janvārī SPKC informēja, ka 2020. gadā ar koronavīrusu inficējās gandrīz 3200 veselības aprūpes darbinieku, no viņiem 2405 strādāja slimnīcās, bet ambulatorās iestādēs un NMPD inficējās 783 mediķi. Ar COVID-19 bija saslimuši 616 ārsti, 227 ārstu palīgi, 1020 medmāsas un 667 medmāsu palīgi, sanitāri un aprūpētāji.[28]

Inficēšanās sociālās aprūpes centros

labot šo sadaļu

2020. gada 21. oktobrī Rēzeknes slimnīcā stacionēja vienu Rēzeknes pansionāta klientu, kurš 23. oktobrī nomira. Tajā pašā dienā tika saņemts testa rezultāts, kas apstiprināja saslimšanu ar COVID-19. Pārbaudot visus pansionāta klientus un darbiniekus, COVID-19 konstatēja 12 klientiem un 8 darbiniekiem. 28. oktobrī Saulkrastu novada dome informēja, ka COVID-19 bija diagnosticēts vienam Sociālās aprūpes mājas klientam, kurš bija stacionēts Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. COVID-19 konstatējane tikai Sociālās aprūpes mājas diviem darbiniekiem un septiņiem klientiem, bet arī Saulkrastu slimnīcas astoņiem darbiniekiem un deviņiem pacientiem.[29] 30. oktobrī ziņoja, ka Rēzeknes pansionātā COVID-19 diagnosticēts 26 klientiem un darbiniekiem,[30] bet 12. novembrī ziņoja, ka atkārtotā pārbaudē pozitīvs tests bija 49 klientiem un 16 darbiniekiem.[31]

24. novembrī Varakļānu novada pašvaldība informēja, ka saslimšana ar COVID-19 konstatēta SIA "Varakļānu veselības aprūpes centra" aprūpētājiem un iemītniekiem. Kopumā Varakļānu novadā ar COVID-19 bija saslimuši 43 cilvēki.[32] 1. decembrī kļuva zināms par COVID-19 uzliesmojumu Krustpils novada pašvaldības aģentūrā pansionātā „Jaunāmuiža”.[33] 4. decembrī SPKC ziņoja par to, ka Krustpils novadā vienā dienā tika atklāti 114 jauni gadījumi, savukārt pēdējo divu nedēļu saslimušo skaits bija sasniedzis 194.[34] 9. decembrī kļuva zināms, ka ar COVID-19 bija saslimuši vairāk nekā 130 no kopumā 250 pansionāta "Jaunāmuiža" klientiem un saslimuši vai pašizolējušies 50 darbinieki. Vairāki inficētie bija miruši, bet divi pacienti aizvesti uz Jēkabpils reģionālo slimnīcu.[35]

2. decembrī LR Labklājības ministrija informēja, ka COVID-19 konstatēts 132 valsts sociālās aprūpes centra (VSAC) "Zemgale" Jelgavas filiāles klientiem un 26 darbiniekiem.[36] 7. decembrī Labklājības ministrija ziņoja, ka COVID-19 atklāts arī trešdaļai klientu VSAC "Zemgale" filiālē "Ķīši" Tukuma novadā, proti, 27 klientiem un četriem darbiniekiem.[37]

16. decembrī Labklājības ministrija informēja, ka inficēšanās gadījumi ar koronavīrusu atklāti 13 Valsts sociālās aprūpes centros (VSAC). Sasirguši bija 425 klienti jeb 11% no kopējā VSAC iemītnieku skaita, no viņiem VSAC turpināja atrasties 414 klienti, deviņas personas bija mirušas, bet pārējās atradās slimnīcās. Lai izslēgtu tālāku infekcijas slimības pārneses risku, pašizolācijā bija 1067 klienti. Bez tam plaši COvID-19 uzliesmojumi bija ne vien valsts, bet arī pašvaldību un privāti apsaimniekotajās sociālās aprūpes iestādēs.[38] Tajā pašā dienā kļuva zināms ka Daugavpils pensionāru sociālās apkalpošanas teritoriālajā centrā COVID-19 apstiprināts 168 centra klientiem un darbiniekiem.[39]

22. decembrī sākās COVID-19 uzliesmojums Engures novada pašvaldības SAC "Rauda", kurā koronavīrusa testi bija pozitīvi diviem darbiniekiem un desmit klientiem no kopumā 156 darbiniekiem un 265 klientiem. 2021. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka infekcijas uzliesmojumam turpinoties, bija saslimuši 64 darbinieki un 184 klienti, kopš Ziemassvētkiem bija miris 21 COVID-19 pozitīvs centra klients, bet uz slimnīcu aizvesti divi saslimuši klienti.[40]

Lielākie lokālie uzliesmojumi

labot šo sadaļu

No 10. oktobra līdz 6. novembrim Latvijas valdība noteica stingrākus drošības pasākumus Daugavpilī, Daugavpils novadā un Krāslavas novadā, Aizputes, Dundagas, Kuldīgas un Talsu novados, kā arī Olaines novadā.[41]

25. novembrī Salacgrīvas zivju pārstrādes uzņēmums AS "Brīvais vilnis" paziņoja, ka saslimšana ar COVID-19 konstatēta 77 darbiniekiem.[42]

Statistika

labot šo sadaļu
Pamatraksts: COVID-19 pandēmijas statistika Latvijā
Avots: COVID-19 pa administratīvajām teritorijām Valsts Reģionālās attīstības aģentūra

Slimības otrā viļņa laikā 2020. gada oktobrī Latvijā ieviesa infekcijas lokālo uzliesmojumu "pūļa testēšanu" ar siekalu paraugiem, kuru noņemšana nav tik apgrūtinoša kā no deguna. Šī testēšana notiek, no katra cilvēka paņemot divus paraugus, tad veselas grupas — vairāku desmitu vai pat 100 cilvēku — pirmos paraugus apvieno un pārbauda vīrusa klātbūtni šajā "kolektīvajā" siekalu paraugā. Ja to neatrod, tātad visa grupa ir vesela. Tikai tad, ja apvienotajā paraugā atklāj vīrusu, analizē otros paraugus — lai atrastu konkrētos inficētos. Šāda testēšanu vispirms izmēģināja Kuldīgā, kur atrada 27 inficētos, tad arī Daugavpilī. Oktobrī Latvijā sāka lietot arī antigēnu testus, kuru rezultāts zināms 15-30 minūšu laikā. To trūkums ir mazāka jutība (ap 90%), tāpēc pozitīvie rezultāti ir gana precīzi, taču negatīvie var būt kļūdaini, un simptomātiskam pacientam jāveic PCR tests. Savukārt pārslimotu COVID-19 jau kopš vasaras varēja noteikt ar antivielu testiem.[43]

No 22. septembrī ziņotajiem 34 gadījumiem 8 bija iebraukuši no Krievijas, Turcijas un ASV, bet citi 19 inficētie bija Rīgas pārtikas uzņēmuma "Forevers" darbinieki. Vēl pieci atklātie gadījumi saistīti ar hokeja komandu Rīgas "Dinamo", kur jau iepriekš bija konstatēti pieci saslimšanas gadījumi. Inficēšanās notikusi Krievijā, kur notika vairākas spēles dažādās pilsētās.[44] No 24. septembrī ziņotajiem 22 gadījumiem 8 bija saistīti ar SIA “Kuldīgas tekstils”, bet 25. septembrī šajā uzņēmumā diagnosticēja vēl 17 inficētos. 26. septembrī seši jauni gadījumi bija saistīti ar SIA "Kuldīgas tekstils", bet trīs ar SIA "Forevers". 12 saslimšanas gadījumi bija saistīti ar inficēšanos izglītības iestādēs. No 30. septembrī ziņotajiem 95 gadījumiem tikai 4 bija inficējušies ārzemēs (Ukrainā, Krievijā, Austrijā).

Oktobra sākumā 14 dienu kumulatīvais COVID-19 gadījumu skaits uz 100 000 Latvijā pārsniedza 19,5. Tādēļ 3. oktobrī SPKC atļāva iebraucējiem no ārvalstīm neievērot 10 dienu pašizolāciju, ja 14 dienu kumulatīvais COVID-19 gadījumu skaits tajās uz 100 000 iedzīvotājiem nepārsniedza 25, piemēram, no Somijas (23,6) un Kipras (24,4).

8. oktobrī kļuva zināms, ka otrā infekcijas viļņa laikā slimnīcās nopietnā stāvoklī stacionēti jaunāki COVID-19 pacienti nekā pirmā viļņa laikā. Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC) tobrīd ārstējās 42, 46 un 50 gadus veci pacienti ar smagām COVID-19 izpausmēm.[45] Četri no 18 koronavīrusa pacientiem, kuri ārstējās LIC, bija skolotāji. Viens no lielākajiem slimības perēkļiem bija Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola, kur pedagogi masveidīgi saslima skolotāju dienai veltītas ekskursijas laikā. Saistībā ar šo gadījumu inficēti vismaz 104 cilvēki.[46]

No 12. oktobra visiem Latvijas iceļojušajiem jāaizpilda elektroniskās anketas vietnē covidpass.lv.[47] 12. oktobrī 14 dienu kumulatīvais COVID-19 gadījumu skaits uz 100 000 Latvijā sasniedza 51,8 un pārsniedza šo rādītāju Igaunijā, kur tas bija 50,2.[10]

14. decembrī Valsts asinsdonoru centrs informēja, ka kopš augusta kopumā 160 donoriem atrastas COVID-19 antivielas, katru dienu atklāj vidēji 8 jaunus gadījumus.[48]

2021. gada 9. martā kļuva zināms, ka RSU zinātnieku veiktajā apsekojumā 11,2% (453 no 4041 testētajiem) Latvijas iedzīvotāju atrastas antivielas pret SARS-CoV2. Visaugstākais pārslimojušo īpatsvars bija bērnu un jauniešu vecuma grupās: attiecīgi 19% (no 7 līdz 10 gadu vecumā), 15,5% (11—13), 9,4% (14—17), 12,2% (18—24). Lielākais pārslimojušo īpatsvars bija Latgalē (23,4%), savukārt Zemgalē — 13,7%, Vidzemē — 11,7%, Pierīgā — 11,6%, Rīgā 8,4% un Kurzemē — 4,6%.[49]

Mirstība

labot šo sadaļu
2022. gada 16. aprīļa dati (miruši 5699 pacienti). Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs

15. oktobrī no COVID-19 nomira 34 gadus vecā Talsu novada Bāriņtiesas priekšsēdētājas pienākumu izpildītāja Liene Liepa, kura bija inficējusies no tēva, kurš nomira no COVID-19 Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā Ventspilī. Paciente ar ģimenes ārsta rekomendācijām sākotnēji ārstējās mājās, tad 4. oktobrī tika stacionēta Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā Ventspilī. Viņai konstatēja ielaistu abpusēju plaušu karsoni, pēc nedēļas ar elpas trūkumu pārveda uz slimnīcu Rīgā, kur viņa mira.[50] 30. oktobrī Rīgas 40. vidusskola ziņoja par 44 gadus veca vācu valodas skolotāja nāvi no COVID-19, i kurš pēdējo reizi bija vadījis stundu 16. oktobrī.[51] 8. decembrī no COVID-19 izraisītajām komplikācijām nomira luterāņu mācītājs Valdis Baltruks (1948—2020).[52] 11. decembrī Rīgā no COVID-19 komplikācijām mira korejiešu kinorežisors Kims Kidoks, kurš Latvijā bija ieradies 20. novembrī, lai iegādātos māju Jūrmalā un noformētu uzturēšanās atļauju.[53] 19. decembrī kļuva zināms, ka no COVID-19 komplikācijām miris viens ārsts, vēl vairāki atrodas smagā stāvoklī.[25]

29. decembrī Liepājas Reģionālajā slimnīca informēja, ka mirusi 27 gadus veca COVID-19 paciente, divu mazu bērnu mamma. Pirms stacionēšanas slimniecei vairāk nekā nedēļu bijusi augsta ķermeņa temperatūra, neatliekamā palīdzība izsaukta Otro Ziemassvētku rītā, kad sākās grūtības elpot. Liepājas slimnīcā lēma sākt ārstēšanu ar remdesivīru, kas devis vienīgi īslaicīgu uzlabošanos.[54] 2021. gada 1. janvārī Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca informēja, ka no COVID-19 izraisītām komplikācijām miris infektologs Pauls Aldiņš.[55]

9. janvārī tapa zināmi NVD apkopotie dati par COVID-19 pacientu mirstību lielajās slimnīcās 2020. gadā. Vislielākais mirušo pacientu īpatsvars bija Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā (36,5%) un Vidzemes slimnīcā (31,4%), vidēji mirstības rādītāji bija RAKUS (17,3%), Rēzeknes slimnīcā (16,2%), Jēkabpils slimnīcā (15,2%), PSKUS (14,7%) un Daugavpils reģionālajā slimnīcā (13,1%), bet zemākais mirušo īpatsvars bija Liepājas Reģionālajā slimnīcā (8,9%).[27]

Infekcijas uzliesmojumi

labot šo sadaļu
Novadu un lielpilsētu grupējums
pēc 14 dienu kumulatīvās saslimstības[56] 		09.01.
2021.		17.01.
2021.		2.02.
2021.		13.02.
2021.		27.02.
2021.		14.03.
2021.		26.03.
2021.		24.04.
2021.		07.05.
2021.		15.05.
2021.		5.06.
2021.		3.10.
2021.		17.10.
2021.		5.11.
2021.		27.11.
2021.		13.12.
2021.		23.01.
2022.		18.02.
2022.
 
Rīga 		3650 3908 3563 3560 3101 2484 2379 2549 2752 2677 1333 3408 7436 10016 4139 3429 21520 ‎49895
 
Jelgava 		422 439 429 393 258 255 305 425 350 302 126 288 570 786 420 244 1603 5850
 
Daugavpils 		1020 1030 773 588 474 423 392 290 264 270 174 521 1642 2560 705 362 1917 5556
 
Liepāja 		246 289 244 265 314 309 213 198 205 222 97 267 826 1299 582 369 1100 4809
 
Ogres novads 		231 224 155 105 141 219 147 163 106 302 659 685 418 212 1440 3945
 
Jūrmala 		245 276 252 396 280 203 211 154 171 201 75 257 573 606 292 225 1237 3606
Valmieras novads 493 683 718 343 256 1362 3290
 
Tukuma novads 		208 127 109 156 126 125 116 147 192 188 85 98 240 360 165 74 534 3269
 
Bauskas novads 		126 153 116 91 136 132 39 156 430 742 321 187 789 3042
 
Mārupes novads 		129 105 112 88 125 79 100 49 207 416 471 187 162 1417 2726
 
Ķekavas novads 		174 137 134 117 133 105 76 109 125 110 37 145 335 530 264 206 1278 2740
 
Talsu novads 		315 289 107 94 140 154 70 178 331 465 250 163 680 2720
 
Ropažu novads 		447 487 208 182 1104 2664
 
Ventspils 		175 167 75 90 136 120 45 53 137 238 122 214 425 692 152 203 674 2501
 
Cēsu novads 		674 671 328 226 837 2433
 
Jelgavas novads 		196 117 128 73 98 123 105 85 35 156 304 423 212 148 770 2395
 
Jēkabpils novads 		414 712 898 221 138 484 2074
 
Rēzekne 		498 500 256 224 164 134 145 156 166 173 97 347 626 540 155 110 444 1895
 
Kuldīgas novads 		521 545 144 141 332 1739
 
Salaspils novads 		136 126 161 128 133 120 127 38 179 448 576 152 209 643 1644
 
Olaines novads 		136 206 181 196 102 73 87 101 33 96 237 324 174 116 763 1609
 
Ādažu novads 		147 131 124 192 118 34 49 40 116 87 37 259 372 353 125 119 953 1498
 
Rēzeknes novads 		131 113 70 71 141 124 127 39 283 450 479 114 82 213 1320
 
Saldus novads 		144 112 57 98 79 80 25 102 329 311 100 121 358 1227
 
Krāslavas novads 		383 557 80 58 178 1185
Augšdaugavas novads 463 553 151 114 271 1177
 
Gulbenes novads 		274 155 236 165 167 94 80 83 22 72 112 137 232 216 298 1091
 
Madonas novads 		433 413 195 165 379 1034
 
Balvu novads 		284 187 150 64 92 90 17 198 330 197 58 29 265 1007
 
Ludzas novads 		392 355 99 70 218 855
 
Alūksnes novads 		161 112 162 118 96 82 59 115 90 59 58 85 143 82 75 118 596

Septembrī sākās krass saslimstības pieaugums Kuldīgā (30. septembrī 14 dienu kumulatīvās saslimstības rādītājs bija 228 uz 100 000 iedzīvotājiem) un Daugavpilī (72,6 uz 100 000), kamēr vidēji valstī 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs bija 17,6. 2. oktobrī COVID-19 atklāja vienam Aizputes sporta centra darbiniekam,[7] pārbaudot siekalu testus Aizputes vidusskolas skolēniem un Aizputes novada domes darbiniekiem, 3. oktobrī infekciju diagnosticēja 19 cilvēkiem.

8. oktobrī jaunu COVID-19 uzliesmojumu konstatēja Dundagas un Talsu novados, kur diagnosticēja 42 jaunus saslimšanas gadījumus, tajā pašā dienā Daugavpilī konstatēja 19, bet Rīgā un Pierīgā 22 jaunus saslimšanas gadījumus.[57] Vēlāk kļuva zināms, ka infekcijas perēklis atradās uzņēmuma "Līcis-93" zivju pārstrādes cehā Kolkā, kurā strādāja vairāk nekā 200 darbinieku no Talsu un Dundagas novadiem.[58] 9. oktobrī ziņoja par COVID-19 uzliesmojumu arī Jēkabpilī, kur inficēšanos atklāja Ābeļu pamatskolas skolotājai, tad Jēkabpils Mākslas skolas skolēnam un diviem pašvaldības Pilsētvides departamenta darbiniekiem.[59] 16. oktobrī paziņoja, ka Vecpiebalgas novadā inficēti vismaz 50 skolotāji un skolēni, kā infekcijas avotu pieminot skolotāju Vecpiebalgas novada pamatskolā Dzērbenē, kas ne tikai strādājis skolā, bet arī braucis ekskursijā un dziedājis korī.[60]

Ierobežojumu atjaunošana

labot šo sadaļu

Sakarā ar lokālajiem uzliesmojumiem Kuldīgā un Daugavpilī Ministru Kabinets nolēma noteikt stingrākus COVID-19 piesardzības pasākumus abu pilsētu teritorijās no 1. līdz 14. oktobrim:[61]

  1. nedrīkst notikt interešu un profesionālās ievirzes izglītības apguve klātienē (tai skaitā treniņu, sacensību un mēģinājumu norise);
  2. personām obligāti jālieto mutes un deguna aizsegus, izmantojot pilsētas sabiedrisko transportu, kā arī publiskās iekštelpās, kur nav iespējams nodrošināt divu metru distancēšanos (izņemot izglītības iestādēs);
  3. pasākumu vai saimniecisko pakalpojumu sniegšanas vietā iekštelpās vienlaikus nedrīkst uzturēties vairāk par 500 cilvēkiem;
  4. kafejnīcas, restorāni un bāri drīkst strādāt no 6:00 līdz 24:00;
  5. iekštelpās drīkst notikt teātra izrādes, koncerti, kino seansi un konferences, bet ne diskotēkas un citi pasākumi bez noteiktām sēdvietām.

13. oktobrī Ministru Kabinets nolēma, ka no 14. oktobra sejas maskas visā valstī būs jālieto arī veikalos, muzejos, izstādēs un citās sabiedriskās vietās. Tāpat to lietošana kļuva obligāta dzelzceļa stacijās, autoostās, lidostās, kā arī kultūras vietās un reliģiskās darbības veikšanas vietās. Savukārt no 17. oktobra stājās spēkā papildu ierobežojumi interešu izglītībai, privātajiem pasākumiem un sporta jomai, kā arī sabiedriskajā ēdināšanā:

  1. ēdināšanas pakalpojumus atļaut veikt līdz 24:00, pie viena galdiņa atrodoties ne vairāk kā četriem cilvēkiem, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi;
  2. aizliegts organizēt sporta pasākumus un kolektīvos sporta treniņus iekštelpās;
  3. nodarbības un mēģinājumi interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmās, kā arī amatiermākslas kolektīviem veikt attālināti;
  4. privātos pasākumos iekštelpās drīkst pulcēties ne vairāk kā 30 cilvēku, bet ārtelpās ne vairāk nekā 300 cilvēku;

No 26. oktobra mācību process 7.-12.klašu audzēkņiem notiks attālināti.[62]

2020. gada 20. oktobrī Latvijas valdība atbalstīja līdz 50 eiro soda piemērošanu par mutes un deguna aizsega nelietošanu sabiedriskajās vietās, kur nav iespējams ievērot divu metru distanci.[63]

Ārkārtas stāvokļa atjaunošana

labot šo sadaļu
 
Aizliegums pirkt virtuves piederumus brīvdienās, lai apturētu COVID-19 izplatību (2020. gada 5. decembrī).
 
Brīdinājuma zīme par sejas aizsarglīdzekļu lietošanu Rīgas publiskajā transportā.

Ņemot vērā straujo COVID-19 izplatīšanos un pieaugošo veselības nozares pārslodzes risku, Ministru Kabinets atkārtoti izsludināja visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no 2020. gada 9. novembra līdz 6. decembrim.

Ārkārtējās situācijas laikā:

  • tika atcelti un aizliegti visi publiskie pasākumi klātienē, izņemot ārtelpās organizētas sapulces, gājieni un piketi, kuros piedalās ne vairāk kā 50 cilvēki;
  • privātos pasākumos atļauts pulcēties ne vairāk kā 10 cilvēkiem vienlaikus un ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām;
  • sabiedriskās ēdināšanas vietās atļaut izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai;
  • tirdzniecības pakalpojumu sniedzējam un pircējiem ielu tirdzniecības vietās un atklātā tirgus teritorijā tirdzniecības laikā lietot mutes un deguna aizsegus;
  • pārtraukt mācību procesa norisi klātienē visās izglītības iestādēs un nodrošināt mācības attālināti, izņemot pirmsskolas izglītības programmas apguvi; vispārējās izglītības programmas apguvi no 1. līdz 6. klasei; profesionālās izglītības programmu praktiskās daļas apguvi, kura nepieciešama profesionālo prasmju vai kvalifikācijas ieguvei un kuru nav iespējams veikt attālināti; augstākās izglītības programmu praktiskās daļas apguvi, kura nepieciešama profesionālo prasmju vai kvalifikācijas ieguvei un kuru nav iespējams veikt attālināti, un klīnisko praksi rezidentūrā. [..][64]

24. novembrī Latvijas valdība nolēma veikt grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 6. novembra rīkojumā Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, no 27. novembra pastiprinot atsevišķus piesardzības pasākumus visā valstī un nosakot stingrākus drošības pasākumus atsevišķās pašvaldībās, kurās iepriekšējā nedēļā 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju par 50% pārsniegs valsts vidējo rādītāju. No 27. novembra līdz 6. decembrim stingrākus drošības pasākumus ieviesa Daugavpils pilsētā (rādītājs — 692,5), kā arī Varakļānu (1439,8), Aknīstes (1404,5), Salacgrīvas (1369,7), Krāslavas (770,0), Baldones (640,1), Mārupes (514,8), Mālpils (477,6), Smiltenes (449,4), Garkalnes (444,1), Limbažu (429,4) un Salaspils (428,1) novados.[65]

1. decembrī Ministru kabinets nolēma pagarināt valstī izsludināto ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim, šajā laika periodā pārtraucot visu kultūrvietu, izstāžu, kā arī gadatirgu, tai skaitā Ziemassvētku tirdziņu darbību. No 3. decembra visā Latvijā ikvienam jāievēro 2+2 princips (jāievēro divu metru distance un tikšanās jāierobežo līdz diviem cilvēkiem).[66] 17. decembrī Ministru Kabinets nolēma ieviest vēl stingrākus ierobežojumus no 21. decembra līdz 2021. gada 11. janvārim.[67]

2021. gada 2. februārī valdība nolēma ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināt līdz 6. aprīlim, tirdzniecības jomā pārejot uz "drošu tirdzniecības" modeli, kas paredz stingrāk kontrolēt klientu skaitu veikalos, pakāpeniski atsakoties no ārkārtējās situācijas laikā iegādājamo preču sarakstiem. Tāpat valdība nolēma ierobežot ieceļošanu no Apvienotās Karalistes, Portugāles un Īrijas, kurās bija konstatēts daudz lipīgākais COVID-19 paveids. Savukārt izglītības jomā nolēma atgriezties pie drošām mācībām klātienē, sākotnēji mācības klātienē atsākot 1. un 2. klašu skolēniem, ievērojot kombinētus epidemioloģiskās drošības prasības, tostarp sejas masku valkāšanu. Pēc 8. februāra atsevišķos veikalos varēja iegādāties visas preces un darbosies grāmatnīcas.[68]

Komandantstunda

labot šo sadaļu

Pēc Ministru kabineta lēmuma no 2020. gada 30. decembra Jaungada svētku un tiem sekojošajā nedēļas nogalē laikā Latvijā ieviesa komandantstundu. Iedzīvotājiem bija jāatrodas savās mājvietās laikā no 22:00 līdz 5:00. Tāda pati kārtība paredzēta arī 8. un 9. janvārī.

Komandantstundas kontroles uzraudzībā, papildu jau esošajiem Valsts policijas (VP) resursiem, kas veica ikdienas darbu, iesaistīja kopumā vēl vairāk nekā 1600 papildspēku gan no VP un pašvaldības policijas, gan arī no Valsts robežsardzes un zemessargu rezervēm. Līdz 3. janvārim saistībā ar pārvietošanos komandantstundas laikā tika pārbaudītas 18 919 personas, 7468 reizes izteikti mutiski brīdinājumi, bet par komandantstundas neievērošanu bija uzsākti 2957 administratīvie procesi.[69]

Ierobežojumu mīkstināšana

labot šo sadaļu

2021. gada 4. februārī Latvijas valdība atbalstīja Veselības ministrijas ierosināto COVID-19 izplatības vadības risku stratēģiju jeb "luksofora principu", nosakot četras epidemioloģisko rādītāju grupas, atbilstoši kurām mainīsies ierobežojumi:

  1. tumši sarkanā kategorija, kuras laikā valstī saglabājams esošais ārkārtējās situācijas stāvoklis. Ja 14 dienu kumulatīvais rādītājs pārsniegs 700 saslimšanas gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju vai ja šis rādītājs būs virs 200 un vienlaikus septiņu dienu kumulatīvais rādītājs nedēļas laikā pieaugs par 20%, valdība lems par stingrāku drošības pasākumu ieviešanu. Stigrākus ierobežojumus ieviesīs arī tad, ja nedēļas laikā no kopējā SARS-CoV-2 sekvencēto paraugu skaita vairāk nekā 5% gadījumu atklātu virulentākus vīrusa variantus un būtu aizdomas par šo vīrusu variantu vietējo transmisiju;
  2. sarkanā kategorija, kas ieviešama, ja 14 dienu saslimstība būs robežās no 100 līdz 200 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Tad nedaudz samazināmi pulcēšanās ierobežojumi, tirdzniecības ierobežojumi, atļautas individuāla sporta nodarbības iekštelpās, pakāpeniski atjaunojamas klātienes mācības, atļauts apmeklēt sabiedriskās ēdināšanas vietas;
  3. oranžā kategorija, kas ieviešama, ja 14 dienu saslimstība būs robežās no 20 līdz 100 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Tad vēl vairāk samazināmi ierobežojumi, tostarp atļaujot pulcēties, tirgoties, darboties kultūrvietām, atļautas sporta nodarbības iekštelpās;
  4. zaļā kategorija, kas ieviešama, ja 14 dienu saslimstība būs zemāka par 20 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Šādā situācijā būs iespējams atgriezties pie ikdienas dzīves ar nelieliem ierobežojumiem.[70]

8. februārī valdība atcēla liegumu strādāt grāmatnīcām, kā arī tirgojamo preču ierobežojumus pārtikas un higiēnas preču veikalos, nodrošinot katram pircējam ne mazāk kā 25 kvadrātmetrus no publiski pieejamās telpu platības. Atļāva arī klātienē tirgot sēklas, substrātus un deratizācijas līdzekļus, elektropreču aksesuārus, piemēram, vadus, pagarinātājus un lādētājus.[71]

No 1. jūnija darbu varēja atsākt lielie tirdzniecības centri un kultūras iestādes, tostarp muzeji, no 15. jūnija COVID-19 pārslimojušie un vakcinētie varēs apmeklēt kultūras pasākumus, bet COVID-19 sertifikātu saņēmušie cilvēki no 15. jūnija varēs apmeklēt restorānus arī iekštelpās un aizvadīt gan individuālus, gan grupu sporta treniņus telpās.[72]

Lipīgāku vīrusa paveidu izplatīšanās

labot šo sadaļu

2021. gada 26. februārī SPKC valdības sēdē ziņoja, ka Latvijā atklāti 20 inficēšanās gadījumi ar Anglijā atklāto lipīgāko SARS-CoV-2 (alfa) vīrusa paveidu (B.1.1.7) jeb "jauno celmu", kas veicina saslimstības pieaugumu bērnu un gados jauno cilvēku vidū.[1] 2. marta valdības sēdē "E. Gulbja laboratorija" ziņoja, ka nedēļas laikā vismaz 9,34 % COVID-19 saslimšanas gadījumu izraisījis jaunais koronavīrusa paveids. Tas bija konstatēts 12 perēkļos visos Latvijas reģionos, bet salīdzinoši biežāk Preiļu, Gulbenes, Balvu novados un Jelgavā. Izsekojama jaunā vīrusa paveida ievešana gan no Krievijas, gan Vācijas. Veselības ministrs Daniels Pavļuts prognozēja, ka paies aptuveni trīs nedēļas, līdz jaunais vīrusa paveids uzrādīs augšupejošu tendenci.[73]

9. martā kļuva zināms, ka no 16. līdz 23. februārim LBMC ap 20% savākto paraugu bija atrasts lipīgākais SARS-CoV2 (alfa) paveids, E. Gulbja laboratorijas paraugos šis vīrusa paveids bija atrasts vairāk nekā 15% saslimušo,[49] bet 22. martā arī atklāja arī Dienvidāfrikas SARS-CoV2 (beta) paveidu. 20. aprīlī LBMC ziņoja, ka Lielbritānijas paveids konstatēts jau 62% sekvenēto SARS-CoV2 vīrusa genomu paraugu, pie kam 3% sekvenēto jeb piecos saslimšanas gadījumos atklāta Dienvidāfrikas beta paveida vīrusa (B.1.351) E484K mutācija, kam esošās vakcīnas nav pietiekami efektīvas.[74] 7. maijā kļuva zināms, ka vīrusa (alfa) paveida īpatsvars testētajos paraugos sasniedza 91%,[75] 13. maijā kļuva zināms arī par Brazīlijas (gamma) paveida parādīšanos Latvijā.[76] 27. maijā SPKC informēja, ka Latvijā konstatēts arī Indijas SARS-CoV2 (delta) paveida (B.1.617) gadījums.[77]

29. jūnijā Nacionālā references laboratorija pavēstīja, ka 80% no nedēļas laikā sekvencētajiem vīrusu paraugiem bija konstatēts alfa variants, 15% gadījumos delta paveids, kā arī četri vīrusa Ēģiptes paveida gadījumi, divi gamma paveida gadījumi. Tika prognozēts, ka līdz augusta beigām 90% no visiem testu paraugiem būs delta paveids.[78] 6. jūlijā ziņoja, ka no nedēļā veiktajiem gandrīz 200 testu paraugiem vīrusa delta variants bija atklāts jau 29% gadījumu,[79] bet 14. jūlijā kļuva zināms, ka ka delta variants bija atrodams 54% sekvenēto vīrusu paraugos.[80]

26. jūlijā ievesto COVID-19 gadījumu īpatsvars Latvijā pieauga līdz 27%, visbiežāk saslimušie Latvijā bija ieradušies no Krievijas (59 gadījumi), Turcijas (31), Spānijas (30) un Lielbritānijas (27).

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ 1,0 1,1 SPKC: Latvijā novērota Covid-19 jaunā celma izteiktāka izplatība lsm.lv 2021. gada 26. februārī
  2. ↑ Covid-19 dēļ Rīgas skolas kļūst tukšākas: paziņo, cik klases jau devušās karantīnā LETA 2020. gada 22. septembrī
  3. ↑ Līdz šim Covid-19 gadījumi atklāti septiņās mācību iestādēs LETA 2020. gada 22. septembrī
  4. ↑ Šuplinska: Līdz šim rudenī Covid-19 kopumā konstatēts 17 izglītības iestādēs skaties.lv 2020. gada 29. septembrī
  5. ↑ Covid-19 uzliesmojums Daugavpilī: sporta skolā 40 saslimšanas gadījumi delfi.lv 2020. gada 30. septembrī
  6. ↑ Valmieras tehnikums Covid-19 uzliesmojuma dēļ vismaz uz divām nedēļām pāries uz attālinātajām mācībām LETA 2020. gada 4. oktobrī
  7. ↑ 7,0 7,1 Covid-19: saslimstot sporta centra darbiniekam, Aizputes vidusskolas skolēni un darbinieki veic testus delfi.lv 02.10.2020.
  8. ↑ Covid-19 uzliesmojums Daugavpilī: lielākā daļa 12.vidusskolas klašu pāriet uz attālinātām mācībām Jauns.lv / LETA 2020. gada 7. oktobrī
  9. ↑ Rīgas N.Draudziņas skola mācīsies attālināti; SPKC: Covid-19 izplatās skolās un darba vietās lsm.lv 2020. gada 9. oktobrī
  10. ↑ 10,0 10,1 Kopš septembra vidus inficēšanās ar Covid-19 pieaugusi 11 reizes lsm.lv 2020. gada 12. oktobrī
  11. ↑ SPKC: Aizvadītajā nedēļā Covid-19 gadījumu antirekords; biežākais inficēšanās avots — skolas lsm.lv 2020. gada 19. oktobrī
  12. ↑ Covid-19 atklāts vēl 41 Smiltenes vidusskolas skolēnam LETA 2020. gada 13. novembrī
  13. ↑ No visiem Latvijā reģistrētajiem Covid-19 gadījumiem vismaz 9% ir ārstniecības iestāžu darbinieki LETA 2020. gada 27. septembrī
  14. ↑ Jēkabpils reģionālajā slimnīcā darbiniekiem konstatēts Covid-19 bdaugava.lv 2020. gada 23. oktobrī
  15. ↑ Covid-19 reģionālajām slimnīcām liek gatavoties dažādiem plāniem lsm.lv 2020. gada 29. oktobrī
  16. ↑ Perevoščikovs: Ir bijuši gadījumi, kad mediķi ar Covid-19 simptomiem turpināja pildīt pienākumus LETA 2020. gada 29. oktobrī
  17. ↑ Stradiņa slimnīcā Covid-19 dēļ «ierindā» nav 50 mediķi lsm.lv 2020. gada 30. oktobrī
  18. ↑ vidzemesslimnica.lv 2020. gada 13. novembrī
  19. ↑ Augstie Covid-19 saslimstības rādītāji Aknīstes novadā saistīti ar uzliesmojumu psihoneiroloģiskajā slimnīcā lsm.lv 2020. gada 24. novembrī
  20. ↑ “Pagaidām tiekam galā!” Kā ar Covid-19 cīnās reģionu slimnīcās la.lv/LETA 2020. gada 26. novembrī
  21. ↑ 100 Stradiņa slimnīcas darbiniekiem konstatēts Covid-19 vai noteikts kontaktpersonas statuss LETA 2020. gada 30. novembrī
  22. ↑ Visās slimnīcās ierobežos plānveida stacionāros pakalpojumus TVNET/LETA 2020. gada 2. decembrī
  23. ↑ Papildu gultasvietu izveidei un mediķu piemaksām piešķir 40 miljonus eiro lsm.lv 2020. gada 8. decembrī
  24. ↑ Vairākas mazās slimnīcas sāk uzņemt Covid-19 pacientus lsm.lv 2020. gada 14. decembrī
  25. ↑ 25,0 25,1 Covid-19 smagi skar arī mediķus, Latvijā viens ārsts miris lsm.lv 2020. gada 19. decembrī
  26. ↑ Uz divām nedēļām slimnīcas pārtrauks sniegt plānveida stacionāros pakalpojumus Veselības ministrija 22.12.2020
  27. ↑ 27,0 27,1 Covid-19 mirušo īpatsvars reģionos būtiski atšķiras Vita Anstrate, lsm.lv 2021. gada 9. janvārī
  28. ↑ Apkopots, cik mediķu pērn abu viļņu laikā saslima ar Covid-19 jauns.lv 2021. jada 7. decembrī
  29. ↑ Covid-19 atklāj Saulkrastu slimnīcā un Sociālās aprūpes mājā, kā arī Rēzeknes pansionātā lsm.lv 2020. gada 28. oktobrī
  30. ↑ Covid-19 Rēzeknē: pansionātā slimo klientu skaits pieaudzis līdz 18. LETA 2020. gada 30. oktobrī
  31. ↑ Atkārtota testēšana Rēzeknes pansionātā atklāj virkni jaunu Covid-19 gadījumu LETA 2020. gada 12. novembrī
  32. ↑ Covid-19 perēklis izveidojies Varakļānu veselības aprūpes centrā delfi.lv 24.11.2020
  33. ↑ Straujš Covid-19 gadījumu pieaugums Krustpils novadā saistīts ar pansionātu LETA 2020. gada 1. decembrī
  34. ↑ Pansionātā Krustpils novadā Covid-19 atklāts lielākajai daļai klientu un darbinieku LETA 2020. gada 7. decembrī
  35. ↑ Ar Covid-19 slimo vairāk nekā 130 pansionāta «Jaunāmuiža» klienti un puse darbinieku lsm.lv 2020. gada 9. decembrī
  36. ↑ Covid-19 konstatēts 132 pansionāta Jelgava klientiem un 26 darbiniekiem diena.lv 2020. gada 2. decembrī
  37. ↑ Atklāts Covid-19 perēklis sociālās aprūpes centra Zemgale filiālē Tukuma novadā LETA 2020. gada 7. decembrī
  38. ↑ Valsts sociālās aprūpes centros Covid-19 konstatēts 11% klientu lsm.lv 2020. gada 16. decembrī
  39. ↑ Daugavpils pansionātā Covid-19 atklāj 168 klientiem un darbiniekiem lsm.lv 2020. gada 16. decembrī
  40. ↑ Engures novadā aprūpes centrā «Rauda» ar Covid-19 saslimuši 64 darbinieki un 184 klienti lsm.lv 2021. gada 11. janvārī
  41. ↑ Covid-19 izplatības mazināšanai nosaka stingrākus pulcēšanās ierobežojumus; atsevišķi ierobežojumi 8 pašvaldībās Latvijā mk.gov.lv 09.10.2020.
  42. ↑ Zivju pārstrādes uzņēmumā «Brīvais vilnis» 77 darbinieki saslimuši ar Covid-19 lsm.lv 2020. gada 25. novembrī
  43. ↑ Latvijā ir būtiski mazāka Covid-19 testēšanas jauda nekā Lietuvā un Igaunijā LETA 2020. gada 8. oktobrī
  44. ↑ LTV: Covid-19 uzliesmojums reģistrēts uzņēmumā «Forevers» Rīgā 2020. gada 22. septembrī
  45. ↑ LIC: Reanimācijā ar Covid-19 cīnās arī cilvēki vecumā ap 40 gadiem apollo.lv 2020. gada 8. oktobrī
  46. ↑ Sarmīte Gaidule. «Covid-19 Natālijas Draudziņas vidusskolā: līdz šim atklāti 104 gadījumi». delfi.lv (latviešu), 2020-10-16. Skatīts: 2020-10-16.
  47. ↑ Informē par epidemioloģisko situāciju Latvijā saistībā ar Covid-19 lsm.lv 2020. gada 9. oktobrī
  48. ↑ Strauji pieaug asins donoru skaits, kuriem konstatētas Covid-19 antivielas lsm.lv 2020. gada 14. decembrī
  49. ↑ 49,0 49,1 Lipīgāku Covid-19 paveidu atklāj jau 20% paraugu lsm.lv 2021. gada 9. martā
  50. ↑ Ar Covid-19 mirušajai 34 gadus vecajai sievietei blakusslimību nav bijis TVNET/LETA 2020. gada 16. oktobrī
  51. ↑ Viens no jaunākajiem Covid-19 upuriem strādājis Rīgas 40. vidusskolā par skolotāju apollo.lv 2020. gada 30. oktobrī
  52. ↑ No Covid-19 miris cietuma kapelāns, Aizkraukles mācītājs Valdis Baltruks jauns.lv 2020. gada 9. decembrī
  53. ↑ Latvijā no Covid-19 miris pasaulē slavenais režisors Kims Kiduks la.lv 2020. gada 11. decembrī
  54. ↑ Liepājas slimnīcā mirusi 27 gadus veca Covid-19 paciente — divu bērnu mamma lsm.lv 2020. gada 29. decembrī
  55. ↑ IN MEMORIAM Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca 2021. gada 1. janvārī
  56. ↑ Covid-19 izplatība Latvijā spkc.gov.lv
  57. ↑ Latvijā atklāti 109 jauni Covid-19 gadījumi; 10 pacienti stacionēti lsm.lv 2020. gada 8. oktobrī
  58. ↑ Ar Covid-19 sasirguši vismaz 20 zivju pārstrādes uzņēmuma «Līcis-93» darbinieki Kolkā lsm.lv 2020. gada 8. oktobrī
  59. ↑ Saslimšanu ar Covid-19 konstatē Jēkabpils Mākslas skolā, darbinieku pašizolācijas dēļ attālināti strādā Pilsētvides departaments radio1.lv 2020. gada 9. oktobrī
  60. ↑ Vecpiebalgas novadā ar Covid-19 saslimuši vismaz 50 cilvēki lsm.lv 2020. gada 16. oktobrī
  61. ↑ Kuldīgā un Daugavpilī līdz oktobra vidum būs stingrāki Covid-19 ierobežojumi lsm.lv 2020. gada 30. septembrī
  62. ↑ Uz laiku jāierobežo cilvēku kustība ārpus katra sociālā burbuļa Veselības ministrija, 13.10.2020.
  63. ↑ Covid-19: valdība atbalsta līdz 50 eiro soda piemērošanu par mutes un deguna aizsega nelietošanu skaties.lv 2020. gada 20. oktobrī
  64. ↑ Rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīkojums Nr. 655, 2020. gada 6. novembrī
  65. ↑ Vēl stingrāki Covid-19 drošības pasākumi būs šajās 12 pašvaldībās un skolās Brivbridis.lv 24/11/2020
  66. ↑ No 3. decembra valstī atkal stājas spēkā 2+2 princips TVNET/LETA 2020. gada 1. decembrī
  67. ↑ Apstiprināti jauni Covid-19 ierobežojumi no 21. decembra līdz 11. janvārim liepaja.lv, 2020. gada 17. decembrī
  68. ↑ Ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ Latvijā plāno pagarināt līdz 6. aprīlim lsm.lv 2021. gada 3. februārī
  69. ↑ Noslēdzas pirmais komandantstundas periods LETA, 2021. gada 4. janvārī
  70. ↑ Turpmāk Covid-19 ierobežojumus pārskatīs pēc "luksofora principa" Arhivēts 2021. gada 4. februārī, Wayback Machine vietnē. LETA 2021. gada 4. februārī
  71. ↑ Atsevišķos veikalos no nākamās nedēļas varēs nopirkt visas preces un darbosies grāmatnīcas lsm.lv 2021. gada 5. februārī
  72. ↑ Latvijā apstiprina vēl 178 Covid-19 gadījumus; 2 cilvēki miruši lsm.lv 2021. gada 12. jūnijā
  73. ↑ Vismaz 9,34% paraugu pagājušajā nedēļā konstatēts Covid-19 jaunais paveids lsm.lv 2021. gada 2. martā
  74. ↑ Atklāti pieci saslimšanas gadījumi ar Dienvidāfrikas paveida mutāciju, kam esošās vakcīnas nav pietiekami efektīvas apollo.lv 2021. gada 20. aprīlī
  75. ↑ Kopš aprīļa sākuma saslimstība ar Covid-19 pieaugusi par 35,5%; britu paveida īpatsvars — 91% lsm.lv 2021. gada 7. maijā
  76. ↑ Latvijā konstatēti divi jauni un maz izpētīti Covid-19 paveidi lsm.lv 2021. gada 13. maijā
  77. ↑ Latvijā konstatē vienu īpaši lipīga Covid-19 Indijas paveida gadījumu www.lsm.lv 2021. gada 27. maijā
  78. ↑ Nedēļas laikā Latvijā būtiski palielinājies Covid-19 Indijas varianta gadījumu skaits[novecojusi saite] leta.lv 29.06.2021
  79. ↑ Nedēļas laikā dubultojusies Covid-19 delta varianta izplatība Latvijā lsm.lv 2021. gada 6. jūlijā
  80. ↑ Covid-19 delta variants jau dominē Latvijā lsm.lv 2021. gada 14. jūlijā

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=COVID-19_otrais_saslimstības_vilnis_Latvijā&oldid=4022142"