COVID-19 otrais saslimstības vilnis Latvijā

COVID-19 otrais saslimstības vilnis Latvijā bija otrais COVID-19 saslimstības pieauguma paaugstinājums COVID-19 pandēmijas laikā Latvijā, kas sākās 2020. gada septembrī.

2021. gada 26. februārī SPKC ziņoja, ka Latvijā atklāti 20 inficēšanās gadījumi ar lipīgāko SARS-CoV-2 jeb alfa-paveidu. Vīrusa reproduktivitātes koeficients Latvijā atkal bija pakāpies virs 1 (1,03), kas liecināja par straujāku infekcijas izplatīšanās tendenci. Veselības ministrs Daniels Pavļuts valdības sēdē pavēstīja, ka divu nedēļu laikā plānots trīs reizes palielināt vīrusa genomu sekvencēšanas jaudu, lai lipīgākā vīrusa paveida klātbūtni pārbaudītu 300 paraugos nedēļā.

Norise

Inficēšanās skolās

1. septembrī inficēšanos ar jauno koronavīrusu konstatēja vienam Rīgas Austrumu vidusskolas skolēnam un viņa mātei, karantīnas režīmu noteica 14 skolēna klases biedriem un četriem skolotājiem. 14. septembrī pēc viena Daugavpils 16. vidusskolas skolēna saslimšanas karantīnas režīmu noteica 26 viņa klases biedriem un astoņiem skolotājiem. 21. septembrī pēc skolotāju un skolas darbinieku saslimšanas karantīnu noteica divām Daugavpils 3. vidusskolas klasēm un piecām Olaines 2. vidusskolas klasēm. 22. septembrī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments ziņoja, ka mājas karantīnā atrodas arī Rīgas 10. vidusskolas, Rīgas 46. vidusskolas un Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas skolēni un skolotāji. Tajā pašā dienā ziņoja Rīnūžu vidusskolas skolēnu un Vecmīlgrāvja pirmsskolas izglītības iestādes “Blāzmiņa” audzēkņa inficēšanos.

29. septembrī ministre Ilga Šuplinska pavēstīja, ka septembrī COVID-19 gadījumi konstatēti 17 izglītības iestādēs, ieskaitot divas augstskolas un divas profesionālās izglītības iestādes.

30. septembrī ziņoja par 40 sasirgušajiem jauniešiem Daugavpils Ledus sporta skolā, kas saistīti ar slimības gadījumiem hokeja komandā HK Dinaburga, jo komandas treneri trenēja arī šīs izglītības iestādes audzēkņus. 30. septembrī COVID-19 atklāja vienam Valmieras tehnikuma audzēknim, 2. oktobrī tika veikti testi visiem pedagogiem un administrācijas darbiniekiem, no kuriem desmit apstiprinājās infekcija.

2. oktobrī COVID-19 atklāja vienam Aizputes sporta centra darbiniekam, kurš brauc uz darbu no Kuldīgas. Pārbaudot siekalu testus Aizputes vidusskolas skolēniem un darbiniekiem, 3. oktobrī infekciju diagnosticēja 19 cilvēkiem. Kad kļuva zināms par infekcijas izplatīšanos Daugavpils 12. vidusskolas virtuves blokā, lielākā daļa klašu 7. oktobrī pārgāja uz attālinātām mācībām.

9. oktobrī SPKC atzina, ka pēdējās dienās intensīvi strādā ar diviem perēkļiem skolās — vienā gadījumā Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas skolotājiem pēc kopīgas autobusa ekskursijas veica 42 testus, no kuriem vismaz 20 bija pozitīvi. Savukārt otrā gadījumā inficējās gan Krāslavas Varavīksnes vidusskolas personāls, gan skolēni, kas piedalījušies interešu izglītības pulciņos un sporta pasākumos. 12. oktobrī kļuva zināms, ka Natālijas Draudziņas vidusskolā saslimušo skaits pārsniedza 60, bet kopumā Latvijā kopš septembra sākuma COVID-19 diagnosticēta 59 izglītības iestādes. Saslimuši 156 izglītojamie un 105 darbinieki.

19. oktobrī kļuva zināms, ka no iepriekšējā nedēļā konstatētajiem 780 COVID-19 gadījumiem 130 personām (17%) inficēšanās avots bija izglītības iestāde, savā ģimenes lokā saslima 110 cilvēki (14%), bet darba vietās — vismaz 60 personas (8%).

4. novembrī saslimšanu ar COVID-19 atklāja kādai Smiltenes vidusskolas skolotājai, 6. novembrī siekalu testus veica 29 skolas darbiniekiem, sešiem pedagogiem, vienai darbiniecei un vienam skolēnam testi bija pozitīvi. 13. novembrī kļuva zināms, ka COVID-19 bija pozitīvs vēl 41 no 160 testētajiem skolēniem.

Ārstniecības personu inficēšanās

Septembrī saslimšanas gadījumus reģistrēja vairākiem NMPD darbiniekiem, Daugavpils reģionālās slimnīcas un Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas, kā arī ambulatoro veselības aprūpes iestāžu darbiniekiem.

Pēc 6. septembra SPKC datiem kopš pandēmijas sākuma vismaz 128 saslimušie (9% no kopējā inficēto skaita) bija bijuši ārstniecības iestāžu darbinieki vai ārstniecības personas, kuras strādā sociālās aprūpes iestādēs (SAC). Lielākais saslimušo skaits bija bijis Vidzemes slimnīcā, pie kam no 64 COVID-19 gadījumiem 17 bija slimnīcas darbinieki, 20 pacienti, no kuriem četri bija miruši, un 27 saslimušo pacientu vai darbinieku ģimenes locekļi. NMPD Operatīvās vadības centrā bija bijuši 38 COVID-19 gadījumi, ieskaitot sekundāros gadījumus ģimenēs.

12. oktobrī COVID-19 diagnosticēja vienam Jēkabpils reģionālās slimnīcas darbiniekam, astoņām viņa kontaktpersonām piemēroja pašizolācijas režīmu. Pēc 10 dienām sešām no astoņām kontaktpersonām izrādījās pozitīvi COVID-19 testi.

29. oktobrī kļuva zināms, ka Jēkabpils reģionālajā slimnīcā ar COVID-19 saslimuši 18 medicīnas darbinieki, savukārt Daugavpils reģionālajā slimnīcā 10 darbinieki. Pēc SPKC ziņām no 22. līdz 29. oktobrim Latvijā ar COVID-19 saslimuši 116 veselības aprūpes sistēmas darbinieki: 19 ārsti, 4 ārsta palīgi, 54 medmāsas, 17 māsas palīgi un 22 darbinieki, kas nav tieši iesaistīti pacientu aprūpē. 30. oktobrī PSKUS valdes priekšsēdētājs paziņoja, ka Stradiņa slimnīcā ar COVID-19 saslimuši 17 darbinieki, bet vēl 30 darbinieki ir nosūtīti karantīnā.

13. novembrī Vidzemes slimnīca informēja, ka tajā ārstējas 17 COVID-19 pacienti, divi no viņiem ar smagu slimības gaitu, no stacionāra izrakstīti trīs COVID-19 pacienti, bet uzņemti trīs COVID-19 pacienti. 24. novembrī kļuva zināms, ka augstie COVID-19 saslimstības rādītāji Aknīstes novadā saistīti ar uzliesmojumu Aknīstes psihoneiroloģiskajā slimnīcā. 3. novembrī 14 dienu kumulatīvā saslimstība sasniedza 15 cilvēkus, 7. novembrī 37 cilvēkus, no 17. līdz 20. novembrim Aknīstes novadā bija reģistrēti 53 ar COVID-19 saslimušie.

26. novembrī reģionālajās slimnīcās bija šāds COVID-19 pacientiem paredzēto gultu piepildījums: Daugavpils reģionālajā slimnīcā bija atvērtas 100 gultasvietas COVID-19 inficētajiem, ārstējās 56 pacienti, deviņi smagā stāvoklī (trīs reanimācijā), pie kam ar COVID-19 saslimuši 40 darbinieki. Liepājas reģionālās slimnīcas Infekciju nodaļā bija atvērtas 33 gultasvietas (COVID-19 inficētajiem paredzētas deviņas tranzītgultas, kā arī divas vietas Reanimācijas nodaļā), kurās ārstējās 18 pacienti (viens reanimācijas nodaļā). Jelgavas slimnīcas Infekciju nodaļā (agrākajā Bērnu nodaļā) bija atvērtas 20 gultasvietas COVID-19 inficētajiem, kurās ārstējās 18 pacienti, pie kam ar COVID-19 saslimuši 9 darbinieki. Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca Ventspilī ziņoja, ka tajā bija atvērtas 32 gultasvietas COVID-19 inficētajiem, kurās ārstējās 13 pacienti. Rēzeknes slimnīcā bija atvērtas 28 gultasvietas COVID-19 inficētajiem, kurās ārstējās 8 pacienti, pie kam ar COVID-19 saslimuši 9 darbinieki. 30. novembrī PSKUS valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš informēja, ka COVID-19 vai kontaktpersonas statuss noteikts 100 slimnīcas darbiniekiem.

Lai paaugstinātu slimnīcu gatavību straujam COVID-19 pacientu skaita pieaugumam, valdība 1. decembrī pieņēma lēmumu rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" noteikt, ka slimnīcām no 3. decembra ir pienākums ierobežot plānveida veselības aprūpes pakalpojumus, kas tiek sniegti stacionārā un dienas stacionārā. Tomēr stacionāros obligāti būs jānodrošina akūtā un neatliekamā medicīniskā palīdzība, onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte un veselības aprūpes pakalpojumi saistībā ar tādu slimību grupu ārstēšanu kā onkoloģiskās slimības, HIV/AIDS, tuberkuloze, psihiatriskās slimības, lipīgās ādas slimības un seksuāli transmisīvās slimības.

8. decembrī Latvijas valdība lēma piešķirt astoņus miljonus eiro, lai izveidotu jaunas gultasvietas COVID-19 pacientiem, pārprofilētu jau slimnīcās esošās gultas, kā arī nodrošinātu nepieciešamo aprīkojumu. Tāpat valdība piešķīra 32 miljonus eiro piemaksām — līdz 100% apmērā no mēnešalgas — tiem mediķiem, kas iesaistīti COVID-19 ierobežošanā.

No 14. decembra Dobeles un apkārtnes slimnīca, Aizkraukles slimnīca, Ludzas medicīnas centrs, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība sāka uzņemt COVID-19 pacientus, kuriem veselības stāvoklis ļāva atlabt ārpus lielajām universitātes un reģionālajām slimnīcām. 19. decembrī Stradiņa slimnīcā 160 darbinieki bija gan saslimušie, gan pašizolējušās kontaktpersonas. 22. decembrī valdība apstiprināja Veselības ministrijas priekšlikumu no 23. decembra līdz 4. janvārim pārtraukt plānveida stacionāro pakalpojumu sniegšanu slimnīcās.

2020. gada pēdējā dienā 31. decembrī pēc NVD datiem vislielākais stacionēto pacientu skaits bija RAKUS (kopā 292 pacienti; no viņiem 24 smagā stāvoklī), PSKUS (attiecīgi 125; 11), Daugavpils reģionālajā slimnīcā (92; 9), vidēji liels Jēkabpils reģionālajā slimnīcā (42; 6), Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā (37; 4), Vidzemes slimnīcā (32; 3), bet vismazākais Rēzeknes slimnīcā (27; 1) un Liepājas Reģionālajā slimnīcā (14; 1).

2021. gada 7. janvārī SPKC informēja, ka 2020. gadā ar koronavīrusu inficējās gandrīz 3200 veselības aprūpes darbinieku, no viņiem 2405 strādāja slimnīcās, bet ambulatorās iestādēs un NMPD inficējās 783 mediķi. Ar COVID-19 bija saslimuši 616 ārsti, 227 ārstu palīgi, 1020 medmāsas un 667 medmāsu palīgi, sanitāri un aprūpētāji.

Inficēšanās sociālās aprūpes centros

2020. gada 21. oktobrī Rēzeknes slimnīcā stacionēja vienu Rēzeknes pansionāta klientu, kurš 23. oktobrī nomira. Tajā pašā dienā tika saņemts testa rezultāts, kas apstiprināja saslimšanu ar COVID-19. Pārbaudot visus pansionāta klientus un darbiniekus, COVID-19 konstatēja 12 klientiem un 8 darbiniekiem. 28. oktobrī Saulkrastu novada dome informēja, ka COVID-19 bija diagnosticēts vienam Sociālās aprūpes mājas klientam, kurš bija stacionēts Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. COVID-19 konstatējane tikai Sociālās aprūpes mājas diviem darbiniekiem un septiņiem klientiem, bet arī Saulkrastu slimnīcas astoņiem darbiniekiem un deviņiem pacientiem. 30. oktobrī ziņoja, ka Rēzeknes pansionātā COVID-19 diagnosticēts 26 klientiem un darbiniekiem, bet 12. novembrī ziņoja, ka atkārtotā pārbaudē pozitīvs tests bija 49 klientiem un 16 darbiniekiem.

24. novembrī Varakļānu novada pašvaldība informēja, ka saslimšana ar COVID-19 konstatēta SIA "Varakļānu veselības aprūpes centra" aprūpētājiem un iemītniekiem. Kopumā Varakļānu novadā ar COVID-19 bija saslimuši 43 cilvēki. 1. decembrī kļuva zināms par COVID-19 uzliesmojumu Krustpils novada pašvaldības aģentūrā pansionātā „Jaunāmuiža”. 4. decembrī SPKC ziņoja par to, ka Krustpils novadā vienā dienā tika atklāti 114 jauni gadījumi, savukārt pēdējo divu nedēļu saslimušo skaits bija sasniedzis 194. 9. decembrī kļuva zināms, ka ar COVID-19 bija saslimuši vairāk nekā 130 no kopumā 250 pansionāta "Jaunāmuiža" klientiem un saslimuši vai pašizolējušies 50 darbinieki. Vairāki inficētie bija miruši, bet divi pacienti aizvesti uz Jēkabpils reģionālo slimnīcu.

2. decembrī LR Labklājības ministrija informēja, ka COVID-19 konstatēts 132 valsts sociālās aprūpes centra (VSAC) "Zemgale" Jelgavas filiāles klientiem un 26 darbiniekiem. 7. decembrī Labklājības ministrija ziņoja, ka COVID-19 atklāts arī trešdaļai klientu VSAC "Zemgale" filiālē "Ķīši" Tukuma novadā, proti, 27 klientiem un četriem darbiniekiem.

16. decembrī Labklājības ministrija informēja, ka inficēšanās gadījumi ar koronavīrusu atklāti 13 Valsts sociālās aprūpes centros (VSAC). Sasirguši bija 425 klienti jeb 11% no kopējā VSAC iemītnieku skaita, no viņiem VSAC turpināja atrasties 414 klienti, deviņas personas bija mirušas, bet pārējās atradās slimnīcās. Lai izslēgtu tālāku infekcijas slimības pārneses risku, pašizolācijā bija 1067 klienti. Bez tam plaši COvID-19 uzliesmojumi bija ne vien valsts, bet arī pašvaldību un privāti apsaimniekotajās sociālās aprūpes iestādēs. Tajā pašā dienā kļuva zināms ka Daugavpils pensionāru sociālās apkalpošanas teritoriālajā centrā COVID-19 apstiprināts 168 centra klientiem un darbiniekiem.

22. decembrī sākās COVID-19 uzliesmojums Engures novada pašvaldības SAC "Rauda", kurā koronavīrusa testi bija pozitīvi diviem darbiniekiem un desmit klientiem no kopumā 156 darbiniekiem un 265 klientiem. 2021. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka infekcijas uzliesmojumam turpinoties, bija saslimuši 64 darbinieki un 184 klienti, kopš Ziemassvētkiem bija miris 21 COVID-19 pozitīvs centra klients, bet uz slimnīcu aizvesti divi saslimuši klienti.

Lielākie lokālie uzliesmojumi

No 10. oktobra līdz 6. novembrim Latvijas valdība noteica stingrākus drošības pasākumus Daugavpilī, Daugavpils novadā un Krāslavas novadā, Aizputes, Dundagas, Kuldīgas un Talsu novados, kā arī Olaines novadā.

25. novembrī Salacgrīvas zivju pārstrādes uzņēmums AS "Brīvais vilnis" paziņoja, ka saslimšana ar COVID-19 konstatēta 77 darbiniekiem.

Statistika

Avots: COVID-19 pa administratīvajām teritorijām Valsts Reģionālās attīstības aģentūra

Slimības otrā viļņa laikā 2020. gada oktobrī Latvijā ieviesa infekcijas lokālo uzliesmojumu "pūļa testēšanu" ar siekalu paraugiem, kuru noņemšana nav tik apgrūtinoša kā no deguna. Šī testēšana notiek, no katra cilvēka paņemot divus paraugus, tad veselas grupas — vairāku desmitu vai pat 100 cilvēku — pirmos paraugus apvieno un pārbauda vīrusa klātbūtni šajā "kolektīvajā" siekalu paraugā. Ja to neatrod, tātad visa grupa ir vesela. Tikai tad, ja apvienotajā paraugā atklāj vīrusu, analizē otros paraugus — lai atrastu konkrētos inficētos. Šāda testēšanu vispirms izmēģināja Kuldīgā, kur atrada 27 inficētos, tad arī Daugavpilī. Oktobrī Latvijā sāka lietot arī antigēnu testus, kuru rezultāts zināms 15-30 minūšu laikā. To trūkums ir mazāka jutība (ap 90%), tāpēc pozitīvie rezultāti ir gana precīzi, taču negatīvie var būt kļūdaini, un simptomātiskam pacientam jāveic PCR tests. Savukārt pārslimotu COVID-19 jau kopš vasaras varēja noteikt ar antivielu testiem.

No 22. septembrī ziņotajiem 34 gadījumiem 8 bija iebraukuši no Krievijas, Turcijas un ASV, bet citi 19 inficētie bija Rīgas pārtikas uzņēmuma "Forevers" darbinieki. Vēl pieci atklātie gadījumi saistīti ar hokeja komandu Rīgas "Dinamo", kur jau iepriekš bija konstatēti pieci saslimšanas gadījumi. Inficēšanās notikusi Krievijā, kur notika vairākas spēles dažādās pilsētās. No 24. septembrī ziņotajiem 22 gadījumiem 8 bija saistīti ar SIA “Kuldīgas tekstils”, bet 25. septembrī šajā uzņēmumā diagnosticēja vēl 17 inficētos. 26. septembrī seši jauni gadījumi bija saistīti ar SIA "Kuldīgas tekstils", bet trīs ar SIA "Forevers". 12 saslimšanas gadījumi bija saistīti ar inficēšanos izglītības iestādēs. No 30. septembrī ziņotajiem 95 gadījumiem tikai 4 bija inficējušies ārzemēs (Ukrainā, Krievijā, Austrijā).

Oktobra sākumā 14 dienu kumulatīvais COVID-19 gadījumu skaits uz 100 000 Latvijā pārsniedza 19,5. Tādēļ 3. oktobrī SPKC atļāva iebraucējiem no ārvalstīm neievērot 10 dienu pašizolāciju, ja 14 dienu kumulatīvais COVID-19 gadījumu skaits tajās uz 100 000 iedzīvotājiem nepārsniedza 25, piemēram, no Somijas (23,6) un Kipras (24,4).

8. oktobrī kļuva zināms, ka otrā infekcijas viļņa laikā slimnīcās nopietnā stāvoklī stacionēti jaunāki COVID-19 pacienti nekā pirmā viļņa laikā. Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC) tobrīd ārstējās 42, 46 un 50 gadus veci pacienti ar smagām COVID-19 izpausmēm. Četri no 18 koronavīrusa pacientiem, kuri ārstējās LIC, bija skolotāji. Viens no lielākajiem slimības perēkļiem bija Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola, kur pedagogi masveidīgi saslima skolotāju dienai veltītas ekskursijas laikā. Saistībā ar šo gadījumu inficēti vismaz 104 cilvēki.

No 12. oktobra visiem Latvijas iceļojušajiem jāaizpilda elektroniskās anketas vietnē covidpass.lv. 12. oktobrī 14 dienu kumulatīvais COVID-19 gadījumu skaits uz 100 000 Latvijā sasniedza 51,8 un pārsniedza šo rādītāju Igaunijā, kur tas bija 50,2.

14. decembrī Valsts asinsdonoru centrs informēja, ka kopš augusta kopumā 160 donoriem atrastas COVID-19 antivielas, katru dienu atklāj vidēji 8 jaunus gadījumus.

2021. gada 9. martā kļuva zināms, ka RSU zinātnieku veiktajā apsekojumā 11,2% (453 no 4041 testētajiem) Latvijas iedzīvotāju atrastas antivielas pret SARS-CoV2. Visaugstākais pārslimojušo īpatsvars bija bērnu un jauniešu vecuma grupās: attiecīgi 19% (no 7 līdz 10 gadu vecumā), 15,5% (11—13), 9,4% (14—17), 12,2% (18—24). Lielākais pārslimojušo īpatsvars bija Latgalē (23,4%), savukārt Zemgalē — 13,7%, Vidzemē — 11,7%, Pierīgā — 11,6%, Rīgā 8,4% un Kurzemē — 4,6%.

Mirstība

2022. gada 16. aprīļa dati (miruši 5699 pacienti). Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs

15. oktobrī no COVID-19 nomira 34 gadus vecā Talsu novada Bāriņtiesas priekšsēdētājas pienākumu izpildītāja Liene Liepa, kura bija inficējusies no tēva, kurš nomira no COVID-19 Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā Ventspilī. Paciente ar ģimenes ārsta rekomendācijām sākotnēji ārstējās mājās, tad 4. oktobrī tika stacionēta Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā Ventspilī. Viņai konstatēja ielaistu abpusēju plaušu karsoni, pēc nedēļas ar elpas trūkumu pārveda uz slimnīcu Rīgā, kur viņa mira. 30. oktobrī Rīgas 40. vidusskola ziņoja par 44 gadus veca vācu valodas skolotāja nāvi no COVID-19, i kurš pēdējo reizi bija vadījis stundu 16. oktobrī. 8. decembrī no COVID-19 izraisītajām komplikācijām nomira luterāņu mācītājs Valdis Baltruks (1948—2020). 11. decembrī Rīgā no COVID-19 komplikācijām mira korejiešu kinorežisors Kims Kidoks, kurš Latvijā bija ieradies 20. novembrī, lai iegādātos māju Jūrmalā un noformētu uzturēšanās atļauju. 19. decembrī kļuva zināms, ka no COVID-19 komplikācijām miris viens ārsts, vēl vairāki atrodas smagā stāvoklī.

29. decembrī Liepājas Reģionālajā slimnīca informēja, ka mirusi 27 gadus veca COVID-19 paciente, divu mazu bērnu mamma. Pirms stacionēšanas slimniecei vairāk nekā nedēļu bijusi augsta ķermeņa temperatūra, neatliekamā palīdzība izsaukta Otro Ziemassvētku rītā, kad sākās grūtības elpot. Liepājas slimnīcā lēma sākt ārstēšanu ar remdesivīru, kas devis vienīgi īslaicīgu uzlabošanos. 2021. gada 1. janvārī Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca informēja, ka no COVID-19 izraisītām komplikācijām miris infektologs Pauls Aldiņš.

9. janvārī tapa zināmi NVD apkopotie dati par COVID-19 pacientu mirstību lielajās slimnīcās 2020. gadā. Vislielākais mirušo pacientu īpatsvars bija Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā (36,5%) un Vidzemes slimnīcā (31,4%), vidēji mirstības rādītāji bija RAKUS (17,3%), Rēzeknes slimnīcā (16,2%), Jēkabpils slimnīcā (15,2%), PSKUS (14,7%) un Daugavpils reģionālajā slimnīcā (13,1%), bet zemākais mirušo īpatsvars bija Liepājas Reģionālajā slimnīcā (8,9%).

Infekcijas uzliesmojumi

Novadu un lielpilsētu grupējums pēc 14 dienu kumulatīvās saslimstības	09.01. 2021.	17.01. 2021.	2.02. 2021.	13.02. 2021.	27.02. 2021.	14.03. 2021.	26.03. 2021.	24.04. 2021.	07.05. 2021.	15.05. 2021.	5.06. 2021.	3.10. 2021.	17.10. 2021.	5.11. 2021.	27.11. 2021.	13.12. 2021.	23.01. 2022.	18.02. 2022.
Rīga	3650	3908	3563	3560	3101	2484	2379	2549	2752	2677	1333	3408	7436	10016	4139	3429	21520	‎49895
Jelgava	422	439	429	393	258	255	305	425	350	302	126	288	570	786	420	244	1603	5850
Daugavpils	1020	1030	773	588	474	423	392	290	264	270	174	521	1642	2560	705	362	1917	5556
Liepāja	246	289	244	265	314	309	213	198	205	222	97	267	826	1299	582	369	1100	4809
Ogres novads	231	224	155	105			141	219	147	163	106	302	659	685	418	212	1440	3945
Jūrmala	245	276	252	396	280	203	211	154	171	201	75	257	573	606	292	225	1237	3606
Valmieras novads												493	683	718	343	256	1362	3290
Tukuma novads	208	127	109	156	126	125	116	147	192	188	85	98	240	360	165	74	534	3269
Bauskas novads	126	153	116	91					136	132	39	156	430	742	321	187	789	3042
Mārupes novads	129	105	112	88				125	79	100	49	207	416	471	187	162	1417	2726
Ķekavas novads	174	137	134	117	133	105	76	109	125	110	37	145	335	530	264	206	1278	2740
Talsu novads	315	289	107	94					140	154	70	178	331	465	250	163	680	2720
Ropažu novads													447	487	208	182	1104	2664
Ventspils	175	167	75	90	136	120	45	53	137	238	122	214	425	692	152	203	674	2501
Cēsu novads													674	671	328	226	837	2433
Jelgavas novads			196	117	128	73	98	123	105	85	35	156	304	423	212	148	770	2395
Jēkabpils novads												414	712	898	221	138	484	2074
Rēzekne	498	500	256	224	164	134	145	156	166	173	97	347	626	540	155	110	444	1895
Kuldīgas novads													521	545	144	141	332	1739
Salaspils novads				136	126	161	128	133	120	127	38	179	448	576	152	209	643	1644
Olaines novads			136	206	181	196	102	73	87	101	33	96	237	324	174	116	763	1609
Ādažu novads	147	131	124	192	118	34	49	40	116	87	37	259	372	353	125	119	953	1498
Rēzeknes novads				131	113	70	71	141	124	127	39	283	450	479	114	82	213	1320
Saldus novads					144	112	57	98	79	80	25	102	329	311	100	121	358	1227
Krāslavas novads													383	557	80	58	178	1185
Augšdaugavas novads													463	553	151	114	271	1177
Gulbenes novads			274	155	236	165	167	94	80	83	22	72	112	137	232	216	298	1091
Madonas novads													433	413	195	165	379	1034
Balvu novads					284	187	150	64	92	90	17	198	330	197	58	29	265	1007
Ludzas novads													392	355	99	70	218	855
Alūksnes novads		161	112	162	118	96	82	59	115	90	59	58	85	143	82	75	118	596

Septembrī sākās krass saslimstības pieaugums Kuldīgā (30. septembrī 14 dienu kumulatīvās saslimstības rādītājs bija 228 uz 100 000 iedzīvotājiem) un Daugavpilī (72,6 uz 100 000), kamēr vidēji valstī 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs bija 17,6. 2. oktobrī COVID-19 atklāja vienam Aizputes sporta centra darbiniekam, pārbaudot siekalu testus Aizputes vidusskolas skolēniem un Aizputes novada domes darbiniekiem, 3. oktobrī infekciju diagnosticēja 19 cilvēkiem.

8. oktobrī jaunu COVID-19 uzliesmojumu konstatēja Dundagas un Talsu novados, kur diagnosticēja 42 jaunus saslimšanas gadījumus, tajā pašā dienā Daugavpilī konstatēja 19, bet Rīgā un Pierīgā 22 jaunus saslimšanas gadījumus. Vēlāk kļuva zināms, ka infekcijas perēklis atradās uzņēmuma "Līcis-93" zivju pārstrādes cehā Kolkā, kurā strādāja vairāk nekā 200 darbinieku no Talsu un Dundagas novadiem. 9. oktobrī ziņoja par COVID-19 uzliesmojumu arī Jēkabpilī, kur inficēšanos atklāja Ābeļu pamatskolas skolotājai, tad Jēkabpils Mākslas skolas skolēnam un diviem pašvaldības Pilsētvides departamenta darbiniekiem. 16. oktobrī paziņoja, ka Vecpiebalgas novadā inficēti vismaz 50 skolotāji un skolēni, kā infekcijas avotu pieminot skolotāju Vecpiebalgas novada pamatskolā Dzērbenē, kas ne tikai strādājis skolā, bet arī braucis ekskursijā un dziedājis korī.

Ierobežojumu atjaunošana

Sakarā ar lokālajiem uzliesmojumiem Kuldīgā un Daugavpilī Ministru Kabinets nolēma noteikt stingrākus COVID-19 piesardzības pasākumus abu pilsētu teritorijās no 1. līdz 14. oktobrim:

1. nedrīkst notikt interešu un profesionālās ievirzes izglītības apguve klātienē (tai skaitā treniņu, sacensību un mēģinājumu norise);
2. personām obligāti jālieto mutes un deguna aizsegus, izmantojot pilsētas sabiedrisko transportu, kā arī publiskās iekštelpās, kur nav iespējams nodrošināt divu metru distancēšanos (izņemot izglītības iestādēs);
3. pasākumu vai saimniecisko pakalpojumu sniegšanas vietā iekštelpās vienlaikus nedrīkst uzturēties vairāk par 500 cilvēkiem;
4. kafejnīcas, restorāni un bāri drīkst strādāt no 6:00 līdz 24:00;
5. iekštelpās drīkst notikt teātra izrādes, koncerti, kino seansi un konferences, bet ne diskotēkas un citi pasākumi bez noteiktām sēdvietām.

13. oktobrī Ministru Kabinets nolēma, ka no 14. oktobra sejas maskas visā valstī būs jālieto arī veikalos, muzejos, izstādēs un citās sabiedriskās vietās. Tāpat to lietošana kļuva obligāta dzelzceļa stacijās, autoostās, lidostās, kā arī kultūras vietās un reliģiskās darbības veikšanas vietās. Savukārt no 17. oktobra stājās spēkā papildu ierobežojumi interešu izglītībai, privātajiem pasākumiem un sporta jomai, kā arī sabiedriskajā ēdināšanā:

1. ēdināšanas pakalpojumus atļaut veikt līdz 24:00, pie viena galdiņa atrodoties ne vairāk kā četriem cilvēkiem, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi;
2. aizliegts organizēt sporta pasākumus un kolektīvos sporta treniņus iekštelpās;
3. nodarbības un mēģinājumi interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmās, kā arī amatiermākslas kolektīviem veikt attālināti;
4. privātos pasākumos iekštelpās drīkst pulcēties ne vairāk kā 30 cilvēku, bet ārtelpās ne vairāk nekā 300 cilvēku;

No 26. oktobra mācību process 7.-12.klašu audzēkņiem notiks attālināti.

2020. gada 20. oktobrī Latvijas valdība atbalstīja līdz 50 eiro soda piemērošanu par mutes un deguna aizsega nelietošanu sabiedriskajās vietās, kur nav iespējams ievērot divu metru distanci.

Ārkārtas stāvokļa atjaunošana

Aizliegums pirkt virtuves piederumus brīvdienās, lai apturētu COVID-19 izplatību (2020. gada 5. decembrī).

Brīdinājuma zīme par sejas aizsarglīdzekļu lietošanu Rīgas publiskajā transportā.

Ņemot vērā straujo COVID-19 izplatīšanos un pieaugošo veselības nozares pārslodzes risku, Ministru Kabinets atkārtoti izsludināja visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no 2020. gada 9. novembra līdz 6. decembrim.

Ārkārtējās situācijas laikā:

• tika atcelti un aizliegti visi publiskie pasākumi klātienē, izņemot ārtelpās organizētas sapulces, gājieni un piketi, kuros piedalās ne vairāk kā 50 cilvēki;
• privātos pasākumos atļauts pulcēties ne vairāk kā 10 cilvēkiem vienlaikus un ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām;
• sabiedriskās ēdināšanas vietās atļaut izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai;
• tirdzniecības pakalpojumu sniedzējam un pircējiem ielu tirdzniecības vietās un atklātā tirgus teritorijā tirdzniecības laikā lietot mutes un deguna aizsegus;
• pārtraukt mācību procesa norisi klātienē visās izglītības iestādēs un nodrošināt mācības attālināti, izņemot pirmsskolas izglītības programmas apguvi; vispārējās izglītības programmas apguvi no 1. līdz 6. klasei; profesionālās izglītības programmu praktiskās daļas apguvi, kura nepieciešama profesionālo prasmju vai kvalifikācijas ieguvei un kuru nav iespējams veikt attālināti; augstākās izglītības programmu praktiskās daļas apguvi, kura nepieciešama profesionālo prasmju vai kvalifikācijas ieguvei un kuru nav iespējams veikt attālināti, un klīnisko praksi rezidentūrā. [..]

24. novembrī Latvijas valdība nolēma veikt grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 6. novembra rīkojumā Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, no 27. novembra pastiprinot atsevišķus piesardzības pasākumus visā valstī un nosakot stingrākus drošības pasākumus atsevišķās pašvaldībās, kurās iepriekšējā nedēļā 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju par 50% pārsniegs valsts vidējo rādītāju. No 27. novembra līdz 6. decembrim stingrākus drošības pasākumus ieviesa Daugavpils pilsētā (rādītājs — 692,5), kā arī Varakļānu (1439,8), Aknīstes (1404,5), Salacgrīvas (1369,7), Krāslavas (770,0), Baldones (640,1), Mārupes (514,8), Mālpils (477,6), Smiltenes (449,4), Garkalnes (444,1), Limbažu (429,4) un Salaspils (428,1) novados.

1. decembrī Ministru kabinets nolēma pagarināt valstī izsludināto ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim, šajā laika periodā pārtraucot visu kultūrvietu, izstāžu, kā arī gadatirgu, tai skaitā Ziemassvētku tirdziņu darbību. No 3. decembra visā Latvijā ikvienam jāievēro 2+2 princips (jāievēro divu metru distance un tikšanās jāierobežo līdz diviem cilvēkiem). 17. decembrī Ministru Kabinets nolēma ieviest vēl stingrākus ierobežojumus no 21. decembra līdz 2021. gada 11. janvārim.

2021. gada 2. februārī valdība nolēma ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināt līdz 6. aprīlim, tirdzniecības jomā pārejot uz "drošu tirdzniecības" modeli, kas paredz stingrāk kontrolēt klientu skaitu veikalos, pakāpeniski atsakoties no ārkārtējās situācijas laikā iegādājamo preču sarakstiem. Tāpat valdība nolēma ierobežot ieceļošanu no Apvienotās Karalistes, Portugāles un Īrijas, kurās bija konstatēts daudz lipīgākais COVID-19 paveids. Savukārt izglītības jomā nolēma atgriezties pie drošām mācībām klātienē, sākotnēji mācības klātienē atsākot 1. un 2. klašu skolēniem, ievērojot kombinētus epidemioloģiskās drošības prasības, tostarp sejas masku valkāšanu. Pēc 8. februāra atsevišķos veikalos varēja iegādāties visas preces un darbosies grāmatnīcas.

Komandantstunda

Pēc Ministru kabineta lēmuma no 2020. gada 30. decembra Jaungada svētku un tiem sekojošajā nedēļas nogalē laikā Latvijā ieviesa komandantstundu. Iedzīvotājiem bija jāatrodas savās mājvietās laikā no 22:00 līdz 5:00. Tāda pati kārtība paredzēta arī 8. un 9. janvārī.

Komandantstundas kontroles uzraudzībā, papildu jau esošajiem Valsts policijas (VP) resursiem, kas veica ikdienas darbu, iesaistīja kopumā vēl vairāk nekā 1600 papildspēku gan no VP un pašvaldības policijas, gan arī no Valsts robežsardzes un zemessargu rezervēm. Līdz 3. janvārim saistībā ar pārvietošanos komandantstundas laikā tika pārbaudītas 18 919 personas, 7468 reizes izteikti mutiski brīdinājumi, bet par komandantstundas neievērošanu bija uzsākti 2957 administratīvie procesi.

Ierobežojumu mīkstināšana

2021. gada 4. februārī Latvijas valdība atbalstīja Veselības ministrijas ierosināto COVID-19 izplatības vadības risku stratēģiju jeb "luksofora principu", nosakot četras epidemioloģisko rādītāju grupas, atbilstoši kurām mainīsies ierobežojumi:

1. tumši sarkanā kategorija, kuras laikā valstī saglabājams esošais ārkārtējās situācijas stāvoklis. Ja 14 dienu kumulatīvais rādītājs pārsniegs 700 saslimšanas gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju vai ja šis rādītājs būs virs 200 un vienlaikus septiņu dienu kumulatīvais rādītājs nedēļas laikā pieaugs par 20%, valdība lems par stingrāku drošības pasākumu ieviešanu. Stigrākus ierobežojumus ieviesīs arī tad, ja nedēļas laikā no kopējā SARS-CoV-2 sekvencēto paraugu skaita vairāk nekā 5% gadījumu atklātu virulentākus vīrusa variantus un būtu aizdomas par šo vīrusu variantu vietējo transmisiju;
2. sarkanā kategorija, kas ieviešama, ja 14 dienu saslimstība būs robežās no 100 līdz 200 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Tad nedaudz samazināmi pulcēšanās ierobežojumi, tirdzniecības ierobežojumi, atļautas individuāla sporta nodarbības iekštelpās, pakāpeniski atjaunojamas klātienes mācības, atļauts apmeklēt sabiedriskās ēdināšanas vietas;
3. oranžā kategorija, kas ieviešama, ja 14 dienu saslimstība būs robežās no 20 līdz 100 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Tad vēl vairāk samazināmi ierobežojumi, tostarp atļaujot pulcēties, tirgoties, darboties kultūrvietām, atļautas sporta nodarbības iekštelpās;
4. zaļā kategorija, kas ieviešama, ja 14 dienu saslimstība būs zemāka par 20 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Šādā situācijā būs iespējams atgriezties pie ikdienas dzīves ar nelieliem ierobežojumiem.

8. februārī valdība atcēla liegumu strādāt grāmatnīcām, kā arī tirgojamo preču ierobežojumus pārtikas un higiēnas preču veikalos, nodrošinot katram pircējam ne mazāk kā 25 kvadrātmetrus no publiski pieejamās telpu platības. Atļāva arī klātienē tirgot sēklas, substrātus un deratizācijas līdzekļus, elektropreču aksesuārus, piemēram, vadus, pagarinātājus un lādētājus.

No 1. jūnija darbu varēja atsākt lielie tirdzniecības centri un kultūras iestādes, tostarp muzeji, no 15. jūnija COVID-19 pārslimojušie un vakcinētie varēs apmeklēt kultūras pasākumus, bet COVID-19 sertifikātu saņēmušie cilvēki no 15. jūnija varēs apmeklēt restorānus arī iekštelpās un aizvadīt gan individuālus, gan grupu sporta treniņus telpās.

Lipīgāku vīrusa paveidu izplatīšanās

2021. gada 26. februārī SPKC valdības sēdē ziņoja, ka Latvijā atklāti 20 inficēšanās gadījumi ar Anglijā atklāto lipīgāko SARS-CoV-2 (alfa) vīrusa paveidu (B.1.1.7) jeb "jauno celmu", kas veicina saslimstības pieaugumu bērnu un gados jauno cilvēku vidū. 2. marta valdības sēdē "E. Gulbja laboratorija" ziņoja, ka nedēļas laikā vismaz 9,34 % COVID-19 saslimšanas gadījumu izraisījis jaunais koronavīrusa paveids. Tas bija konstatēts 12 perēkļos visos Latvijas reģionos, bet salīdzinoši biežāk Preiļu, Gulbenes, Balvu novados un Jelgavā. Izsekojama jaunā vīrusa paveida ievešana gan no Krievijas, gan Vācijas. Veselības ministrs Daniels Pavļuts prognozēja, ka paies aptuveni trīs nedēļas, līdz jaunais vīrusa paveids uzrādīs augšupejošu tendenci.

9. martā kļuva zināms, ka no 16. līdz 23. februārim LBMC ap 20% savākto paraugu bija atrasts lipīgākais SARS-CoV2 (alfa) paveids, E. Gulbja laboratorijas paraugos šis vīrusa paveids bija atrasts vairāk nekā 15% saslimušo, bet 22. martā arī atklāja arī Dienvidāfrikas SARS-CoV2 (beta) paveidu. 20. aprīlī LBMC ziņoja, ka Lielbritānijas paveids konstatēts jau 62% sekvenēto SARS-CoV2 vīrusa genomu paraugu, pie kam 3% sekvenēto jeb piecos saslimšanas gadījumos atklāta Dienvidāfrikas beta paveida vīrusa (B.1.351) E484K mutācija, kam esošās vakcīnas nav pietiekami efektīvas. 7. maijā kļuva zināms, ka vīrusa (alfa) paveida īpatsvars testētajos paraugos sasniedza 91%, 13. maijā kļuva zināms arī par Brazīlijas (gamma) paveida parādīšanos Latvijā. 27. maijā SPKC informēja, ka Latvijā konstatēts arī Indijas SARS-CoV2 (delta) paveida (B.1.617) gadījums.

29. jūnijā Nacionālā references laboratorija pavēstīja, ka 80% no nedēļas laikā sekvencētajiem vīrusu paraugiem bija konstatēts alfa variants, 15% gadījumos delta paveids, kā arī četri vīrusa Ēģiptes paveida gadījumi, divi gamma paveida gadījumi. Tika prognozēts, ka līdz augusta beigām 90% no visiem testu paraugiem būs delta paveids. 6. jūlijā ziņoja, ka no nedēļā veiktajiem gandrīz 200 testu paraugiem vīrusa delta variants bija atklāts jau 29% gadījumu, bet 14. jūlijā kļuva zināms, ka ka delta variants bija atrodams 54% sekvenēto vīrusu paraugos.

26. jūlijā ievesto COVID-19 gadījumu īpatsvars Latvijā pieauga līdz 27%, visbiežāk saslimušie Latvijā bija ieradušies no Krievijas (59 gadījumi), Turcijas (31), Spānijas (30) un Lielbritānijas (27).

Ārējās saites

• Valsts kancelejas vietne par COVID-19
• Slimību profilakses un kontroles centra aktualitātes Arhivēts 2020. gada 19. martā, Wayback Machine vietnē.
• Informācija LR Veselības ministrijas vietnē
• REKOMENDĀCIJAS. SARS-CoV-2 infekcijas un COVID-19 epidemioloģija, diagnostika, klīniskās norises un komplikācijas. 2021. gada marts