Dikļu draudzes novads (vācu: Kirchspiel Dikkeln) bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa draudzes novadiem.

Dikļu (Dikkeln) draudzes novads (1798).
Dikļu luterāņu baznīca (2002).

Vēsture labot šo sadaļu

Pēc 1224. gada Tālavas dalīšanas līguma Dikļu novadu ieguva Livonijas bīskapija, vēlāk tas ietilpa Rīgas arhibīskapijas Līvu galā. 1436. gadā Rīgas arhibīskaps Henings piešķīra savam vasalim Detlefam fon der Pālenam Dikļu novadā tiesības būvēt baznīcu, kas līdz 1600. gadam bija Umurgas baznīcas filiālbaznīca.[1]

Dikļu luterāņu baznīca pirmo reizi minēta Zviedru Vidzemes laikā 1630. gadā. Baznīca pārbūvēta 1722. un 1848. gadā. Mācītājs un rakstnieks Juris Neikens Dikļu mācītājmuižas dārzā 1864. gadā sarīkoja pirmo latviešu dziesmu dienu.

Muižas labot šo sadaļu

 
Dikļu draudzes novada muižas 1903. gadā (no Wegekarte des Wolmarschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen, 1903).

Dikļu draudzes novadā 1826. gadā bija šādas muižas:[2][3]

Ārējās saites labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 111. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 12. augustā.
  2. August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 110–113. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 12. augustā.
  3. H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 245–246. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 12. augustā.