Dikļu draudzes novads
Dikļu draudzes novads (vācu: Kirchspiel Dikkeln) bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa draudzes novadiem.
Vēsture
labot šo sadaļuPēc 1224. gada Tālavas dalīšanas līguma Dikļu novadu ieguva Livonijas bīskapija, vēlāk tas ietilpa Rīgas arhibīskapijas Līvu galā. 1436. gadā Rīgas arhibīskaps Henings piešķīra savam vasalim Detlefam fon der Pālenam Dikļu novadā tiesības būvēt baznīcu, kas līdz 1600. gadam bija Umurgas baznīcas filiālbaznīca.[1]
Dikļu luterāņu baznīca pirmo reizi minēta Zviedru Vidzemes laikā 1630. gadā. Baznīca pārbūvēta 1722. un 1848. gadā. Mācītājs un rakstnieks Juris Neikens Dikļu mācītājmuižas dārzā 1864. gadā sarīkoja pirmo latviešu dziesmu dienu.
Muižas
labot šo sadaļuDikļu draudzes novadā 1826. gadā bija šādas muižas:[2][3]
- Dikļu mācītājmuiža (Pastorat Dikkeln)
- Dikļu muiža (Dikkeln)
- Ozolmuiža (Lappier),
- Budenbroka muiža (Schujenpahlen)
- Mazbrenguļu muiža (Klein-Wrangelshof)
-
Dikļu muižas pils (2007)
-
Ozolmuižas kungu māja (1904)
-
Ozolmuižas kungu māja (2011)
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Anton Friedrich Büsching. Magazin für die neue Historie und Geographie: IX. Land-rolle des Herzogthums Liefland vom Jahr 1765. Halle : Johann Jacob Curt, 1773. 370. lpp.
- August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 110–113. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 12. augustā.
- H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 245–246. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 12. augustā.
- Heinrich von Hagemeister. Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands, Volumes 1. Riga : Eduard Frantzen, 1836. 110–114. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. augustā. Skatīts: 2017. gada 12. augustā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 111. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 12. augustā.
- ↑ August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 110–113. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 12. augustā.
- ↑ H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 245–246. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 12. augustā.