Limbažu draudzes novads
Limbažu draudzes novads (vācu: Kirchspiel Lemsal) bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.
Vēsture labot šo sadaļu
Limbažu draudzes novads izveidojās Rīgas arhibīskapijas Līvu galā. No 1385. gada, kad Rīgas arhibīskaps piešķīra Limbažiem pilsētas tiesības, pilī uzturējās fogts (Stiftsvogt), tajā bija iekārtota katoļu baznīca. Livonijas kara laikā 1558. gadā pili ieņēma un pilsētu nopostīja Ivana IV karaspēks, no 1582. gada pilī uzturējās Pārdaugavas hercogistes Pērnavas vaivadijas Limbažu stārasts. Zviedru Vidzemes laikā 1621. gadā karalis Gustavs II Ādolfs karā izpostīto Limbažu draudzes novadu uzdāvināja Rīgas pilsētai. 1680. gadā Rīgas rāte pēc pilsētas galvenā būvmeistara Ruperta Bindenšū projekta uzcēla Limbažu Sv. Jāņa luterāņu baznīcu.[1]
Muižas labot šo sadaļu
.jpg)
Limbažu draudzes novadā 1826. gadā bija šādas muižas:[2][3]
- Limbažu mācītājmuiža (Pastorat Lemsal)
- Limbažu pilsmuiža (Schloss-Lemsal)
- Lādes muiža (Ladenhof)
- Viļķenes muiža (Wilkenhof)
- Šķirstiņu muiža ar Šucēnu pusmuižu (Napküll mit Sussen)
- Rustužu muiža (Rüssel)
- Drieliņu muiža (Badenhof)
- Pāles muiža (Sepküll, Seppkull)
- Nabes muiža (Nabben)
- Klijas muiža (Lemsküll)
-
Limbažu muižas ēka (tagad muzejs) -
Lādes muižas kungu māja -
Nabes muiža ar viduslaiku dzīvojamo torni (ap 1920) -
Viļķenes baznīca (2001)
_-_panoramio.jpg)
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Anton Friedrich Büsching. Magazin für die neue Historie und Geographie: IX. Land-rolle des Herzogthums Liefland vom Jahr 1765. Halle : Johann Jacob Curt, 1773. 369. lpp.
- August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 100–104. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 10. augustā.
- H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 248–249. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 10. augustā.
- Heinrich von Hagemeister. Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands, Volumes 1. Riga : Eduard Frantzen, 1836. 157–162. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. augustā. Skatīts: 2017. gada 10. augustā.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Limbažu draudze Arhivēts 2018. gada 5. septembrī, Wayback Machine vietnē. Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca
- ↑ August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 100–104. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 10. augustā.
- ↑ H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 248–249. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 10. augustā.