Straupes draudzes novads

Straupes draudzes novads (vācu: Kirchspiel Roop) bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Straupes (kartē Roop) draudzes novads (1798).

Vēsture

Straupes draudzes novads izveidojās Rīgas arhibīskapijas Līvu galā, senās Idumejas zemes teritorijā. Indriķa hronikas tekstā par 1223. gada notikumiem pieminēts arī Rozulas novads (Rosula).

13. gadsimta otrajā pusē Rīgas arhibīskaps Straupes novadu izlēņoja Rozenu dzimtai. 1325. gadā pirmo reizi minēta Straupes pilsēta, kas no 1356. gada piederēja Hanzas savienībai. Straupes pilsēta nopostīta Poļu—zviedru karā (1600—1629), bet pēc Lielā mēra epidēmijas tajā palika tikai 115 iedzīvotāji. Straupes baznīca celta kopā ar Straupes pili 13. gadsimta beigās. Sākotnēji baznīca ir bijusi trīsjomu celtne, taču, likvidējot pārseguma velves laikā no 1726. līdz 1730. gadam, tā tika pārveidota par vienjoma celtni.

Muižas

Straupes draudzes novada muižas 1903. gadā (no Wegekarte des Wolmarschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen, 1903).

Straupes draudzes novadā 1826. gadā bija šādas muižas:

• Straupes mācītājmuiža (Pastorat Roop)
• Lielstraupes muiža (Gross-Roop)
• Mazstraupes muiža (Klein-Roop)
• Raiskuma muiža (Raiskum)
• Auciema muiža (Auzeem)
• Kūduma muiža (Kudum, Kuddum, Kuhdum)
• Stalbes muiža (Stolben)
• Rozbeķu muiža (Rosenbek, Rosenbeck)
• Daibes muiža (Daiben)
• Augstrozes muiža (Hochrosen)
• Dauguļu muiža (Daugeln)
• Ungurmuiža (Orellen)

Straupes luterāņu baznīca (2011).

• 
  Straupes mācītājmuiža (Broce, 1794)
• 
  Lielstraupes pils, 1779
• 
  Lielstraupes pasta stacija, 1804
• 
  Mazstraupes muižas pils
• 
  Rozbeķu muiža, 1794
• 
  Stalbes muiža, 1794
• 
  Stalbes muiža, 1794
• 
  Ungurmuiža, 1794
• 
  Ungurmuižas kungu māja (2013)
• 
  Auciema muižas kungu māja (2001)
• 
  Raiskuma muižas pils (2000)

Ārējās saites

• Anton Friedrich Büsching. Magazin für die neue Historie und Geographie: IX. Land-rolle des Herzogthums Liefland vom Jahr 1765. Halle : Johann Jacob Curt, 1773. 368–369. lpp.
• August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 93–96. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 11. augustā.
• H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 250–252. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 11. augustā.
• Heinrich von Hagemeister. Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands, Volumes 1. Riga : Eduard Frantzen, 1836. 93–100. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. augustā. Skatīts: 2017. gada 11. augustā.