Alojas pagasts
Alojas pagasts ir viena no Limbažu novada administratīvajām teritorijām tā vidienē. No visām pusēm iekļauj Alojas pilsētu un robežojas ar sava novada Staiceles, Braslavas, Brīvzemnieku, Pāles, Salacgrīvas pagastiem, kā arī Valmieras novada Skaņkalnes pagastu.
| Alojas pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Limbažu novads |
| Centrs: | Aloja |
| Kopējā platība:[1] | 179,1 km2 |
| • Sauszeme: | 175,2 km2 |
| • Ūdens: | 3,8 km2 |
| Iedzīvotāji (2023):[2] | 688 |
| Blīvums (2023): | 3,9 iedz./km2 |
| Mājaslapa: | www |
 Alojas pagasts Vikikrātuvē
| |
Daba labot šo sadaļu
Reljefs labot šo sadaļu
Reljefa formas labot šo sadaļu
Hidrogrāfija labot šo sadaļu
Upes labot šo sadaļu
Īģe, Jogla, Korģe, Mažurka, Mellurga, Soģupe, Spaļupe, Spaļupīte, Struņķupīte, Ūpšupīte, Vačupīte
Ūdenstilpes labot šo sadaļu
Bokardu dīķis, Ungurpils dzirnavezers
Purvi labot šo sadaļu
Vēsture labot šo sadaļu
Vēsturiski tagadējā Alojas pagasta teritorija veidojusies no Ungurpils pagasta, kam pievienotas Stakenbergu un daļa Puikules pagastu zemes. 1925. gadā Ungurpils pagastu pārdēvēja par Alojas pagastu. 1935. gadā tā platība bija 164,2 km² un tajā dzīvoja 2976 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Alojas, Ezeru un Īģes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1950. gadā Alojai piešķirts strādnieku ciemata (no 1961. gada - pilsētciemata) statuss. 1954. gadā Alojas ciems pievienots Ezeru ciemam. 1957. gadā Ezeru ciems pievienots Alojai, izveidojot Alojas lauku teritoriju. Aloja ar lauku teritoriju ietilpusi Alojas (1951-1956), Limbažu (1956-1962, 1967-2009) un Valmieras (1962-1967) rajonos. 1958. gadā Alojas lauku teritorijai pievienota Vīķu ciema kolhoza «Centība» teritorija. 1977. gadā pievienota daļa Braslavas un Brīvzemnieku ciemu teritorijas, bet daļa Alojas lauku teritorijas pievienota Staiceles lauku teritorijai. 1992. gadā Alojai piešķirtas pilsētas tiesības. 2009. gadā Alojas pilsēta ar lauku teritoriju iekļauta Alojas novadā. 2010. gadā Alojas lauku teritorija pārdēvēta par Alojas pagastu. 2021. gadā pagastu iekļāva Limbažu novadā.
Kultūrvēsturiskie pieminekļi labot šo sadaļu
- Jaungarandžu Baznīcas kalns - kulta vieta
- Lauru pilskalns
- Ungurpils (Perkeles) viduslaiku pils[5]
Iedzīvotāji labot šo sadaļu
Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu
Kopā ar Alojas pilsētu. Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[6]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu
Lielākās apdzīvotās vietas ir Ungurpils, Nikšas, Stābeģi, Smilgas.
Ievērojamas personības labot šo sadaļu
- Miķelis Krogzemis jeb Auseklis (1850—1879) — latviešu dzejnieks, pedagogs, publicists.
- Ivars Smilga (1892—1938) — revolucionārs, komunists, padomju valsts darbinieks.
- Mārtiņš Zīle (1863—1945) — ārsts internists, Latvijas Universitātes rektors.
Saimniecība labot šo sadaļu
Transports labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ «Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 6. martā. Skatīts: 2021. gada 5. februārī.
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |