Valmieras apriņķa muižu nosaukumi
Valmieras apriņķa muižu nosaukumi ir svarīgs avots Valmieras apriņķa un Latvijas vēstures izziņai. Tikai daļa no tiem ir īsti vāciski, bet pārējie ir līviskas un letgaliskas cilmes. Reizēm senie līvu vietvārdi bija saglabājušies tikai vācu, bet ne latviešu valodā.
Muižas pastāvēja līdz 1920. gada agrārajai reformai, kad tās tika likvidētas un bijušajiem īpašniekiem reizumis tika atstāti vienīgi muižu centri. Kopā Latvijā pēc 1921. gada bija 61 liels muižas centrs (ar platību 150—300 ha) un 134 mazi muižu centri (ar platību 50—100 ha), no tiem Valmieras apriņķī bija 4 lieli muižas centri Burtniekos, Košķelē, Pērniģelē un Valmierā, kā arī 11 mazie muižas centri Bauņos, Eriņos, Ķipēnos, Lielstraupē, Mazstraupē, Naukšēnos, Ozolos, Rencēnos, Sveiciemā, Vecsalacā un Virķēnos.[1]
Vietvārdu nosaukumos muižas vārds tika izskausts ar 1936. gada likumu par lauku nekustamo īpašumu pārdēvēšanu.
Muižas līdz 1920. gadam
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XIV sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 28 051.—28 097. sleja.
Seni muižu attēli
labot šo sadaļu-
Arakstes muižas (Arras) kungu māja
-
Bauņu muižas (Bauenhof) kungu māja
-
Dūres muižas (Duhrenhof) kungu māja
-
Endzeles muižas (Henselshof) kungu māja
-
Eriņu muižas (Häringshof) kungu māja
-
Jaunvāles muižas (Neu-Sackenhof) dzīvojamā ēka
-
Lāņu muižas kungu māja (1939)
-
Mūrmuižas (Muhremois) kungu māja (ap 1927)
-
Nabes muižas kungu māja
-
Naukšēnu muižas (Naukschen) kungu māja (ap 1927)
-
Oleru muižas (Ohlershof) kungu māja
-
Ozolu muižas (Lappier) kungu māja (1904)
-
Puikules muižas kungu māja
-
Rencēnu muižas (Ranzen) kungu māja
-
Valtenberģu muižas (Schloß-Salishof) kungu māja
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Pilis, muižas un pilsdrupas A-L
- Pilis, muižas un pilsdrupas M-Z
- Latvijas piļu un muižu asociācijas mājas lapa