Valmieras draudzes novads

Valmieras draudzes novads (vācu: Kirchspiel Wolmar) bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa draudzes novadiem.

Valmieras (Wolmar) draudzes novads (1798).

VēstureLabot

Valmieras novads izveidojies kā viens no trim Tālavas zemes galvenajiem novadiem blakus Burtniekiem un Trikātai, caur to veda senais ceļš no Gaujas ielejas uz Pleskavu un Ugauniju. Pēc Tālavas dalīšanas 1224. gadā to ieguva Zobenbrāļu ordenis, vēlāk tas bija viens no Livonijas ordeņa Gaujas koridora novadiem. Livonijas ordeņa mestrs Villekens no Endorpes Tālavas pārvaldei 1283. gadā Gaujas labajā krastā uzcēla mūra pili un Svētā Sīmaņa baznīcu. 1323. gadā Valmiera minēta ar nosaukumu "Valdemāra pilsēta".

Livonijas kara laikā 1560. gadā krievu karaspēks aplenca un bombardēja Valmieru, tomēr cietoksni ieņemt nespēja. 1577. gadāValmieras cietoksnis padevās Livonijas ķēniņam Magnusam.

MuižasLabot

 
Valmieras draudzes novada muižas 1903. gadā (no Wegekarte des Wolmarschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen, 1903).

Valmieras draudzes novadā 1826. gadā bija šādas muižas:[1],[2]

 
Valmieras Sv. Sīmaņa luterāņu baznīca (2016).

Ārējās saitesLabot

AtsaucesLabot

  1. August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 115–118. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 13. augustā.
  2. H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 239–240. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 13. augustā.