Liepupes pagasts ir viena no Limbažu novada administratīvajām teritorijām Rīgas līča krastā. Robežojas ar sava novada Salacgrīvas, Viļķenes, Limbažu un Skultes pagastiem.

Liepupes pagasts
Liepupes pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Limbažu novads
Centrs: Mustkalni
Kopējā platība:[1] 157,6 km2
 • Sauszeme: 155,5 km2
 • Ūdens: 2,0 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 1 700
Blīvums (2023): 10,9 iedz./km2
Liepupes pagasts Vikikrātuvē

Daba labot šo sadaļu

Hidrogrāfija labot šo sadaļu

Upes labot šo sadaļu

Liepupe, Zaķupīte.

Vēsture labot šo sadaļu

1322. gadā Turaidas pils fogts noteica Liepupes draudzes robežas. 1403. gadā Rīgas arhibīskaps Jānis V draudzes novadu izlēņoja H. Fītinghofam, pēc tam to ieguva Ikšķiļu dzimta, 1467. gadā H. Koskuls, 1490. gadā V. Rozens. Zviedru Vidzemes laikā 1630. gadā to ieguva A. Tīzenhauzens. 1783.-1784. gadā uzcēla tagadējo Liepupes mūra baznīcu. Pēc 1920. gada agrārās reformas Perniģeles muiža tika sadalīta 92 vienībās (7 bija rentes mājas) 2498 ha kopplatībā.[4]

1935. gadā Liepupes pagasta platība bija 43,2 km² un tajā dzīvoja 776 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Liepupes ciema padomi, kuru gan 1947. gadā likvidēja, bet 1949. gadā, līdz ar pagasta likvidāciju, atjaunoja. Liepupes ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Duntes ciemu, 1962. gadā — Tūjas ciemu. 1977. gadā daļu Liepupes ciema teritorijas pievienoja Limbažu un Skultes ciemiem. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Liepupes pagastu kā administratīvu teritoriju iekļāva Salacgrīvas novadā. 2021. gadā Salacgrīvas novadu iekļāva Limbažu novadā.

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[5]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19352 963—    
19593 282+10.8%
19673 158−3.8%
GadsIedz.±%
19792 694−14.7%
19892 588−3.9%
20002 533−2.1%
GadsIedz.±%
20111 956−22.8%
20211 684−13.9%

Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu

Lielākās apdzīvotās vietas ir Liepupe (576 iedz.), Tūja (328), Jelgavkrasti (156), Tūjasmuiža (117), Mustkalni (100; pagasta centrs), Dunte (75), Prinkas (72), Ķurmrags (22), Lembuži (9).[6]

Ievērojamas personības labot šo sadaļu

  • Pēteris Šnore (1860—1928), kuģu kapteinis, ar burinieku "Rota" veica transatlantiskos braucienus uz Ameriku (1886), kā pirmais latviešu kapteinis šķērsoja ekvatoru kuģojumā uz Dienvidameriku (1887).

Saimniecība labot šo sadaļu

Transports labot šo sadaļu

Izglītība un kultūra labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  3. Latvijas iedzivotaju skaits pašvaldibas
  4. Latviešu konversācijas vārdnīca. XII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 24157-24159. sleja.
  5. OSP
  6. JS Baltija/JS Latvija. Interaktīvā karšu sistēma. SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta". Rīga.