Viljandi (igauņu: Viljandi), arī Vīlande, Fellina (vācu: Fellin), ir pilsēta Igaunijā, Viljandi apriņķī.

Viljandi
Apriņķa pilsēta
Vīlande
Viljandi pilsētas dome
Viljandi pilsētas dome
Karogs: Viljandi
Karogs
Ģerbonis: Viljandi
Ģerbonis
Viljandi (Igaunija)
Viljandi
Viljandi
Atrašanās vieta Igaunijā
Koordinātas: 58°22′N 25°36′E / 58.367°N 25.600°E / 58.367; 25.600Koordinātas: 58°22′N 25°36′E / 58.367°N 25.600°E / 58.367; 25.600
Valsts Karogs: Igaunija Igaunija
Apriņķis Viljandi apriņķis
Pilsētas tiesības 1283
Administrācija
Platība
 • Kopējā 14,62 km2
Iedzīvotāji (2023)[1]
 • kopā 17 353
 • blīvums 1 190,6/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Mājaslapa www.viljandi.ee
Viljandi Vikikrātuvē

Vēsture labot šo sadaļu

1154. gadā Vīlande pirmoreiz minēta arābu darba "Ģeogrāfija" komentāros kā Falamus. 12. gadsimtā ap Vīlandes pilskalnu izveidojās pastāvīga apmetne, kas bija Sakalas novada saimnieciskais centrs. 13. gadsimta Livonijas krusta karos Vīlandes sakalieši atkārtoti cīnījās ar Livonijas bīskapa vasaļiem un sabiedrotajiem letiem un līviem, Svētā Matīsa dienas kaujā pie Vīlandes krita līvu vadonis Kaupo. 1223. gadā Vīlandi iekaroja Zobenbrāļu ordenis, kas 1237. gadā pārtapa par Livonijas ordeni (Vācu ordeņa autonoma daļa).

 
Vīlandes pilsdrupas - pils konventa ēkas siena.

Bijušās koka pils vietā 1224. gadā tika uzbūvēta Livonijas ordeņa Vīlandes pils, kas ilgu laiku bija lielākā visā Livonijā. Ordeņa meistars 1283. gadā Vīlandei piešķīra pilsētas tiesības. Jau 13. gadsimta sākumā Vīlande kļuva par Hanzas savienības locekli. Livonijas kara gaitā Vīlandes cietoksnis un pilsēta tika izpostītas. Poļu-zviedru kara (1600-1629) gaitā tika galīgi iznīcināti cietokšņa nocietinājumi. Vīlande uz ilgāku laiku zaudēja pilsētas tiesības.

Krievijas ķeizariene Katrīna II 1783. gadā atjaunoja pilsētas tiesības un tika nodibināts Vīlandes apriņķis.

 
Viljandi luterāņu baznīca.

Ievērojamās personības labot šo sadaļu

Vīlandē dzimuši vai dzīvojuši:

  • Augusts Alle (August Alle, 1890—1952), dzejnieks un rakstnieks.
  • Konstantīns Grēvinks (Constantin Caspar Andreas von Grewingk, 1819—1887), latviešu cilmes vācbaltiešu ģeologs.
  • Jāks Joala (Jaak Joala, 1950—2014), mūziķis.
  • Ragnars Klavans (Ragnar Klavan, 1985), futbolists.
  • Marts Lārs (Mart Laar, 1960), vēsturnieks un politiķis.
  • Karols Metss (Karol Mets, 1993), futbolists.
  • Leopolds Dītrihs Ernsts fon Pecolds (Leopold Dietrich Ernst von Pezold, 1832—1907), vācbaltiešu izcelsmes mākslinieks, mākslas vēsturnieks un žurnālists.
  • Viktors Puskars (Viktor Puskar, 1889—1943), pulkvedis, Igaunijas un Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.
  • Ilmars Rauds (Ilmar Raud, 1913—1941), šahists.
  • Lotars Šēlers (Lothar Schoeler; 1881— 1945), vācbaltu izcelsmes Latvijas jurists un politiķis.

Skatīt arī labot šo sadaļu

Sadraudzības pilsētas labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu


  1. https://andmed.stat.ee/en/stat/rahvastik__rahvastikunaitajad-ja-koosseis__rahvaarv-ja-rahvastiku-koosseis/RV0282U; Igaunijas Statistikas birojs; pārbaudes datums: 4 augusts 2023.