Latvijas kultūras kanons

Latvijas kultūras kanons ir izcilāko un ievērojamāko Latvijas mākslas darbu un kultūras vērtību apkopojums. Tajā iekļauti darbi septiņās kultūras nozarēs: arhitektūra un dizains, kino, literatūra, mūzika, skatuves māksla, tautas tradīcijas, vizuālā māksla. Šobrīd Latvijas Kultūras ministrijas veidotajā kanonā iekļautas 99 Latvijas kultūras vērtības[1], tiek plānots to papildināt.[2] Darbs pie kanona veidošanas tika uzsākts 2007. gada nogalē[1] Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktores Māras Lāces vadībā. Pie katras kultūras nozares vērtību atlases strādāja atsevišķa darba grupa. Kā paraugi tika izmantoti citu valstu — Dānijas un Nīderlandes kultūras kanoni.[3] Kanons ir saņēmis gan atzinību kā mācību materiāls[1], gan kritiku par metodoloģijas trūkumu un nedemokrātisku pieeju tā izveidē.[2][3]

2021. gada jūnijā kanonā tika iekļautas astoņas Latvijas kanoniskās ainavas.[4]

Ietvertās kultūras vērtībasLabot

Arhitektūra un dizainsLabot

KinoLabot

 
Līga Liepiņa un Uldis Pūcītis filmā "Elpojiet dziļi"

LiteratūraLabot

MūzikaLabot

Skatuves mākslaLabot

Tautas tradīcijasLabot

Vizuālā mākslaLabot


AinavasLabot

  • Abavas senielejas ainava
  • Daugavas ainava
  • Zemgales līdzenuma ainava
  • Gaujas senielejas ainava
  • Latgales ezeraines ainava
  • Latvijas mežu ainava
  • Piejūras ainava
  • Vidzemes pauguraiņu ainava

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 1,2 «Latvijas kultūras kanons». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 25. februārī. Skatīts: 2013. gada 16. martā.
  2. 2,0 2,1 «Sabiedrības saliedētības komisija definējusi pamatprincipus Latvijas kultūras kanona atjaunošanas koncepcijai». 2013. gada 20. februārī. Skatīts: 2013. gada 16. martā.
  3. 3,0 3,1 «Kultūras kanons — kritēriju kopums vai savārstījums?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 28. martā. Skatīts: 2013. gada 24. martā.
  4. «Daba, kas iedvesmo kultūru – kultūras kanonu papildina Latvijas kanoniskās ainavas». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-06-07.

Ārējās saitesLabot