Tērbatas iela (Rīga)

Šis raksts ir par ielu Rīgā. Par citām jēdziena Tērbatas iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Tērbatas iela ir Rīgas iela, Centra rajona Centra apkaimē. Tērbatas iela sākas pie Brīvības bulvāra un Merķeļa ielas krustojuma un beidzas pie Tallinas ielas. Tērbatas ielas kopējais garums ir 1790 metri. Posmā starp Elizabetes un Matīsa ielu tai ir bruģa segums, sākumā un beigās — asfalta.

Tērbatas iela
Ielas novietojums Rīgā
Pamatinformācija
Pilsēta	Rīga
Priekšpilsēta	Centra rajons, Latgales priekšpilsēta
Apkaime	Centrs
Garums	1790 m
Atklāta	1810. gadā
Vēsturiskie nosaukumi	Kaļķu iela Pētera Stučkas iela
Joslu skaits	2
Segums	asfalts, bruģis
Sabiedriskais transports
Trolejbuss	1.
Tērbatas iela Vikikrātuvē

Vēsture

Pirmo reizi pieminēta 1810. gada Rīgas ielu sarakstā kā Kaļķu ielas ārpilsētas pagarinājums, kas tālāk pārgāja Tērbatas lielceļā. Līdz ar pilsētas paplašināšanos 1861. gadā Kaļķu ielu pagarināja līdz Lēģera (Matīsa) ielai, 1884. gadā līdz Riepnieku (Tallinas) ielai. 1885. gadā Kaļķu ielu pārdēvēja par Tērbatas ielu.

Pirmā pasaules kara laikā Tērbatas ielā 1/3 dabojās Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja. LPSR laikā 1955. gadā Tērbatas ielu pārdēvēja par Pētera Stučkas ielu.

2020. gada 15. jūlijā Tērbatas ielu uz mēnesi slēdza autotransporta satiksmei, iekārtojot pagaidu tirdzniecības un pasākumu norises vietas. Posmā no Elizabetes līdz Stabu ielas krustojumiem izvietoja puķes, krūmus un kokus pārvietojamos podos.

Apbūve

20. gadsimta sākumā vairumu priekšpilsētas koka ēku nojauca un to vietā uzcēla daudzstāvu mūra ēkas. Ielas apbūvē izceļas vairākas nacionālā romantisma stila celtnes.

• 
  Tērbatas iela 4 (1913, arhitekts Agejs Krats)
• 
  Tērbatas iela 6/8 (1908, Bernhards Bīlenšteins, Artūrs Mēdlingers)
• 
  Tērbatas iela 7 (1899, Konstantīns Pēkšēns)
• 
  Tērbatas iela 9/11 (1912, Konstantīns Pēkšēns)
• 
  Tērbatas iela 13 (1912, Jānis Gailis)
• 
  Tērbatas iela 15/17 (1905, Konstantīns Pēkšēns, Eižens Laube)
• 
  Tērbatas iela 20 (1901, Edmunds fon Trompovskis)
• 
  Blaumaņa iela 5a krustojumā ar Tērbatas ielu (1913, Augusts Malvess)
• 
  Tērbatas iela 28 (1912, Edmunds fon Trompovskis)
• 
  Tērbatas iela 33/35 (1900, Konstantīns Pēkšēns)
• 
  Tērbatas iela 37 (1911, Jānis Alksnis)
• 
  Tērbatas iela 38 (1910, Mārtiņš Nukša)
• 
  Tērbatas iela 45 krustojumā ar Ģertrūdes ielu (1899, Rūdolfs Filips Donbergs)
• 
  Tērbatas iela 47 (pārbūvēta 1902, Jūliuss Pfeifers)
• 
  Tērbatas iela 49/51 (1909, Eižens Laube)
• 
  Tērbatas iela 50
• 
  Tērbatas iela 53 (1913, Jānis Alksnis)
• 
  Tērbatas iela 54 (1894, Apoloniuss Aleksandrs Edelsons; 1896, Konstantīns Pēkšēns)
• 
  Tērbatas iela 55 (1930, Indriķis Blankenburgs)
• 
  Bruņinieku iela 29/31 krustojumā ar Tērbatas ielu (1927, Ernests Štālbergs; 1930/1931, Alfrēds Karrs & Kurts Betge)
• 
  Tērbatas iela 63 (1903, Vilhelms Bokslafs)
• 
  Tērbatas iela 65 (1902, Vilhelms Bokslafs)
• 
  Tērbatas iela 86 (1900, Heinrihs Kārlis Šēls, Frīdrihs Šefels)
• 
  Tērbatas iela 88
• 
  Tērbatas iela 93/95
• 
  Tērbatas iela 97 (1912, Agejs Krats)
• 
  Tērbatas ielas gals pie krustojuma ar Tallinas ielu

Ielu savienojumi

Tērbatas iela ir savienota ar šādām ielām:

• Brīvības bulvāris
• Merķeļa iela
• Baumaņa skvērs (T-veida krustojums)
• Elizabetes iela
• Dzirnavu iela
• Blaumaņa iela
• Lāčplēša iela
• Ģertrūdes iela
• Martas iela (T-veida krustojums)
• Akas iela (T-veida krustojums)
• Stabu iela
• Bruņinieku iela
• Matīsa iela
• Lielgabalu iela (T-veida krustojums)
• Artilērijas iela
• Tallinas iela (T-veida krustojums).

Skatīt arī

Tērbatas ielas perspektīva. Skats no Rīgas Svētā Pētera baznīcas skatu laukuma (2008).

• Centra rajons
• Centrs