Tērbatas iela (Rīga)
- Šis raksts ir par ielu Rīgā. Par citām jēdziena Tērbatas iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Tērbatas iela ir Rīgas iela, Centra rajona Centra apkaimē. Tērbatas iela sākas pie Brīvības bulvāra un Merķeļa ielas krustojuma un beidzas pie Tallinas ielas. Tērbatas ielas kopējais garums ir 1790 metri.[1] Posmā starp Elizabetes un Matīsa ielu tai ir bruģa segums, sākumā un beigās — asfalta.
Tērbatas iela | |
---|---|
Ielas novietojums Rīgā | |
Pamatinformācija | |
Pilsēta | Rīga |
Priekšpilsēta | Centra rajons, Latgales priekšpilsēta |
Apkaime | Centrs |
Garums | 1790 m |
Atklāta | 1810. gadā |
Vēsturiskie nosaukumi |
|
Joslu skaits | 2 |
Segums | asfalts, bruģis |
Sabiedriskais transports | |
Trolejbuss | 1. |
Tērbatas iela Vikikrātuvē |
Vēsture
labot šo sadaļuPirmo reizi pieminēta 1810. gada Rīgas ielu sarakstā kā Kaļķu ielas ārpilsētas pagarinājums, kas tālāk pārgāja Tērbatas lielceļā. Līdz ar pilsētas paplašināšanos 1861. gadā Kaļķu ielu pagarināja līdz Lēģera (Matīsa) ielai, 1884. gadā līdz Riepnieku (Tallinas) ielai.[2] 1885. gadā Kaļķu ielu pārdēvēja par Tērbatas ielu.
Pirmā pasaules kara laikā Tērbatas ielā 1/3 dabojās Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja. LPSR laikā 1955. gadā Tērbatas ielu pārdēvēja par Pētera Stučkas ielu.[3]
2020. gada 15. jūlijā Tērbatas ielu uz mēnesi slēdza autotransporta satiksmei, iekārtojot pagaidu tirdzniecības un pasākumu norises vietas. Posmā no Elizabetes līdz Stabu ielas krustojumiem izvietoja puķes, krūmus un kokus pārvietojamos podos.[4][5]
Apbūve
labot šo sadaļu20. gadsimta sākumā vairumu priekšpilsētas koka ēku nojauca un to vietā uzcēla daudzstāvu mūra ēkas. Ielas apbūvē izceļas vairākas nacionālā romantisma stila celtnes.
-
Tērbatas iela 4 (1913, arhitekts Agejs Krats)
-
Tērbatas iela 6/8 (1908, Bernhards Bīlenšteins, Artūrs Mēdlingers)
-
Tērbatas iela 7 (1899, Konstantīns Pēkšēns)
-
Tērbatas iela 9/11 (1912, Konstantīns Pēkšēns)
-
Tērbatas iela 13 (1912, Jānis Gailis)
-
Tērbatas iela 15/17 (1905, Konstantīns Pēkšēns, Eižens Laube)
-
Tērbatas iela 20 (1901, Edmunds fon Trompovskis)
-
Blaumaņa iela 5a krustojumā ar Tērbatas ielu (1913, Augusts Malvess)
-
Tērbatas iela 28 (1912, Edmunds fon Trompovskis)
-
Tērbatas iela 33/35 (1900, Konstantīns Pēkšēns)
-
Tērbatas iela 37 (1911, Jānis Alksnis)
-
Tērbatas iela 38 (1910, Mārtiņš Nukša)
-
Tērbatas iela 45 krustojumā ar Ģertrūdes ielu (1899, Rūdolfs Filips Donbergs)
-
Tērbatas iela 47 (pārbūvēta 1902, Jūliuss Pfeifers)
-
Tērbatas iela 49/51 (1909, Eižens Laube)
-
Tērbatas iela 50
-
Tērbatas iela 53 (1913, Jānis Alksnis)
-
Tērbatas iela 54 (1894, Apoloniuss Aleksandrs Edelsons; 1896, Konstantīns Pēkšēns)
-
Tērbatas iela 55 (1930, Indriķis Blankenburgs)
-
Bruņinieku iela 29/31 krustojumā ar Tērbatas ielu (1927, Ernests Štālbergs; 1930/1931, Alfrēds Karrs & Kurts Betge)
-
Tērbatas iela 63 (1903, Vilhelms Bokslafs)
-
Tērbatas iela 65 (1902, Vilhelms Bokslafs)
-
Tērbatas iela 86 (1900, Heinrihs Kārlis Šēls, Frīdrihs Šefels)
-
Tērbatas iela 88
-
Tērbatas iela 93/95
-
Tērbatas iela 97 (1912, Agejs Krats)
-
Tērbatas ielas gals pie krustojuma ar Tallinas ielu
Ielu savienojumi
labot šo sadaļuTērbatas iela ir savienota ar šādām ielām:
- Brīvības bulvāris
- Merķeļa iela
- Baumaņa skvērs (T-veida krustojums)
- Elizabetes iela
- Dzirnavu iela
- Blaumaņa iela
- Lāčplēša iela
- Ģertrūdes iela
- Martas iela (T-veida krustojums)
- Akas iela (T-veida krustojums)
- Stabu iela
- Bruņinieku iela
- Matīsa iela
- Lielgabalu iela (T-veida krustojums)
- Artilērijas iela
- Tallinas iela (T-veida krustojums).
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Rīgas ielu pamatlielumi» (XLS). Atvērtie dati. Rīgas dome. 2016. gada 1. janvārī. Skatīts: 2016. gada 14. augustā.
- ↑ «Orientierender Plan der Gouvernments-Stadt Riga 1884». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2016. gada 9. oktobrī.
- ↑ «Pētera Stučkas iela PSRS topogrāfiskajā kartē». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. martā. Skatīts: 2014. gada 29. martā.
- ↑ LA.LV fotoreportāža: Kā Tērbatas iela pārtop par tirdziņu un koncertu “karstāko” vietu Rīgā LETA, LA.lv 2020. gada 16. jūlijā
- ↑ Aija Kinca, Paula Dēvica. «Tērbatas iela pēdējo dienu pieder gājējiem». lsm.lv, 2020. gada 16. augustā. Skatīts: 2020. gada 18. augustā.
Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar ceļiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |