Alvis Hermanis
Alvis Hermanis (dzimis 1965. gada 27. aprīlī) ir latviešu teātra un operas režisors un bijušais aktieris. Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs.[1] Kopš 20. gadsimta 90. gadu beigām vietējā, kopš 21. gadsimta sākuma starptautiskā mērogā viens no atzītākajiem Latvijas režisoriem.[2] Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmējs.[3] Vairākkārtējs Spēlmaņu nakts balvas ieguvējs, saņēmis arī Lielā Kristapa balvu kā labākais aktieris.
| Alvis Hermanis | |
|---|---|
_Alvis_Hermanis.jpg) Alvis Hermanis 2010. gadā | |
| Dzimis |
Alvis Hermanis 1965. gada 27. aprīlī  Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Nodarbošanās | aktieris, režisors |
| Dzīvesbiedre | Kristīne Krūze-Hermane |
BiogrāfijaLabot
Dzimis Rīgā, žurnālista un publicista Voldemāra Hermaņa ģimenē.
Alvis Hermanis līdz 15 gadu vecumam trenējās hokejā Rīgas Dinamo sporta skolā,[4] bet bija spiests pamest sportu veselības iemeslu dēļ. Pirmā pieredze uz skatuves Alvim Hermanim bija dalība režisora Roberta Ligera vadītajā Rīgas pantomīmā (1981—1982). No 1982. līdz 1985. gadam Alvis Hermanis mācījās Rīgas Tautas kinoaktieru studijā pie pedagogiem režisora Arnolda Liniņa un Ainas Matīsas. Savu izglītību Alvis Hermanis no 1984. līdz 1988. gadam turpināja Latvijas Valsts konservatorijas Teātra mākslas nodaļā.
1992. gadā Alvis Hermanis kopā ar domubiedriem dibināja Jauno Rīgas teātri un kļuva par vienu no tā vadošajiem režisoriem. Jaunajā Rīgas teātrī Hermanis ir iestudējis daudzas publikas un kritikas ievērību ieguvušas izrādes: "Revidents", "Garā dzīve", "Latviešu stāsti", "Latviešu mīlestība", "Klusuma skaņas", "Zilākalna Marta", "Ziedonis un visums" u.c. Kopš 1997. gada Alvis Hermanis ir Jaunā Rīgas teātra galvenais režisors.
Alvis Hermanis ir starptautiski atzīts un pazīstams latviešu teātra režisors,[5] iestudējis izrādes teātros Vācijā, Krievijā, Šveicē u.c. valstīs. Kopš 2012. gada darbojas arī kā operas režisors, veidojis iestudējumus operfestivālam Zalcburgā[6] un Briseles operteātrim.[7]
2012. gada aprīlī saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni.[3]
Sabiedriskā darbībaLabot
2007. gada nogalē plašu rezonansi guva Alvja Hermaņa publiskais paziņojums, ka viņš nevēlas saņemt viņam piešķirto Triju Zvaigžņu ordeni no Valsts prezidenta Valda Zatlera rokām. 2008. gada augustā Hermanis sacīja, ka ordeni viņš vēlas saņemt "tad, kad Latvijai būs prezidents. Šobrīd tur ir tukša vieta. [..] Man nav nekas pret ordeni, bet ir daži cilvēki, kuriem es roku negribētu spiest. Labāk lai ordeni man atsūta pa pastu uz mājām vai teātri,"[8] sacīja Alvis Hermanis, uzsverot, ka tā ir principiāla nostāja.
2010. gada augustā Alvis Hermanis korupcijā vainoja teātra "Teātra observatorija" vadītāju režisori Gaļinu Poļiščuku, jo uzskatīja, ka ir saistība starp Poļiščukas darbību politiskajā apvienībā "Par labu Latviju!" un teātrim piešķirto finansiālo atbalstu.[9]
Teātra režijaLabot
1990. – 1999.Labot
| Gads | Autors | Nosaukums | Teātris |
|---|---|---|---|
| 1993 | Stīvens Soderbergs | ‘’Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās’’ | Jaunais Rīgas teātris |
| Jukio Mišima | ‘’Marķīze de Sada’’ | JRT | |
| Margarita Dirasa | ‘’Slepenās bildes’’ | JRT | |
| 1994 | Antonio Buero Valeho | „Liesmojošā tumsa” | Von Krahli Teatter (Tallina) |
| Margarita Dirasa | „Slepenās bildes” | Von Krahli Teatter (Tallina) | |
| Oskars Vailds | "Doriana Greja portrets" | JRT | |
| 1995 | Jānis Mediņš | "Uguns un nakts" | Latvijas Nacionālā opera |
| Autorkompozīcija | "Tranzīts 2000" | JRT | |
| Antonio Buero Valeho | "Liesmojošā tumsa" | JRT | |
| 1996 | Antons Čehovs | "Kaija” | JRT |
| N. Beikers | "Kā lēna un mierīga balss" | JRT | |
| 1997 | Aleksejs Arbuzovs | "Mans nabaga Marats" | JRT |
| Džeimss Kriss | "Tims Tālers jeb pārdotie smiekli" | JRT | |
| 1998 | Toms Stopards | "Arkādija" | JRT |
| Aleksandrs Puškins | "Pīķa dāma" | JRT | |
| 1999 | Autorkompozīcija | "XX gadsimts. Vision express" | JRT |
| Stendāls | "Traktāts par mīlestību" | JRT | |
| Jasmīna Rezā | "Māksla" | JRT |
2000. – 2009.Labot
| Gads | Autors | Nosaukums | Teātris |
|---|---|---|---|
| 2000 | Jaroslavs Ivaškēvičs | ‘’Vilkumuižas jaunkundzes’’ | JRT |
| Jāns Tate | ‘’Brīvais kritiens’’ | JRT | |
| 2001 | Jevgeņijs Griškovecs | „Pilsēta” | JRT |
| 2002 | Nikolajs Gogolis | "Revidents" | JRT |
| Karola Dīra | "Stāsts par Kasparu Hauzeru" | JRT | |
| 2003 | Autorkompozīcija | ”Garā dzīve” | JRT |
| 2004 | Maksims Gorkijs | "Tālāk” | JRT |
| Autorkompozīcija | "Latviešu stāsti" | JRT | |
| 2005 | Vladimirs Sorokins | "Kollektives Lesen eines Buches mit Hilfe der Imagination in Frankfurt” | Schauspielfrankfurt (Frankfurte, Vācija) |
| Vladimirs Sorokins | "Ledus. Kolektīva grāmatas lasīšana ar iztēles palīdzību Rīgā" | JRT | |
| 2006 | Jevgeņijs Griškovecs, Johaness Holchauzens | "Drednauti. Uz visām jūrām" | JRT |
| Antonio Buero Valeho | "Brennende Finsternis"("Liesmojošā tumsa") | Schauspielhaus Zurich (Cīrihe, Šveice) | |
| Tatjana Tolstaja | "Soņa" | JRT | |
| Mārtins Makdona | "Izrāde, kas nav par latviešiem / Vientulīgie rietumi" | JRT | |
| Autorkompozīcija | "Latviešu mīlestība" | JRT | |
| Autorkompozīcija | "Fricis Bārda. Dzeja. Ambients" | JRT | |
| 2007 | Autorkompozīcija | "Väter" ("Tēvi") | Schauspielhaus Zurich, (Cīrihe, Šveice) |
| Autorkompozīcija | "Sound of Silence" | Berliner Festspiele sadarbībā ar JRT, (Berlīne, Vācija) | |
| Autorkompozīcija | "Klusuma skaņas" | Berliner Festspiele sadarbībā ar JRT, JRT | |
| 2008 | pēc Fjodora Dostojevska romāna motīviem | Der Idiot. Anfang des Romans ("Idiots. Romāna sākums") | Schauspielhaus Zurich (Cīrihe, Šveice) |
| Autorkompozīcija | Kölner Affäre ("Ķelnes afēra") | Schauspiel Koeln, (Ķelne, Vācija) | |
| pēc Vasilija Šukšina stāstiem | "Šukšina stāsti" | Nāciju teātris (Maskava, Krievija) | |
| 2009 | Autorkompozīcija | "Vectēvs" | JRT |
| pēc aculiecinieku atmiņām un Jāņa Arvīda Plauža grāmatas motīviem | "Zilākalna Marta" | JRT | |
| Īzaks Baševiss Zingers | "Die Geheimnisee der Kabbala" ("Kabalas noslēpumi") | Schauspiel Koeln (Ķelne, Vācija) | |
| Treisijs Letss | "Eine Familie" ("Ģimene") | Burgtheater (Akademietheater), (Vīne, Austrija) | |
| Īzaks Baševiss Zingers | "Späte Nachbarn" ("Vēlie kaimiņi"), | Munchner Kammerspiele, (Minhene, Vācija) |
2010. – pašlaikLabot
| Gads | Autors | Nosaukums | Teātris |
|---|---|---|---|
| 2010 | Jaroslavs Ivaškēvičs | "Le Signorine di Wilko" ("Vilkumuižas jaunkundzes") | Teatro Storchi (Modēna, Itālija) |
| Autorkompozīcija | "Melnais piens" | JRT | |
| Autorkompozīcija | "Ziedonis un visums" | JRT | |
| Autorkompozīcija | "Kapusvētki" | JRT kopražojums ar festivālu Wiener Festwochen (Vīne, Austrija) | |
| Autorkompozīcija | "Ruf der Wildnis" ("Senču atmiņu balss") | Munchner Kammerspiele (Minhene, Vācija) | |
| 2011 | Ivans Gončarovs | "Oblomow" ("Oblomovs"), | Schauspiel Koeln (Ķelne, Vācija) |
| Antons Čehovs | "Platonov" ("Platonovs") | Burgtheater (Akademietheater) (Vīne, Austrija) | |
| Ivans Gončarovs | "Oblomovs" | JRT | |
| Arturs Šniclers | "Das weite Land" ("Tālā zeme") | Burgtheater (Vīne, Austrija) | |
| Aleksandrs Puškins | "Eugene Onegin" ("Jevgeņijs Oņegins") | Schaubuhne Berlin (Berlīne, Vācija) | |
| 2012 | Pēc Aleksandra Puškina romāna ar Jurija Lotmana komentāriem | "Oņegins. Komentāri"[10] | JRT |
| Bernds Aloīzs Cimmermans | "Die Soldaten" ("Zaldāti")[11] | Felsenreitschule (Zalcburga, Austrija) | |
| Īzaks Baševiss Zingers | "Kabalas noslēpumi" | JRT | |
| 2013 | Henriks Ibsens | "Tautas ienaidnieks" | JRT |
| Herisons Bērtvisls | "Gawain" ("Geveins") | Grosses Festspielhaus (Zalcburga, Austrija) | |
| 2014 | Iļja Ilfs, Jevgeņijs Petrovs | "Divpadsmit krēsli" | JRT |
| Leošs Janāčeks | "Jenufa" ("Jenūfa") | La Monnaie/De Munt (Brisele, Beļģija) | |
| Džuzepe Verdi | "Il trovatore" ("Trubadūrs") | Grosses Festspielhaus (Zalcburga, Austrija) | |
| 2015 | Leošs Janāčeks | "Jenufa" ("Jenūfa") | Teatro Communale (Boloņa, Itālija) |
| Pēc Josifa Brodska darbiem | Brodskis/Barišņikovs | JRT | |
| Hektors Berliozs | "Le damnation de Faust" ("Fausta pazudināšana") | Parīzes Nacionālā opera | |
| 2016 | Džuzepe Verdi | "I due Foscari" ("Divi Foskari") | Teatro alla Scala (Milāna, Itālija) |
| Rihards Štrauss | "Die Liebe der Danae" ("Danajas mīla") | Grosses Festspielhaus (Zalcburga, Austrija) | |
| Džakomo Pučīni | "Madama Butterfly" ("Madama Butterfly") | Teatro alla Scala (Milāna, Itālija) |
KinolomasLabot
- 1987 — "Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili", (režisors Arvīds Krievs, Rīgas Kinostudija) — Kārlis Valders — "Lielais Kristaps" — labākais aktieris.
- 1988 — "Rudens,Čertanova...", (režisori Igors un Dmitrijs Talankini, Mosfiļm)
- 1989 — "Dzīvīte", (režisors Aivars Freimanis, Rīgas Kinostudija)
- 1989 — "Latvieši?!", (režisors Genādijs Zemels, Rīgas Kinostudija)
- 1990 — "Ievas paradīzes dārzs", (režisors Arvīds Krievs, studija "Trīs")
- 1992 — "Faraona izgudrotājs", (režisors Genādijs Zemels, Kazahstāna)
- ? — "Morfinists", rež. Jānis Holšteins, TV filma
AtsaucesLabot
- ↑ «Jaunais Rīgas teātris». m.jrt.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-12-29. Skatīts: 2019-12-29.
- ↑ «Alvis Hermanis – teātra un operas režisors». Eiropas Kustība Latvijā (en-US). Skatīts: 2019-12-29.
- ↑ 3,0 3,1 «Alvis Hermanis pieņēmis Triju Zvaigžņu ordeni». Delfi.lv. 2012. gada 18. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 18. aprīlī.
- ↑ Rīgas Laiks, 2001. gada Nr.6, 74.lpp
- ↑ «Alvis Hermanis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 2. novembrī. Skatīts: 2009. gada 22. martā.
- ↑ «Hermaņa operas iestudējums «Trubadūrs» Zalcburgas festivālā LTV1». TVNET.
- ↑ «Alvis Hermanis Briseles operteātrī iestudējis operu "Jenūfa"». nra.lv.
- ↑ LETA 2008. gada 19. augusts[novecojusi saite]
- ↑ «Hermanis: "politiskā maucība" Latvijā tiek apsveikta». TvNET. 2003.08.24. Skatīts: 2011.04.03.
- ↑ Oņegins. Komentāri Archived 2012. gada 3. oktobrī, Wayback Machine vietnē. Jaunais Rīgas teātris, Atjaunināts: 25.08.2012.
- ↑ Hermaņa Kareivji Zalcburgas festivālā "Diena", 20.08.2012., Atjaunināts: 25.08.2012.
Ārējās saitesLabot
- Jaunais Rīgas teātris
- Schauspiel Frankfurt
- Schauspielhaus Zürich
- Schauspiel Köln Archived 2009. gada 30. martā, Wayback Machine vietnē.
- kultura.lv raksts par Alvi Hermani
- Biogrāfija un fotogrāfijas (krieviski)
- IMDb profils (angliski)