Antra Liedskalniņa
Antra Liedskalniņa (dzimusi 1930. gada 22. oktobrī, mirusi 2000. gada 20. aprīlī) bija Latvijas aktrise. Ilggadēja Latvijas Nacionālā teātra prīma, iekļauta Latvijas kultūras kanonā.[1]
| Antra Liedskalniņa | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
 Latvijas Nacionālā teātra aktrise | ||||||
| Dzimusi |
1930. gada 22. oktobrī Jaungulbenes pagasts, Madonas apriņķis, Latvija | |||||
| Mirusi |
2000. gada 20. aprīlī (69 gadu vecumā) Rīga, Latvija | |||||
| Nodarbošanās | aktrise | |||||
| Dzīvesbiedrs |
Elmārs Ozols Kārlis Amoliņš | |||||
| Bērni | Harijs Ozols | |||||
|
Apbalvojumi
| ||||||
Biogrāfija
labot šo sadaļuDzimusi Jaungulbenes pagasta "Stūrās" (tagad Līgo pagastā) Arvīda un Annas Liedskalniņu ģimenē. Tēvs — Arvīds Liedskalniņš (1904—1944),[2] komunistiskās partijas biedrs, 2 gadus pavadījis ieslodzījumā par politisko darbību, 1. Jaungulbenes pagasta izpildkomitejas priekšsēdētājs 1940./41. g. 1926. gadā precējies ar Annu Veroniku Kupču (1908—1990).[3] Antras jaunākā māsa Jogita (prec. Krūmiņa) — skolotāja Jaungulbenē.[4]
Antra sākusi mācīties Siltāju skolā.[5] Abas ar māsu bijušas skolas pirmās pionieres 1940. gadā. Sākoties Otrajam pasaules karam, tēvs iestājies strādnieku gvardē, neilgu laiku bijis frontē, pēc tam strādnieks padomju armijas aizmugurē. Māte kopā ar meitām arī evakuējusies uz Krieviju, kur apmetusies Čeļabinskas apgabala Petuhovas rajonā (tagad Kurgānas apgabalā).[6] Tēvs miris no slimības Petuhovas rajonā 1944. gadā.[4]
Māte ar meitām pēc kara atgriezusies Jaungulbenes pagastā, māte bijusi pagasta partordze. Antra atsākusi mācīties Siltāju skolā, pēc tam Madonas vidusskolā un Gulbenes vidusskolā, kur piedalījusies dramatiskajā kolektīvā. 1951. gadā iestājusies Teātra institūtā, bet 1955. gadā beigusi Latvijas Konservatorijas Teātra fakultāti.[5] Latvijas Nacionālajā teātrī strādājusi no 1955. gada, bet 1958. gadā sākusi filmēties kino. No 1962. gada komunistiskās partijas biedre. 1965. gadā ieguvusi Latvijas PSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces goda nosaukumu, 1973. gadā ieguvusi Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieces goda nosaukumu, 1987. gadā kļuvusi par Andreja Pumpura prēmijas laureāti.[7]
Pirmais vīrs - aktieris Elmārs Ozols. Dēls — aktieris un dziedātājs Harijs Ozols (1963—2015).
Otrais vīrs - aktieris Kārlis Amoliņš. Šķīrušies 1980. gadā.[4]
Mirusi 69 gadu vecumā, apbedīta Mākslinieku kalniņā Rīgas 1. Meža kapos.
Mākslinieciskā darbība
labot šo sadaļuAntra Liedskalniņa bija daudzkrāsaina un spilgta drāmas un komēdijas aktrise. Viņas veidotie skatuves tēli bija apveltīti ar sievišķu šarmu un spēles prieku, kā arī piesātināti ar pārdzīvojumā vibrējošu dvēseli un patiesu jūtu dzīvi. Viena no viņas izcilākajām lomām bija Blānša "Ilgu tramvajā" (no 1969. gada), kas teātra repertuārā noturējās 12 gadus. Citas nozīmīgākās lomas bija lugās: Rūdolfa Blaumaņa "Pazudušais dēls", Raiņa "Pūt vējiņi", Viljama Šekspīra "Ričards III", Andreja Upīša "Žanna d'Arka", Tenesija Viljamsa "Ilgu tramvajs", Īva Žamiaka "Hamilkāra kungs", Alekseja Arbuzova "Mans nabaga Marats" un Paula Putniņa "Paši pūta, paši dega", "Ar būdu uz baznīcu" un "Ar Dievu pie zemes". Pēdējā Antras Liedskalniņas loma teātrī bija Annas Manjani monologs A. Mefra "Grēksūdzes laiks".[5] Nozīmīgākās kino lomas filmās: "Vētra", "Pūt, vējiņi", "Šīs bīstamās balkona durvis", "Akmens un šķembas" un "Tarāns".[5]
Filmogrāfija
labot šo sadaļu- 1958 — "Svešiniece ciemā", epizodē
- 1960 — "Vētra" — Aija
- 1966 — "Akmens un šķembas" — Antra
- 1968 — "24-25 neatgriežas" — medmāsa Irēna
- 1969 — "Stari stiklā" — Vera
- 1970 — "Uzbērums" — Olga
- 1971 — "Meldru mežs" — Anna
- 1973 — "Pūt, vējiņi" — Ciepa
- 1973 — "Čināra" (3 sērijas) ("Uzbekfiļm") — frau Umaidere
- 1975 — "Liktenim spītējot", epizodē
- 1976 — "Šīs bīstamās balkona durvis" — Anita Pumpure
- 1978 — "Tavs dēls", epizodē
- 1979 — "Agrā rūsa", epizodē
- 1979 — "Sitiens" — māte
- 1980 — "Vasara bija tikai vienu dienu" — Šnepstu Silvija
- 1981 — "Laikmetu griežos" — stārastiene
- 1981 — "Amerikāņu traģēdija" (4 sērijas) (Lietuvas kinostudija) — Robertas māte
- 1982 — "Tarāns" — Marta
- 1982 — "Īsa pamācība mīlēšanā" — Pīpētāja
- 1982 — "Lietus blūzs" — Velga
- 1982 — "M-me Butterfly atgriešanās" (Dovženko kinostudija) — Solomija Krušeļņicka
- 1982 — "Apvērsums pēc instrukcijas Nr.107" ("Uzbekfiļm") — medmāsa
- 1983 — "Dārzs ar spoku" — sieviete autoostā
- 1983 — "Šāviens mežā", epizodē
- 1984 — "Uzvara" (2 sērijas) ("Mosfiļm", VDR) — Klementīne Čerčila
- 1984 — "Pēdējā vizīte" — Nikija, Džerija Čīvera meita
- 1984 — "Fronte tēva pagalmā" — Marija
- 1985 — "Sprīdītis" — Ragana
- 1986 — "Dubultnieks" — Ērika māte
- 1987 — "Aija" (2 sērijas) — Balodiene, Jāņa māte
- 1987 — "Apstākļu sakritība" — Veronikas māte
- 1988 — "Viktorija", epizodē
- 1989 — "Zītaru dzimta", epizodē
- 1990 — "Maija un Paija" — Zīle
- 1990 — "Vilkaču mantiniece" — Zīlīte
- 1991 — "Simts verstis pa upi", epizodē
- 1992 — "Pa baltā furgona pēdām" — Purviņa
- 1992 — "Šopēna noktirne" (Krievija, ASV), epizodē
- 1998 — "Izpostītā ligzda" — Gusta māte
- 2000 — "Baiga vasara", epizodē
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Latvijas Kultūras Kanons». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 17. jūnijā. Skatīts: 2010. gada 23. oktobrī.
- ↑ Arvīds Liedskalniņš - Geni
- ↑ Anna Veronika Kupčs - Geni
- ↑ 4,0 4,1 4,2 Burtniece, Anda. Antra Liedskalniņa. R., 1984.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 «Gulbenes bibliotēka». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 5. decembrī. Skatīts: 2010. gada 23. oktobrī.
- ↑ «www.spotnet.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 26. augustā. Skatīts: 2010. gada 2. maijā. Teksts " SPOTNET " ignorēts
- ↑ Mirusi Latvijas Nacionālā teātra aktrise Antra Liedskalniņa - DELFI[novecojusi saite]
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Biogrāfija (krieviski)
- Biogrāfija
- IMDb profils (angliski)