Rīga (mopēds)

Rīga ir Latvijas mopēdu un mokiku marka, ko ražoja Rīgas motorūpnīcā "Sarkanā Zvaigzne" no 1958. līdz 1998. gadam.

Mopēds "Rīga-12" (1976).

Vēsture

Rīgas motorūpnīcā "Sarkanā Zvaigzne" mopēdus ražoja no 1958. gada. Tika izveidoti arī eksperimentālie mopēdu modeļi.

"Rīga 1"

1958. gadā rūpnīcā "Sarkanā Zvaigzne" tika izlaists pirmais mopēds. Izmēģinājumu modelis izrādījās neveiksmīgs un rūpnīcas konstruktori devās uz čehu rūpnīcu Jawa, lai sīkāk iepazītos ar mazas kubatūras mototehnikas ražošanu. Pēc tam 1960. gadā izlaida 11 "Rīga 1" eksemplārus, ko nodeva testēšanai. Piecdesmit dienu laikā šie mopēdi nobrauca 10 000 km un jau nākamajā gadā tika saražoti 5000 šā modeļa mopēdi, 1962. gadā — 27 000 mopēdi, bet 1965. gadā — vairāk par 90 tūkstošiem mopēdu.

"Rīga 3"

1965. gadā modeli "Rīga 1" izņēma no ražošanas un to aizstāja modelis "Rīga 3", kas bija aprīkots ar Šauļos ražotu dzinēju Ш—51. Tomēr šie dzinēji nebija tik uzticami kā čehu priekšteči. Ārēji mopēds īpaši neatšķīrās no pirmā modeļa, savādāka bija degvielas bākas forma, mīkstāks sēdeklis un rāmim tika pagarināta aizmugurējā daļa. Mopēds "Rīga 3" gandrīz par 30% bija jaudīgāks par mopēdu "Rīga 1", vieglāks par to par 2 kilogramiem un spēja sasniegt ātrumu 50 km/h.

"Rīga 4"

No 1970. līdz 1974. gadam tika ražots mopēds "Rīga 4". Šis modelis ļoti līdzinājās mopēdam "Rīga 3", atšķirība bija tikai nelielā izskata izmaiņā un konstruktīvajos risinājumos. Mainījās elektroshēma, dubļusargu un ķēdes sarga konstrukcija, pārnesumkārbas zobratu konstrukcija, bagāžnieks, mazāka diametra riteņi un spidometrs tika piedzīts no dzinēja.

• 
  Mopēds "Rīga-1" (1960–1965)
• 
  Mopēds "Rīga-2" ("Gauja", 1961)
• 
  Mopēds "Rīga-3" (1965-1970)
• 
  Mopēds "Rīga-4" (1970-1974)

"Rīga 5"

Mopēdu "Rīga 5" sāka ražot 1966. gadā un tas stipri atšķīrās no iepriekšējiem šīs markas mopēdu modeļiem, kuriem priekšējā riteņa amortizācijai netika izmantota teleskopiskā dakša, bet gan atsperes, kas ļāva dakšai izliekties uz priekšu. Pilnībā tika mainīts arī mopēda dizains. Mopēdam uzstādīja D5 sērijas bezpārnesumu dzinēju, ko palaida ar pedāļu palīdzību, tas viss padarīja mopēdu vieglāku un vieglāk vadāmu. Iesākumā aizmugurējais ritenis tika aprīkots ar klasisko velosipēda rumbu un bremzēm. Pēc 1968. gada tirdzniecībā nonāca modifikācija ar loku bremzēm aizmugurējam ritenim, kādu laiku šīs abas modifikācijas ražoja paralēli, bet ar laiku loku bremzes pilnībā aizstāja velosipēda tipa rumbas. Tika arī pastiprināts rāmis pie stūres rata, jo iepriekšējo modeļu rāmji bieži plaisāja, braukājot pa nelīdzeniem ceļiem. Mopēdu ražoja līdz 1971. gadam, kad to nomainīja nākamais sērijas modelis.

"Rīga 7"

Mopēdu "Rīga 7" ražošanu uzsāka 1969. gadā un līdz 1971. gada beigām tas pilnībā aizvietoja iepriekšējo mopēda modeli. Jaunais modelis tika aprīkots ar jaunu dzinēju D6, kas ļāva mopēdam pieslēgt priekšējo lukturi un aizmugurējo gabarītuguni.

"Rīga 11"

1976. gadā "Rīga 7" aizvietoja ar "Rīga 11". Iesākumā bija iecerēts mopēdu aprīkot ar dzinēju, kam bija automātiskais sajūgs, bet pēc izmēģinājumiem ražotājs no tā atteicās. Mopēdam pārveidoja rāmi, lai tajā varētu uzstādīt D6 dzinēju. Riteņi bija mazāka diametra, bet ar platākām riepām. Degvielas tvertne, kas atradās zem bagāžnieka, apgrūtināja braukšanu kalnā, it sevišķi, ja tajā bija maz benzīna.

"Rīga 13"

Vieglais mopēds "Rīga 13" 1983. gadā nomainīja mopēdu "Rīga 11". Tas tika aprīkots ar 1.2 zirgspēku dzinēju, kas spēja attīstīt maksimālo ātrumu 40 km/h. Pirmie modeļi bija aprīkoti ar D8 dzinējiem, bet paši izplatītākie dzinēji bija D8e un D8m. To galvenā iezīme bija laba tuvā gaisma un uzstādītais augstsprieguma transformators, kas novērsa biežās problēmas ar aizdedzes spoli.

Šo modeli ražoja līdz pat 1998. gadam.

• 
  Mopēds "Rīga-5" (1966-1971)
• 
  Mopēds "Rīga-7" (1969-1976)
• 
  Mopēds "Rīga-11" ar degvielas tvertni zem bagāžnieka (1976)
• 
  Mopēds "Rīga-12"
• 
  Mopēds "Rīga-13" (1983-1998)

"Rīga 16"

Mopēds "Rīga-18" (eksperimentālais mokiks, 1978).

1978. gadā tika uzsākta divātrumu "Rīga 16", kas bija mokiks (mopēds ar kikstarteri), motocikla tipa klusinātāju, jaunu stūri un aizmugurējo lukturi. Uz pirmajiem "Rīga 16" modeļiem tika uzstādīts dzinējs Ш—57, ko vēlāk aizvietoja ar Ш—58.

"Rīga 17 S"

No 1983. gada Rīgas rūpnīcā "Sarkanā Zvaigzne" tika uzsākta sacīkšu mopēda "Rīga 17S" ražošana. Dzinēja tilpums bija 49,8 kubikcentimetri, jauda 16.5 zirgspēki, kas ļāva mopēdam ieskrieties līdz 153 km/h

"Rīga 22"

1981. gadā uzsāka ražot mokiku "Rīga 22", kas bija mokika "Rīga 16" uzlabotā versija. Šim modelim tika uzstādīts dzinējs Ш—62. Dažu šī dzinēja nepilnību dēļ no 1984. gada mokikus sāka aprīkot ar Ш—62М dzinējiem. Papildus jaunajam dzinējam tika izmainīta arī klusinātāja konstrukcija.

"Rīga 26" Mini Stella

Minimokiks "Rīga-30" ("Mini")

1982. gadā tika izstrādāts minimokiks "Rīga 26" ("Mini"). Šajā modelī tika apvienotas motorollera un mopēda īpašības. Šis mokiks aizņēma maz vietas un bez īpašas piepūles to varēja novietot uz automobiļa jumta vai bagāžniekā, liftā, uz balkona vai dzīvojamā platībā.

Ārējās saites

• Mopēdi "Rīga", ražošanas pirmsākumi (krieviski)
• Mopēdu "Rīga" vēsture (krieviski)