Jānis Poruks

latviešu rakstnieks un dzejnieks

Jānis Poruks (dzimis 1871. gada 13. oktobrī, miris 1911. gada 25. jūnijā) bija latviešu rakstnieks un dzejnieks. Pazīstams ar darbiem "Pērļu zvejnieks", "Hernhūtieši", "Zilizana sirdsdedze" un "Dzejas".

Jānis Poruks
Jānis Poruks
Personīgā informācija
Dzimis 1871. gada 13. oktobrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Prēdeļi, Druvienas pagasts, Valkas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1911. gada 25. jūnijā (39 gadi)
Valsts karogs: Krievijas Impērija Tērbata, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Igaunija Igaunija)
Tautība latvietis
Literārā darbība
Valoda Latviešu, vācu
Žanri Dzeja, proza
Augstskola Rīgas Politehniskais institūts
Lielāka interese par Jāni Poruku radās pēc viņa nāves. Rūdolfa Egles biogrāfija par Jāni Poruku

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1871. gada 13. oktobrī Druvienas pagasta "Prēdeļu" saimnieka mājās. Viņa bērnība bija vecāku pasargāta no grūtībām, taču tā rezultātā zēnam neizveidojās pietiekami stingrs raksturs mācībās — viņš nepabeidza aizsāktās studijas ne Drēzdenes konservatorijā, ne Rīgas Politehnikumā.[1]

Mācījās Druvienas pagastskolā (1881—1885), Liezēres draudzes skolā (1885—1887), Cēsu pilsētas skolā (1888—1889) un Rīgas Politehniskā institūta priekšskolā (1889—1892). 1888. gadā iznāca viņa pirmais stāsts "Purvaiņos" laikrakstā "Dienas Lapa". 1893. gadā Poruks devās uz Vāciju un studēja Drēzdenes Karaliskajā konservatorijā (1893—1894). 1894. gadā Poruks izdeva savu pirmo grāmatu Die Religion der Zukunft ("Nākotnes reliģija") vācu valodā. Studijas Vācijā pārtrauca nepietiekamo naudas līdzekļu dēļ un atgiezās Latvijā.[2]

Pēc atgriešanās Latvijā J. Poruks iestājās Rīgas Politehniskajā institūtā, kur studēja ķīmiju (1897—1899) un komerczinātnes (1901—1905). Iestājās latviešu studentu korporācijā Selonija. Strādāja laikrakstā "Mājas Viesis" un žurnālā "Mājas Viesa Mēnešraksts". Šajā laikā tapuši gandrīz visi viņa darbi.

Darbus parakstījis ar vairākiem citiem pseidonīmiem, tai skaitā "Nemo", "Adagio", "Parsifals".

Pēc 1905. gada vairākkārt ārstējās psihiatrisko slimību klīnikās Rīgā, Strenčos un Tērbatā. 1909.—1910. gadā dzīvoja Burtnieku namā Vecmīlgrāvī. Miris 1911. gada 25. jūnijā Tērbatas Universitātes profesora Vladimira Čiža vadītajā nervu klīnikā. Apbedīts Cēsu Lauciņu kapos, 1924. gadā viņa mirstīgās atliekas pārapbedīja Rīgas Meža kapos.

DarbiLabot

ProzaLabot

StāstiLabot

  • "Purvaiņos" (1888), ar pseidonīmu Daimons
  • garstāsts "Pērļu zvejnieks" (1895),
  • "Sirdsšķīsti ļaudis" (1896),
  • "Kauja pie Knipskas", "Klusētājs", "Mūžīgais žīds" (1897),
  • "Asaras", "Kā Runcis kļuva par Runcē", "Nervi" (1898),
  • "Kukažiņa", "Rīta zvaigzne" (1899),
  • "Krustmātes kāzas" (1900),
  • "Veseli ļaudis", "Grāfs Rodenšteins", "Ubagi gada tirgū" (1901)
  • "Baltās drānas" (1903),
  • "Ērģelnieks" (1903),
  • "Brūklenāju vaiņags" (1904)
  • "Dzimtas plaisa", "Čūska" (1905),
  • "Zelta adata" (1906),

Eseju krājumsLabot

  • Die Religion der Zukunft ("Nākotnes reliģija", 1894),

RomānsLabot

  • psiholoģiskais romāns "Rīga" (periodikā 1899, grāmatā 1907),

Prozas krājumiLabot

  • "Sirdis starp sirdīm" (1900),
  • "Dzīves straumē" (1902),
  • "Dzīve un sapņi" (1904),
  • "Zelta adata" (1906),

LirikaLabot

  • poēma "Zilizana sirdsdedze" (1905),
  • dzejas krājums "Dzejas" (1906).

DrāmaLabot

  • luga "Hernhūtieši" (1895)

AtsaucesLabot

  1. Par Poruku 2. Atjaunināts: 2022-09-02
  2. «Letonikas profils». Letonika.lv. Skatīts: 2012. gada 23. februārī.

Ārējās saitesLabot