Melanholiskais valsis

Melanholiskais valsis simfoniskam orķestrim ir Emīla Dārziņa 1904. gadā komponēts instrumentālais opuss, kas kļuvis par vienu no pašiem populārākajiem latviešu simfoniskajiem skaņdarbiem. "Melanholiskais valsis" pirmatskaņojumu diriģēja Jurjānu Juris koncertā Majoru Horna koncertdārzā 1905. gada rudenī.

"Melanholiskā valša" sākuma notis.

Vēsture

1904. gadā E. Dārziņš strādāja par dziedāšanas skolotāju Natālijas Draudziņas ģimnāzijā un Ata Ķeniņa meiteņu skolā, pasniedza privātstundas un rakstīja recenzijas latviešu laikrakstos.

Par skaņdarba tapšanu saglabājušās viņa mātes atmiņas par Emīla Dārziņa viesošanos pie Jāņa Poruka ģimenes "Lāču" mājās pie Cēsīm: "Tur esot lapene, visa apaugusi ar zaļumiem. Tai lapenē [..] Poruks vasarās tur pastāvīgi sēdējis un rakstījis. Arī toreiz Dārziņš ar Poruku nosēdējuši lapenē gandrīz visu nakti. Runājuši ļoti maz, it kā saprazdami bez vārdiem ko katrs domā un jūt. [..] Kad Emīls palicis viens pats, viņš esot redzējis kādu parādību - tam lapenes stūrī parādījusies Dievmāte un gaisā bijušas dzirdamas skaņas. Rītā viņš to Porukam esot izstāstījis, piesēdies pie klavierēm un mēģinājis naktī dzirdēto spēlēt. Tas esot bijis "Melanholiskā valša" sākums."

Emīls Dārziņš iznīcināja visu savu simfonisko darbu nošu rakstus pēc tam, kad 1910. gadā tika apvainots plaģiātā. Saglabājies vienīgi jau tolaik iespiestais "Melanholiskais valsis".

Raksturojums

"Melanholiskajā valsī" apvienojas Dārziņam raksturīgais gara aristokrātisms un izteiksmes vienkāršība, sirsnība un jūtu patiesums, sadzīves mūzikas žanru paceļot smalkā mākslinieciskā līmenī. Komponista izjūtu pasauli trāpīgi raksturo metafora "vasaras pusdienas saules dzejnieks". La mažorā rakstītais septiņas minūtes garais valsis (rondo ar divām epizodēm un kodu) vien daļēji attaisno savu nosaukumu "melanholiskais", jo kopējā intonācija ir gaiši sapņaina. Mazliet trauksmaina nemiera iezogas fa diez minora epizodē.

Šīs mūzikas sirdsšķīstība nu jau vairāk nekā gadsimta garumā rada cilvēkos dabisku vēlmi to dzirdēt atkal un atkal, atgādinot mums, Alfrēda Kalniņa vārdiem runājot, par mākslinieku, "kurš silti sajūsminājies par jaunību, mīlestību un visu, kas cēls un skaists, kas savu tautu aplaimojis ar dziesmu pērlēm un rakstiem, pie kuriem vēl ilgi atspirdzināsies tie, kas alkst pēc daiļuma".

Ārējās saites

• Melanholiskā valša atskaņojums 2010. gada 6. jūlijā Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas lielajā zālē X skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku simfonisko orķestru koncertā.