Māra Ķimele

Māra Ķimele;
Dzimusi	Māra Ķimele; 1943. gada 20. decembrī (80 gadi); ( Rīga, Latvijas ģenerālapgabals, Ostlande (tagad Latvija))
Nodarbošanās	režisore, aktrise
Bērni	Pēteris Ķimelis
Citi apbalvojumi
	Triju Zvaigžņu ordenis IV šķira; Eduarda Smiļģa balva (2005);

Māra Ķimele (dzimusi 1943. gada 20. decembrī)^[1] ir latviešu režisore, skatuves mākslas pedagoģe, performances māksliniece un aktrise.

Dzīves gājums

Dzimusi Rīgā 1943. gada 20. decembrī aktiera Viļa Ķimeļa un viņa sievas Dagmāras, dzimušas Lāces, ģimenē. M. Ķimele ir rakstnieka un politiskā darbinieka Jūlija Lāča un režisores Annas Lāces mazmeita.

1969. gadā viņa absolvēja Maskavas Teātra mākslas institūtu.^[1] 1969. gadā sāka režisores karjeru, līdz 1989. gadam strādāja Valmieras Drāmas teātrī, no 1990. līdz 1993. gadam — teātrī "Kabata", no 1994. līdz 1996. gadam un no 2003. līdz 2018. gadam — Jaunajā Rīgas teātrī.^[1] Iestudējusi teātra izrādes arī citos teātros.^[1]^[2] No 1975. līdz 1993. gadam bija pedagoģe Latvijas konservatorijā (vēlāk Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija), 1996. gadā sāka pasniegt aktiermeistarību un teātra režiju Latvijas Kultūras akadēmijā.^[1]

Pagodinājumi un apbalvojumi

Kopš 1970. gada Latvijas Teātra darbinieku savienības biedre.^[1] 1987. gadā saņēma Latvijas PSR Nopelniem bagātās mākslas darbinieces goda nosaukumu,^[1] 1995. gadā Spīdolas balvu. Trīs reizes ieguvusi Gada režisora balvu Spēlmaņu nakts ceremonijā (1994, 2002, 2005). 2003. gadā apbalvota ar ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.^[1] 2005. gadā ieguvusi Eduarda Smiļģa balvu. 2020. gadā ieguva Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu.

Iestudētās izrādes

Tenesijs Viljamss "Stikla zvērnīca" Liepājas teātrī (1969.02.08.);
Viktors Rozovs "No vakara līdz pusdienai" Valmieras Drāmas teātrī (1969.11.22.);
Genādijs Mamļins "Ei, tu, panāc šurp!" Valmieras Drāmas teātrī (1969.12.19.);
Zofija Posmiša "Pasažiere" Valmieras Drāmas teātrī (1970.09.02.);
Nikolajs Gogolis "Precības" Valmieras Drāmas teātrī (1970.12.12.);
Rainis "Krauklītis" Jaunatnes teātra latviešu trupā (1971.04.14.);
Aleksandrs Volodins "Pieci vakari" Valmieras Drāmas teātrī (1971.06.06.);
Rainis "Mušu ķēniņš" Valmieras Drāmas teātrī (1972.02.02.);
Džordže Mihails Zamfiresku "Sapņu elks" Valmieras Drāmas teātrī (1972.07.26.);
Pīters Šefers "Smiekli tumsā" Valmieras Drāmas teātrī (1973.09.28.);
Žils Verns "Kapteiņa Granta bērni" Jaunatnes teātra latviešu trupā (1974.04.02.);
Aleksandrs Vampilovs "Vasaras rītā" Valmieras Drāmas teātrī (1974.05.18.);
Antons Čehovs "Trīs māsas" Valmieras Drāmas teātrī (kopā ar Oļģertu Kroderu) (1974.12.27.);
Žans Anuijs "Mēdeja" Valmieras Drāmas teātrī (1975.04.09.);
Žans Pols Sartrs "Mirušie virs zemes" Studentu teātrī (1975.);
Viljams Somersets Moems "Lietus" Valmieras Drāmas teātrī (1975.11.13.);
Viljams Sarojans "Ei, jūs tur!" Valmieras Drāmas teātrī (1976.06.10.);
Gunārs Priede "Zilā" Valmieras Drāmas teātrī (1976.09.06.);
Viljams Šekspīrs "Spītnieces savaldīšana" Valmieras Drāmas teātrī (1977.04.28.);
Žans Anuijs "Eiridike" Valmieras Drāmas teātrī (1978.06.20.);
Rūdolfs Blaumanis "Indrāni" Valmieras Drāmas teātrī (1978.12.13.);
Jene Heltaji "Mēmais bruņinieks" Valmieras Drāmas teātrī (1979.06.27.);
Viktors Rozovs "Medņa ligzda" Valmieras Drāmas teātrī (1979.11.05.);
Pauls Putniņš "Pusdūša" Valmieras Drāmas teātrī (1980.05.16.);
Bertolts Brehts "Vīrs paliek vīrs" Valmieras Drāmas teātrī (1980.11.26.);
Edvards Radzinskis "Sieviete ārpus mīlestības un nāves" Valmieras Drāmas teātrī (1981.01.20.);
Pauls Putniņš "Uzticības saldā nasta" Pērnavas teātrī "Endla" (1981.);
Rūdolfs Blaumanis "Pazudušais dēls" Radioteātrī (1981.);
Jozefs Čapeks "Kas notika Jaungadā" Radioteātrī (1981.);
Anna Brigadere "Sprīdītis" Valmieras Drāmas teātrī (1982.05.12.);
Pedro Kalderons de la Barka "Dāma — spoks" Valmieras Drāmas teātrī (1983.01.21.);
Rainis "Pūt, vējiņi!" Erevānas Akadēmiskajā Drāmas teātrī (1983.03.);
Antons Čehovs "Tēvocis Vaņa" Valmieras Drāmas teātrī (1983.06.18.);
Ādolfs Alunāns, Raimonds Pauls "Mucenieks un muceniece" Radioteātrī (1983.);
Rainis "Indulis un Ārija" Radioteātrī (1983.);
Vladimirs Arro "Piecas romances vecā mājā" Valmieras Drāmas teātrī (1983.11.08.);
Kenets Greiems "Vējš vītolos" Radioteātrī (1984.);
Juris Zvirgzdiņš "Visu labu, Vītoliņ!" (pēc Irinas Tokmakovas stāsta motīviem) Radioteātrī (1984.);
Kens Kīzijs, Deils Vosermans "Kur dzeguze ligzdu vij" Valmieras Drāmas teātrī (1984.09.14.);
Lelde Stumbre "Jānis" Valmieras Drāmas teātrī (1984.12.15.);
Rainis "Pūt, vējiņi!" Valmieras Drāmas teātrī (1985.05.10.);
Rabindranats Tagore "Čitra" Valmieras Drāmas teātrī (1986.02.28.);
Viktors Rozovs "Pie jūras" Valmieras Drāmas teātrī (1986.09.13.);
Mihails Bulgakovs "Puškina pēdējās dienas" Radioteātrī (1987.);
Alans Eikborns "Normena uzvara" Valmieras Drāmas teātrī (1987.06.20.);
Rūdolfs Blaumanis "Ugunī" Valmieras Drāmas teātrī (1987.12.05.);
Lelde Stumbre "Nākošpavasar" Valmieras Drāmas teātrī (1988.06.12.);
Augusts Strindbergs "Jūlijas jaunkundze" neatkarīgajā teātrī "Kabata" (1988.);
Anna Brigadere "Princese Gundega un karalis Brusubārda" Valmieras Drāmas teātrī (1989.02.11.);
Viljams Šekspīrs "Otello" neatkarīgajā teātrī "Kabata" (1990. g. vasara);
Lelde Stumbre "Kronis" neatkarīgajā teātrī "Kabata" (1990.01.);
Rūdolfs Blaumanis "Sestdienas vakars" un "Pēc pirmā mītiņa" Amerikas Latviešu teātra Ņujorkas studijā (1991.03.16.);
Uģis Segliņš "Gabalu gabals" Dailes teātrī (1991.06.18.);
Astrida Lindgrēna "Ronja — laupītāja meita" Radioteātrī (1991.);
Henriks Ibsens "Rosmersholma" Dailes teātrī (1992.03.02.);
Džons Patriks "Dārgā Pamela" Valmieras Drāmas teātrī (1992.11.02.);
Gunārs Priede "Pārventas hetēra" Jaunajā Rīgas teātrī (1993.11.07.);
Pīters Nikolss "Kaislību spēle" Jaunajā Rīgas teātrī (1994.03.01.);
Mārtiņš Zīverts "Čūska" Amerikas Latviešu teātra studijā (1994.);
Versija par Bībeles sižetu "Rutes grāmata" Jaunajā Rīgas teātrī (1994.09.29.);
Viljams Šekspīrs "Karalis Līrs" Jaunajā Rīgas teātrī (1994.12.17.);
Maikls Vaits "Ārprātīgās piezīmes" Jaunajā Rīgas teātrī (1995.04.29.);
Henrijs Persels "Feju karaliene" Jaunajā Rīgas teātrī (kopā ar M. Fīldu) (1995.09.21.);
Viljama Šekspīra soneti "Mani mīl Šekspīrs" Jaunajā Rīgas teātrī (1996.02.04.);
Rainis "Mīla stiprāka par nāvi" Latvijas Nacionālajā teātrī (1996.04.04.);
Svens Oge Madsens "Pēdējā nopūta" Jaunajā Rīgas teātrī (1996.12.01.);
Ņina Berberova "Mazā meitenīte" M. Čehova Rīgas Krievu teātrī (1997.10.07.);
Džuzepe Verdi "Aīda" Latvijas Nacionālajā operā (1998.01.23.);
Astrida Sālbaha "Deju stunda" Kauņas Drāmas teātrī (1998.05.19.);
Augusts Kicbergs "Vilkate" Valmieras Drāmas teātrī (1998.10.30.);
Viljams Šekspīrs "Sapnis vasaras naktī" Latvijas Nacionālajā teātrī (1999.02.19.);
Egīls Šņore "Savējie sapratīs" Valmieras Drāmas teātrī (1999.12.17.);
Viljams Šekspīrs "Otello" Liepājas teātrī (2000.10.21.);
Anna Brigadere "Maija un Paija" Latvijas Nacionālajā teātrī (2001.01.06.);
Kristo Šagors "Izslāpušie putni" Spilves lidostā (2001.05.05.);
Antons Čehovs "Kaija" Valmieras Drāmas teātrī (2001.08.31.);
Inga Ābele "Tumšie brieži" Valmieras Drāmas teātrī (2001.12.20.);
Rūdolfs Blaumanis "Pazudušais dēls" Valmieras Drāmas teātrī (2002.04.06.);
Jānis Jurkāns "Viņš taču ir muļķis" Latvijas Nacionālajā teātrī (2002.05.10.);
Pēc Rūdolfa un Elvīras Piņņu sarakstes "Parīze — Rīga — Parīze" Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (2002.11.10.);
Hermanis Paukšs "Godīgā meitene" Valmieras Drāmas teātrī (2002.12.06.);
Henriks Ibsens "Nora" Jaunajā Rīgas teātrī (2003.03.27.);
Džuzepe Verdi "Aīda" Slovēnijas Nacionālajā operā (2004.01.19.);
Augusts Strindbergs "Jūlijas jaunkundze" Jaunajā Rīgas teātrī (2004.02.19.);
Rainis "Krauklītis" Valmieras Drāmas teātrī (2004.04.27.);
Majgula Akselsone "Līze Luīze" Jaunajā Rīgas teātrī (2004.10.01.);
Ivans Turgeņevs "Mēnesis uz laukiem" Jaunajā Rīgas teātrī (2005.02.10.);
Antons Čehovs "Trīs māsas" Jaunajā Rīgas teātrī (2005.11.03.);
Rainis "Jāzeps un viņa brāļi" Latvijas Nacionālajā teātrī (2005.11.04.);
Ilmārs Šlāpins "Nakts tarifs" Jaunajā Rīgas teātrī (2006.05.11.);
Sāra Rūla "Tīrā māja" Jaunajā Rīgas teātrī (2007.03.29.);
Mihails Zoščenko "Amizants gadījums" Jaunajā Rīgas teātrī (2007.10.09.);
Ļevs Tolstojs "Dzīvais mironis" Jaunajā Rīgas teātrī (2008.03.05.);
Rūdolfs Blaumanis "Indrāni" Valmieras Drāmas teātrī (2008.10.15.);
Inga Ābele "Sala" Jaunajā Rīgas teātrī (2009.02.28.);
Aleksandrs Volodins "Pieci vakari" Jaunajā Rīgas teātrī (2009.10.24.);
Antons Čehovs "Jāņonkulis" ("Tēvocis Vaņa") Jaunajā Rīgas teātrī (2010.03.18.);
Viljams Šekspīrs "Otello" Jaunajā Rīgas teātrī (2010.10.15.);
Henriks Ibsens "Heda Gablere" Tallinas "Von Krahl" teātrī (2011.02.05.);
"Nijaramas pasakas" Jaunajā Rīgas teātrī (2011.09.09.);
"Pasakas par zvēriem" Jaunajā Rīgas teātrī (2011.10.01.);
Pēc Fjodora Dostojevska "Noziegums/sods" Jaunajā Rīgas teātrī (2012.03.23.);
Inga Ābele "Jasmīns" Joza Miltiņa Panevēžas Drāmas teātrī (2012.09.);
Pērs Ulovs Enkvists "Lūša stundā" Klaipēdas Drāmas teātrī (2012.09.28.);
Augusts Strindbergs "Tēvs" Jaunajā Rīgas teātrī (2013.01.19.);
Perla Baka "Austrumvējš rietumvējš" Jaunajā Rīgas teātrī (2013.05.16.);
Maksims Gorkijs "Dibenā" Štutgartes Vilhelma teātrī (2013.10.09.);
"Dzeja" Jaunajā Rīgas teātrī (2014.03.01.);
Inga Ābele "Aspazija. Personīgi" Jaunajā Rīgas teātrī (2015.03.18.);
"Reiz bijanebija" Jaunajā Rīgas teātrī (2015.09.24.);
Ingmars Bergmans "Rudens sonāte" Jaunajā Rīgas teātrī (2016.01.07.);
Augusts Strindbergs "Tēvs" Klaipēdas Drāmas teātrī (2016.09.13.);
Pēc Rainera Vernera Fasbindera scenārija "Bailes saēd dvēseli" motīviem "Emmijas laime" Valmieras Drāmas teātrī (2016.12.02.);
Henriks Ibsens "Nora" ("Leļļu māja") Jaunajā Rīgas teātrī (2017.03.29.);
Žans Anuijs "Eiridīke" Valmieras Drāmas teātrī (2017.10.20.);
Edvards Olbijs "Kas ir Silvija?" Jaunajā Rīgas teātrī (2018.04.12.);
Inga Ābele "Jūras vējš" M. Čehova Rīgas Krievu teātrī (2019.03.30.);
Žans Anuijs "Antigone" Klaipēdas Drāmas teātrī (2019.10.05.);
Henriks Ibsens "Alvinga kundze" ("Spoki") Valmieras Drāmas teātrī (2020.01.11.);
Antons Čehovs "Vaņa" Tallinas Pilsētas teātrī (2020.10.03.);
Ivans Viripajevs "Saviļņojums" Liepājas teātrī (2020.10.17.);
Ferdinands Brukners "Diagnoze-jaunība" Liepājas teātrī (2021.07.03.);
Aleksandrs Ostrovskis "Vēlā mīla" Valmieras Drāmas teātrī (2022.04.28.)

Kinolomas

Pitons (2003)
Kolka Cool (2011)
Māra (dokumentāla filma, 2014)

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 ^1,5 ^1,6 ^1,7 Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 612. lpp. ISBN 9984-9482-3-4.
↑ Māras Ķimeles «Krauklītis» jeb Pavedienus meklējot^{[novecojusi saite]}

Ārējās saites

Informācija Valmieras teātra mājaslapā

IMDb profils (angliski)
Māra Ķimele izrades.lv

Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šī režisora biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[lat-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 ^1,5 ^1,6 ^1,7 Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 612. lpp. ISBN 9984-9482-3-4.

[2] Māras Ķimeles «Krauklītis» jeb Pavedienus meklējot^{[novecojusi saite]}

[1]

[2]