Johans Gotfrīds Mītels
Johans Gotfrīds Mītels (vācu: Johann Gottfried Müthel, dzimis 1728. gada 17. janvārī, miris 1788. gada 14. jūlijā) bija vācu apgaismības Sturm und Drang perioda ērģelnieks un komponists, pazīstams kā Johana Sebastiāna Baha pēdējais skolnieks, kura mākslas stiprā ietekmē viņš atradās visu mūžu, arī Rīgas periodā no 1753. līdz 1788. gadam. Savā Rīgā sacerētā skaņdarba Duetto für 2 Clavier, 2 Flügel, oder 2 Fortepiano (1771) nosaukumā Mītels pirmo reizi vēsturē lietoja tolaik jaunā klavierinstrumenta fortepiano vārdu.[1]
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
Mūzikas portāls / Mūzikas vikiprojekts |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuJohans Gotfrīds Mītels ir dzimis kā piektais deviņu bērnu ģimenē 1728. gada 17. janvārī Saksijas-Lauenburgas hercogistes pilsētā Melnā netālu no Hamburgas, kur viņā tēvs bija ērģelnieks. Mācījās pie sava tēva un pie Lībekas ērģelnieka Johana Paula Kuncena (Johann Paul Kunzen vai Kuntzen), 1747. gadā ieguva kamermūziķa un galma ērģelnieka vietu Mēklenburgas-Šverīnes hercoga Kristiāna Ludviga II galmā. Lai papildinātu savas muzikālās prasmes, viņš 1750. gadā devās mācīties uz Leipcigu pie Johana Sebastiāna Baha un trīs mēnešus bija pēdējais viņa skolnieks. Mītels pārnesa nošu rakstā vairākus neredzīgā Baha pēdējos darbus, ieskaitot "Hromatisko fantāziju" (BWV 903) un daļas no "Orgelbüchlein". Pēc Baha biogrāfa Filipa Špitas (Philipp Spitta) rakstītā, Mītels atradies pie Baha viņa nāves brīdī un deviņas nedēļas turpinājis pildīt viņa pienākumus.[1] Pēc tam Mītels papildinājās Naumburgā pie Baha padēla Johana Kristapa Altnikola (Johann Christoph Altnikol), Drēzdenē, tad Berlīnē un Potsdamā pie J. S. Baha dēla Kārļa Filipa Emanuēla Baha, beidzot Hamburgā pie Georga Filipa Tēlemaņa.
1753. gadā viņš pēc sava brāļa aicinājuma pārcēlās uz Rīgu, kur dabūja kapelmeistara vietu Oto Hermaņa fon Fītinghofa-Šēla mājas orķestrī un izpelnījās ievērību kā klavesīna spēles virtuozs. 1767. gadā Mītelam piedāvāja Rīgas Svētā Pētera baznīcas ērģelnieka vietu, kurā viņš nostrādāja līdz pat savai nāvei 1788. gada 14. jūlijā.
Dzīves pēdējos gados viņš dzīvoja Bišumuižā un arvien vairāk norobežojās no sabiedriskās dzīves. Ir zināma anekdote, ka viņš kā pianists piekritis uzstāties vienīgi ziemas mēnešos, jo tad sniegs kaut cik noslāpēja garāmbraucošo ratu rīboņu.
Darbi
labot šo sadaļuĒrģeļmūzika
labot šo sadaļu- Fantāzija un fūga G-dur
- Fantāzija G-moll
- Fantāzija Es-dur
- Fantāzija F-dur
- Korālis „Jesu, meine Freude“
- Korāļprelūdija "Herzlich thut mich verlangen"
Instrumentālās kompozīcijas
labot šo sadaļuDzīves laikā Mītels sacerēja 9 klavieru sonātes, 2 arioso ar 12 variācijām, 6 lielus koncertus klavierēm ar orķestri, koncertu diviem fagotiem un orķestrim, sonāti flautai, 2 duetus divām klavierēm, polonēzes divām vijolēm ar un bez flautas un basa, kā arī 44 menuetus un maršus mūzikas mīļotājiem:
- 1. sonāte F mažorā (1756)
- 2. sonāte G mažorā (1756)
- 3. sonāte C mažorā (1756)
- 1. arioso ar 12 variācijām G mažorā (1756)
- 2. arioso ar 12 variācijām C minorā (1756)
- Koncerts sibemol mažorā (1767)
- Koncerts klavesīnam D minorā (1767)
- duets divām klavierēm, diviem flīģeļiem vai diviem fortepiano (1771)
- duets E-flat mažorā (1771)
- 12 variācijas klavikordam
- Minuets ar 6 variācijām
- Tempo di Minuetto con Variazioni
- Koncerts fagotam C mažorā
- Koncerts diviem fagotiem E-flat mažorā
- Sonāte D major flautai un basam (Basso Continuo)
Vokālās kompozīcijas
labot šo sadaļu- Kantāte jauno ērģeļu inaugurācijai Parhimā (iespējama gan a cappella, gan ar ērģeļu pavadījumu, gan tikai ērģelēm)[2].
- Dzīru dziesma četrām balsīm.
- Nepublicēta ārija franču valodā "Dārgā skaistule, tu mani iedvesmo!"[3]
- "Muzikālam baudījumam komponētas Johana Gotfīda Mītela ārijas un dziesmas ar dažādu dzejnieku tekstiem" ("Arien und Lieder von verschiedenen Dichtern: zum musikalischen Vergnügen in die Musik gesezt von Johann Gottfried Müthel", 45 dziesmas ar komponista ievadvārdiem, publicētas Hamburgā, 1759[4]).
Literatūra
labot šo sadaļu- Erwin Kemmler: Johann Gottfried Müthel und das nordostdeutsche Musikleben seiner Zeit. Johann Gottfried Herder-Institut, Marburg 1970 (Wissenschaftliche Beiträge zur Geschichte und Landeskunde Ost-Mitteleuropas. 88, ISSN 0510-7008) (Doktora disertācija Zārbrikenes universitātē, 1964).
Kompaktdiski
labot šo sadaļu- Johann Gottfried Müthel – Orgelwerke (LC 4298)
- Müthel Konzerte und Kammermusik (MDG 325 0452-2)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Johann Gotffried Müthel (Composer) no www.bach-cantatas.com». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 23. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 24. maijā.
- ↑ «Johann Gottfried Müthel: Bach's Last Student». www.voxhumanajournal.com. Skatīts: 2020-09-08.
- ↑ «53 Pieces (Müthel, Johann Gottfried) - IMSLP». imslp.org. Skatīts: 2020-09-08.
- ↑ Johann Gottfried Müthel. Auserlesene Oden und Lieder von verschiedenen Dichtern, etc. C. W. Brandt, 1759.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Concertos and Chamber Music by Musica Alta Ripa (divu CD komplekts, izdots 2008. gada 14. jūlijā)
- HOASM: Johann Gottfried Müthel (angliski)
- Zanes Gailītes recenzija "Mūzikas Saulē", 2005 Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.
- Mītela notis IMSLP (angliski)