Henriks Ibsens

Henriks Juhans Ibsens (norvēģu: Henrik Johan Ibsen, dzimis 1828. gada 20. martā, miris 1906. gada 23. maijā) bija norvēģu dramaturgs. Ibsena literārā darbība tiek saistīta ar reālismu, naturālismu un tā saukto jauno drāmu, un viņa darbos saskatāmas arī modernisma iezīmes. Ibsens rakstījis arī dzeju.

Henriks Ibsens Henrik Ibsen Personīgā informācija Dzimis 1828. gada 20. martā Šīena, Norvēģija Miris 1906. gada 23. maijā (78 gadi) Oslo, Norvēģija Tautība norvēģis

Literārā darbība Nodarbošanās rakstnieks, dramaturgs Valoda norvēģu valoda Literatūras virzieni Reālisms, naturālisms Slavenākie darbi Pērs Gints

Dzīve

Henriks Ibsens dzimis Knuda Ibsena, turīga tirgoņa, un Marišenas Ibsenas (dzimušas Altenburgas) ģimenē nelielā Norvēģijas ostas pilsētiņā Šīenā. Viņa ģimene bija viena no vecākajām un ievērojamākajām ģimenēm visā Norvēģijā. Neilgi pēc viņa piedzimšanas ģimenes materiālais stāvoklis radikāli pasliktinājās, viņi vairākkārt mainīja dzīvesvietu.

Piecpadsmit gadu vecumā Ibsens pameta mājas un 1844. gada janvārī ieradās Grimstades pilsētiņā, kur kļuva par farmaceita Jena Orupa Reimana mācekli un sāka rakstīt pirmās lugas. 1846. gadā kādai no Reimana kalponēm no Ibsena piedzima ārlaulības bērns. 1850. gadā Ibsens devās uz Kristiāniju (tagadējo Oslo), jo bija nolēmis stāties universitātē, taču drīz vien attteicās no šīs idejas. Tajā pašā gadā tika publicēta viņa pirmā luga "Katilīna" (ar pseidonīmu Brīnjulfs Bjarme). Pirmā viņa luga, kas tika iestudēta, bija tajā pašā gadā izdotā drāma "Varoņu kapulauks", taču tās iestudējums neguva īpašu ievērību.

No 1852. gada Ibsens darbojās pirmajā norvēģu teātrī Bergenā, kur viņš iesaistījās vairāk nekā 145 iestudējumu veidošanā — gan kā autors, gan režisors, gan producents. 1857. gadā viņš atgriezās Kristiānijā, kur kļuva par Kristiānijas Nacionālā teātra māksliniecisko vadītāju. Nākamajā gadā viņš apprecējās ar Susannu Tūresenu, un vēl pēc gada piedzima viņu dēls Sigurds.

1864. gadā ģimene pārcēlās uz Itāliju un uzsāka dzīvi Romā. Nākamajā gadā publicētā luga "Brands" ieguva plašu atzinību, ko vēl vairāk nostiprināja "Pērs Gints" (1867). Panākumu iedvesmots, Ibsens aizvien vairāk savos darbos sāka paust savas idejas un uzskatus, un pamazām viņš kļuva par vienu no ietekmīgākajiem Eiropas dramaturgiem.

1868. gadā Ibsens ar ģimeni pārcēlās uz Drēzdeni Vācijā, kur gadiem rakstīja, viņaprāt, savu nozīmīgāko lugu "Ķeizars un galilejietis", kas tika publicēta 1873. gadā.

1875. gadā viņš pārcēlās uz Minheni, 1878. gadā — atkal uz Romu, 1885. — atkal uz Minheni, bet 1891. gadā atgriezās uz dzīvi Kristiānijā Norvēģijā.

1900. gadā Ibsens pārcieta pirmo infarktu, 1906. gadā viņš nomira 78 gadu vecumā.

Darbi

Lugas

• "Katilīna" (Catilina, 1850)
• "Varoņu kapukalns" (Kjæmpehøjen, 1850)
• "Norma jeb politiķa mīlestība" (Norma eller En Politikers Kjærlighed, 1851, publicēta anonīmi)
• "Jāņu nakts" (Sancthansnatten, 1852)
• "Estrotas Ingere" (Fru Inger til Østeraad, 1854)
• "Svētki Solhaugā" (Gildet paa Solhoug, 1855; latviešu teātrī kopš 1915)
• "Ūlafs Liljekranss" (Olaf Liljekrans, 1856)
• "Helgelanes varoņi" (Hærmændene paa Helgeland, 1857; latviešu teātrī kopš 1910)
• "Mīlestības komēdija" (Kjærlighedens Komedie, 1862)
• "Troņa tīkotāji" (Kongs-Emnerne, 1863; latviešu teātrī kopš 1921)
• "Brands" (Brand, 1865; latviešu teātrī kopš 1914)
• "Pērs Gints" (Peer Gynt, 1867; latviešu teātrī kopš 1921)
• "Jaunatnes savienība" (De unges Forbund, 1869; latviešu teātrī kopš 1915)
• "Ķeizars un galilietis" (Kejser og Galilæer, 1873)
• "Sabiedrības balsti" jeb "Sabiedrības pīlāri" (Samfundets støtter, 1877; latviešu teātrī kopš 1889)
• "Leļļu nams" ("Nora") (Et dukkehjem, 1879; latviešu teātrī kopš 1897)
• "Spoki" (Gengangere, 1881; latviešu teātrī kopš 1907)
• "Tautas ienaidnieks" ("Doktors Stokmanis") (En Folkefiende, 1882; latviešu teātrī kopš 1903)
• "Meža pīle" (Vildanden, 1884; latviešu teātrī kopš 1908)
• "Rosmersholma" (Rosmersholm, 1886; latviešu teātrī kopš 1909)
• "Jūras sieviete" (Fruen fra havet, 1888; latviešu teātrī kopš 1912)
• "Heda Gablere" (Hedda Gabler, 1890; latviešu teātrī kopš 1909)
• "Būvmeistars Sūlness" (Bygmester Solness, 1892; latviešu teātrī kopš 1908)
• "Mazais Eijolfs" (Lille Eyolf, 1894; latviešu teātrī kopš 1909)
• "Juns Gabriels Borkmanis" (John Gabriel Borkman, 1896; latviešu teātrī kopš 1905)
• "Kad mēs, mirušie, mostamies" (Når vi døde vågner, 1899; latviešu teātrī kopš 1915)

Poēma

• "Terje Vīgens" (Terje Vigen, 1862)

Dzeja

• "Dzejoļi" (Digte, 1871)

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Henriks Ibsens.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Pers Gints ("Grāmatu Draugs", 1938. gads, Rīga)