Heinrihs fon Bērs
Heinrihs Aleksandrs Ferdinands fon Bērs (vācu: Heinrich Alexander Ferdinand Baron von Behr; 1902-1983) bija vācbaltiešu izcelsmes virsnieks, Vērmahta, vēlāk Bundesvēra tanku divīzijas ģenerālis.
| ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis 1902. gada 26. jūlijā Rendas muižas īpašnieka ģimenē. Cēlies no fon Bēru dzimtas. Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada janvārī iestājās Baltiešu landesvērā.
Pēc 1920. gada Latvijas agrārās reformas un dzimtas zemes īpašumu nacionalizācijas viņš pārcēlās uz dzīvi Vācijā, kur 1922. gadā iestājās Reihsvēra 16. jātnieku pulkā. 1937. gadā viņš kļuva par Vinsdorfas militārās sporta skolas (Heeressportschule Wünsdorf) pasniedzēju un modernās pieccīņas treneri.
Kā izlūkvienību komandieris piedalījās Otrā pasaules kara cīņās Polijā, Francijā, Austrumu frontē, Ziemeļāfrikā un Itālijā. No 1944. gada decembra viņš komandēja tanku karaspēka vienības Itālijas frontē. 1945. gada 1. aprīlī viņu iecēla par Vērmahta 90. tanku grenadieru divīzijas komandieri, bet jau 28. aprīlī ģenerālis fon Bērs krita britu armijas gūstā un līdz 1947. gada 29. augustam atradās gūstekņu nometnē.
1956. gada 3. septembrī viņu uzņēma Bundesvērā un paaugstināja par brigādes ģenerāli, no 1959. gada 7. decembra ģenerālis fon Bērs komandēja 5. tanku divīziju. Pensionējās 1962. gada 30. septembrī.[1]
Miris Bonnā 1983. gada 14. augustā.