Raimonds Gerkens (dzimis 1952. gada 8. maijā) ir Latvijas uzņēmējs, mecenāts. Viņš bija uzņēmumu SIA Gerkens un Co, SIA Gerkens un partneri līdzīpašnieks, un joprojām ir mēbeļu tirdzniecības centra AS Mēbeļu nams līdzīpašnieks.[1]

Raimonds Gerkens
Pasākumā "Rīgas Mākslas telpā" Miervalža Poļa pop-up zoles turnīrā, 2008.gadā.
Pasākumā "Rīgas Mākslas telpā" Miervalža Poļa pop-up zoles turnīrā, 2008.gadā.
Personīgā informācija
Dzimis 1952. gada 8. maijā (72 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Skrunda, Latvijas PSR, PSRS
Pilsonība Karogs: Latvija Latvija
Nodarbošanās uzņēmējs
Dzīvesbiedre Velga Riekstiņa

Raimonds Gerkens piedzima 1952. gadā Skrundā, astoņu bērnu ģimenē.

Raimonds Gerkens mācījās Skrundas septiņgadīgajā skolā (vēlāk - Skrundas vidusskola), pēc tam absolvēja Rīgas Finansu un kredītu tehnikumu.

Profesionālā darbība

labot šo sadaļu

Pēc izglītības iegūšanas finansu nozarē, Raimonds Gerkens gadu nostrādāja par apdrošināšanas aģentu valsts apdrošināšanas sabiedrībā[2].

Tomēr vēlāk sāka strādāt par oficiantu un bārmeni vairākos Rīgas un Jūrmalas restorānos un bāros, šajā darbā pavadot turpmākos 20 gadus. Latvijas PSR laikos, 70.tajos un 80.tajos gados, bārmeņa darbs bija ļoti labi atalgots. Lai gan oficiālais atalgojums bija ap 180 - 200 rubļu mēnesī, faktiskais atalgojums kopā ar dzeramnaudām un citādi iegūtajiem līdzekļiem nereti sasniedza par 2000 rubļu, kas vairākkārt pārsniedza vidējo atalgojuma līmeni. Bārmeņi tolaik bija vieni no labāk atalgotajiem amatiem, ļaujot iegādāties mašīnas un vasarnīcas. Tomēr iekārtoties darbā par bārmeni vai oficiantu nebija viegli - vajadzēja pazīt vai nu ar iestādēm saistītās personas, vai vismaz būt ietekmīgu personu paziņai.[3]

Nopelnītie līdzekļi Raimondam Gerkenam sniedza iespēju uzsākt savu uzņēmējdarbību. Viens no pirmajiem viņa uzsāktajiem projektiem bija 70.tajos gados, kad Gerkens mēģināja eksportēt zirgu mēslus uz Franciju, tomēr neveiksmīgi.[2] Veiksmīgāka bija Gerkena kafejnīcu ķēžu atvēršana. Pirmā Gerkena kafejnīca bija Venta Lāčplēša un Suvorova ielu krustojumā, pēc tam arī Mednieku bārs Kārļa Marksa ielā.[4]

Kā skaidroja Gerkens, savas uzņēmējdarbības izveidošana padomju laikā bija iespējama vienīgi, dodot kukuļus, kas darbojās kā katalizatori darbības izkustināšanai. Tāpāt arī bija nepieciešams nodrošināt īpašu pieeju un pieņemšanas savās kafejnīcās ietekmīgām personām, tostarp neoficiālajiem miljonāriem un ministriem.[4]

Iegūtie kontakti Gerkenam ļāva 1988.gadā iegūt vienu no pirmajām atļaujām veidot privātu kooperatīvu.[2] Līdzīgi, 1991. gadā Gerkens saņēma Latvijā pirmo eksperimentālo licenci privātkompānijai ar tikai vienu īpašnieku.[5]

1992. gada 3. jūnijā Gerkens nodibināja savu individuālo komercuzņēmumu IK Gerkens un Co, kas vēlāk tika pārveidots par nepārtikas veikalu tīklu ar 40 veikaliem visā Latvijā. Vēlāk uzņēmums tika reorganizēts par SIA Gerkens un Co, kurā Raimonds Gerkens bija viens no līdzīpašniekiem ar 50% kapitāldaļu.

Sākotnēji, preču deficīta apstākļos atjaunotajā Latvijā, Gerkena veikalu tīkls bija finansiāli ļoti veiksmīgs. Taču, laikam ejot, līdz ar konkurentu preču importa pieaugumu, Gerkena veikalu tīkla peļņa mazinājās, un pat sāka reģistrēt zaudējumus. Par saviem investīciju lēmumiem Raimonds Gerkens izteica nožēlu jau 2004. gadā, paužot nožēlu, ka neklausījis politiķa Kārļa Leiškalna ieteikumiem "par sviestmaizi" iegādāties nekustamos īpašumus:[4]

Vienvārdsakot, ja es tolaik būtu nodarbojies ar nekustamajiem īpašumiem, šodien būtu Latio īpašnieks, nevis Gerkena & Co. Un man puse Latvijas piederētu, bet tā - tikai pāris desmiti miljonu.

Ja 1994. gadā Gerkens tika atzīts par 9. bagātāko miljonāru Latvijā, tad 2012. gadā viņš jau vairs neiekļuva pat starp 100 bagātākajiem miljonāriem Latvijā.[6]

2021. gada augustā Gerkens pārdeva visas savas SIA Gerkens un Co kapitāldaļas biznesa partnerim, SIA Tilde un citu uzņēmumu īpašniekam Andrejam Vasiļjevam, kurš kļuva par 100% uzņēmuma kapitāldaļu īpašnieku.[7]

Uz 2022. gadu, Raimonds Gerkens kopā ar Andreju Vasiļjevu un citiem mazākiem līdzīpašniekiem, ir īpašnieks mēbeļu tirdzniecības centram AS Mēbeļu nams, kas atrodas Rīgā, Pļavniekos.[8]

Personīgā dzīve

labot šo sadaļu

1977. gadā precējies ar Velgu Riekstiņu. Laulībā dzimusi meita Evita.

Citas aktivitātes

labot šo sadaļu

Gerkens ir pazīstams arī kā mecenāts, par ko 2001. gadā apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[9] Vairākus gadus finansējis Raimonda Gerkena un žurnāla "Karogs" romānu konkursu.

Tāpat Gerkens arī plaši zināms ar zolītes spēles turnīru rīkošanu, ko aizsācis jau 90.tajos gados. Tolaik Gerkenam piederēja pat kazino "Gerkens&Co".[10]

  1. «Raimonds Gerkens». Latvijas ļaudis. 2003-10. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-11-07. Skatīts: 2011-11-7.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Kargins varbūt pie manis nenāk, bet… Pilna intervija ar Raimondu Gerkenu». www.diena.lv. Skatīts: 2022-11-06.
  3. «Zigmunds Ivaņinoks – PSRS bārmeņi, sistēma un labākie bāri (1960-1991) – Bar.lv» (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-11-06. Skatīts: 2022-11-06.
  4. 4,0 4,1 4,2 «Gerkena korupcijas «gaišā puse»». Latvijā (latviešu). 2004-11-12. Skatīts: 2022-11-06.
  5. «5. sērija. «Aiziešana nekur»». Brīvbrīdis (latviešu). 2006-11-25. Skatīts: 2022-11-08.
  6. Kas Jauns. «Uzņēmējs Raimonds Gerkens vairs nav miljonārs».
  7. «Uzņēmējs Raimonds Gerkens vairs nav līdzīpašnieks uzņēmumā "Gerkens un Co"». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-06.
  8. vestnesis.lv. «Izmaiņas uzņēmumā, 23.05.2013. - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-06.
  9. «2001. gada 3. maija preses relīze». Latvijas Valsts prezidenta kanceleja. 2001-05-03. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-05. Skatīts: 2011-10-20.
  10. «Pietiek :: No loterijas līdz pirmajiem kazino». www.pietiek.com. Skatīts: 2022-11-08.