Ansis Rudevics
Ansis Rudevics (1890. gada 18. janvāris — 1974. gada 30. jūnijs) bija Latvijas sabiedriskais darbinieks. Bija Tautas padomes, Satversmes sapulces, 1., 2., 3., 4. un Tautas Saeimas deputāts, kā arī Latvijas tautas labklājības ministrs (1926—1928).
Ansis Rudevics | |
---|---|
![]() | |
Latvijas tautas labklājības ministrs | |
Amatā 1926. gada 19. decembris — 1928. gada 23. janvāris | |
Prezidents |
Jānis Čakste Gustavs Zemgals |
Premjerministrs | Marģers Skujenieks |
Priekštecis | Vladislavs Rubulis |
Pēctecis | Vladislavs Rubulis |
| |
Dzimšanas dati |
1890. gada 18. janvārī![]() |
Miršanas dati |
1974. gada 30. jūnijā (84 gadu vecumā)![]() |
Tautība | latvietis |
Politiskā partija | Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Latvijas Komunistiskā partija |
Dzīvesbiedrs(-e) | Milda Rudevica |
PSRS specdienestu plānotās kolaboracionistu valdības vadītājs Latvijas okupācijas gatavošanas laikā.[1]
Biogrāfija
labot šo sadaļuDzimis 1890. gada 18. janvārī Raņķu pagasta Dūru "Jaunzemos", mežsarga mājās (tagad Vārmes pagasts).[2][3] Revolucionāra gaitas sācis 1907. gadā. Vairrākkārt bijis apcietināts. 1913. gadā bijis trimdā Oleņecas guberņā. No 1915. līdz 1917. gadam strādājis Pēterburgā. Pēc Latvijas Republikas dibināšanas kļuvis par Tautas padomes locekli, vēlāk ievēlēts LR Satversmes sapulcē. Darbojies arī 1., 2., 3. un 4. Saeimā. Bijis laikrakstu "Sociāldemokrāts" un "Strādnieku Avīzes" redaktors.[4]
No 1923. līdz 1929. gadam bija LSDSP priekšsēdētājs. 1926. gada decembrī kļuvis par tautas labklājības ministru Marģera Skujenieka vadītajā valdībā, amatā bijis līdz valdības maiņai 1928. gada janvārī. Pēc Ulmaņa apvērsuma 1934. gadā Rudevics bija viens no vadošajiem LSDSP biedriem, kurš netika uzreiz apcietināts. Kopā ar citiem brīvībā palikušajiem sociāldemokrātiem izveidojis pagrīdes organizāciju Latviešu Sociāldemokrātiskā Strādnieku Zemnieku partija (LSSZP), tomēr drīz pēc tam Rudevicu apcietināja un ievietoja Liepājas koncentrācijas nometnē. 1935. gadā pēc atbrīvošanas atkal pievienojies LSSZP, bijis tās priekšsēdētājs. 1938. gadā izraidīts no Latvijas, pārcēlies uz Zviedriju, kur rediģējis LKP ārzemju izdevumu "Brīvība". Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada jūnijā atgriezies Latvijā, kļuvis par Tautas Saeimas deputātu, strādājis laikraksta "Cīņa" redakcijā.[4]
1941. gadā evakuējies uz Kirovas apgabalu. 1945. gadā atgriezies Latvijā un līdz 1955. gadam strādājis Rīgā Latvijas Valsts izdevniecībā un Arodbiedrību Centrālajā padomē. Miris Rīgā 1974. gadā.[4]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Strods H. Padomju okupācijas otrais posms Latvijā (1940. gada sākums — 1941. gads), 62. lp.
- ↑ «Literāts: Rudevics Ansis». Kuldīgas Galvenā bibliotēka. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2012.12.27.
- ↑ R. Treijs. Latvijas valsts un tās vīri: Latvijas republikas valdības. Ministri savos darbos : 1918.-1940. R., 1998. - 387.-389.lpp.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 «Ansis Rudevics». Nekropole. Skatīts: 2012.12.27.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
---|---|---|
Priekštecis: Vladislavs Rubulis |
Latvijas tautas labklājības ministrs 1926. gada 19. decembris — 1928. gada 23. janvāris |
Pēctecis: Vladislavs Rubulis |