Ernests Vīgners
- Šis raksts ir par 1850. gada dzimušo diriģentu. Par citiem cilvēkiem ar uzvārdu Vīgners skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Ernests Vīgners (dzimis 1850. gada 19. janvārī, miris 1933. gada 25. maijā) bija Latvijas koru un orķestru diriģents, komponists un folkloras vācējs. Pirmais latviešu mūziķis, kas iegūst profesionālo izglītību konservatorijā Maskavā, kā arī viens no latviešu profesionālās mūzikas aizsācējiem. Ar saviem skaņdarbiem pārstāvēts III, IV, VII, VIII, XI, XIV, XVI un XX Dziesmu svētkos. Leonīda Vīgnera tēvs un Ivara Vīgnera vectēvs.
Dziesmu svētku virsdiriģents, kora dziesmu krājuma “Latvija” autors | ||||||||||||||||
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Ernests Vīgners dzimis Kuldīgas apriņķa Kalna muižas “Liekmaņos” (tagad Rendas pagastā). Mācības uzsāka Graudupes pagasta skolā, tēva vadībā apguva galdnieka amatu, jo materiālie apstākļi Vīgneru ģimenei nedod iespēju cerēt, ka mazajam Ernestam būs izdevība iegūt kādu citu profesiju. Tikai vēlāk, pateicoties vecākā brāļa Indriķa gādībai, kurš Irlavas skolotāju seminārā ir mācījies ērģeļspēli un strādā par ērģelnieku, arī Ernestam izdodas spert pirmos soļus viņam tik mīļās mūzikas laukā.
1865. gadā viņš uzsāka mācības Irlavas skolotāju seminārā. Iedvesmojoties no Jāņa Bētiņa enerģiskās Kurzemes novada koru un orķestru organizēšanas, Ernests Vīgners uzsāka aktīvas mūzikas darbības gaitas. 1873. gada I Vispārīgajos latviešu Dziedāšanas svētkos Vīgners piedalījās kā Rendas kora diriģents. 1873. gadā viņš devās uz Maskavas konservatoriju, kur mācījās klavieres, ērģeles, vēlāk oboju un kompozīciju. (Viņa skolotāju vidū bija arī Pēteris Čaikovskis.)
Izmantojot iegūtās zināšanas tautas dziesmu vākšanas un harmonizēšanas laukā, Vīgners 1873. un 1874. gadā izdeva kora dziesmu krājuma "Latvija" divas burtnīcas, kurās ievietotas četrbalsīgas tautas dziesmu apdares a cappella vīru korim. 1888. gadā Vīgners bija Latviešu trešo vispārīgo dziedāšanas svētku un 1895. gadā Latviešu ceturto vispārīgo dziedāšanas svētku virsdiriģents, kas ar savu profesionālo pieredzi cēla visas latviešu tautas kordziedāšanas māku. Latviešu sesto vispārīgo dziedāšanas svētku Goda virsdiriģents. Ernests Vīgners bija kā iniciators Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas Komisijas dibināšanai (1889.) un kādu laiku bija arī tās aktīvs līdzstrādnieks. Par nožēlu Latviešu piekto vispārīgo dziedāšanas svētku priekšvakarā (1910) viņš ar Rīgas Latviešu biedrības vadību sanaidojās, piesliedamies šo svētku rīkošanas daudzajiem pretiniekiem.
Pēc Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvības cīņu beigām Ernests Vīgners bija pedagogs — dzirdes mācības (fonoloģijas) metodiķis — Rīgas Fonoloģijas Institūta dibinātājs un vadītājs (1920. — 1933). 1926. gadā saņēma Triju Zvaigžņu ordeni (III šķiras).
Bijis precējies ar dziedātāju Malvīni Kalēju (precēti 1892; šķirti 1904). Šai laulībā dzimušas meitas Tekla un Mirdza. Otrās laulības ar Luīzi Smilgu, ar kuru laulībā dzimuši četri bērni: Beatrise Oije (1903), Meta Krišjāne (1905), Leonīds (1906), Vitālijs (1907).
Miris 1933. gada 25. maijā Rīgā, apbedīts Meža kapos.[1]
Daiļrade labot šo sadaļu
Vīgneru Ernesta nedaudzie oriģinālskaņdarbi sava satura ziņā saistīti ar jaunlatviešu idejām, taču mākslinieciski tie ir noapaļotāki, spilgtāki par Baumaņu Kārļa darbiem. Andreja Jurjāna, kā arī praktisko folklorista gaitu ietekmē Ernests rada dažas spilgtas tautasdziesmu apdares, kas atbilst tautasdziesmu satura prasībām ("Strauja, strauja upe tecēj", "Irbīte", "Līgo dziesmas", "Šūpļa dziesma" u.c.) un raksturo apdaru autora iedziļināšanos tautas mūzikas specifikā, viņa apzināto tieksmi neatkārtot kādreizējās Jāņa Cimzes kļūdas.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Vīgneru Ernests (1850—1933)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 1. maijā. Skatīts: 2009. gada 24. februārī.
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Kā Daugava vaida (Trimpula) ar Ausekļa vārdiem (1940. gada Latgales Dziesmu svētku ieraksts Daugavpilī)