Vikipēdija

Rīgas Kinostudija

Koordinātas: 56°58′48″N 24°12′33″E / 56.9799903°N 24.2092202°E / 56.9799903; 24.2092202

Rīgas Kinostudija (RKS) ir vecākā filmu studija Latvijā. Tās agrākie nosaukumi bija Rīgas Mākslas filmu studija (arī Valsts filmu uzņēmums) (1940—1948), Rīgas Mākslas un hronikālo filmu studija (1948—1958). Rīgas kinostudijas rīcībā ir 1960. gados uzbūvētie filmēšanas paviljoni, kas ir lielākie Ziemeļeiropā.[1]

Rīgas Kinostudija
Tips akciju sabiedrība
Darbības joma kino, paviljonu noma, kostīmu un rekvizītu noma, digitalizācija, analogā ierakstīšana, ekskursijas
Dibināts 1958. gads
Galvenais birojs Rīga, Karogs: Latvija LatvijaŠmerļa iela 3, LV-1006
Tīmekļa vietne www.studio.lv

Padomju gados tā vēsturiski izveidojās kā filmu ražošanas uzņēmums, kas nodrošināja pilnu kinofilmas uzņemšanas ciklu un ietvēra sevī posmus no idejas līdz gatavam darbam. 1970. un 1980. gados uzņēma vidēji 15 spēlfilmu gadā, kas nodrošināja darbu aptuveni tūkstotim darbinieku.

Mūsdienās Rīgas Kinostudijas paviljonus iznomā pasākumu organizēšanai un televīzijas raidījumu uzņemšanai ("X Faktors", "Super Bingo" u.c.). Notiek kostīmu un rekvizītu noma. Tāpat arī Rīgas Kinostudija nodarbojas ar digitalizāciju un analogo ierakstīšanu. Tiek organizētas ekskursijas tās teritorijā.

Vēsture

labot šo sadaļu

Līdz 1940. gadam filmu ražošanu Latvijā veica īpaša sabiedriski kulturālā departamenta Filmu nozare, kas pakļāvās Sabiedrisko lietu ministrijai. Tās studijās 1939. gadā uzfilmēja spēlfilmu "Zvejnieka dēls".

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā nodibināja Rīgas Mākslas filmu kinostudiju, kuras pirmā spēlfilma bija "Kaugurieši" (1941).

Vācu okupācijas laikā filmu ražošana ar visiem palikušajiem īpašumiem un daļu darbiniekiem pārgāja Ostlandē izveidotās Ostland Film G. m.b. H. Rīgas nozares pārziņā. 1942. gadā režisors Konstantīns Tumils-Tumilovičs šajā studijā uzņēma propagandas filmu "Sarkanā migla" par 1940. gada notikumiem Latvijā. 1943. gadā no Ostland Film atdalīja atsevišķu filmu ražošanas struktūru "Rīgas Filma".

Pēc Otrā pasaules kara krievu padomju režisors Aleksandrs Ivanovs daļēji Rīgas studijā uzņēma filmas "Dēli" (1946) un "Mājup ar uzvaru" (1947).

1948. gadā izveidoja Rīgas Mākslas un hronikalo filmu studiju, apvienojot Mākslas filmu studiju ar Kinohronikas studiju. Studijas telpas bija Skolas ielā, bet uzņemšanas paviljoni atradās vairākās Rīgas vietās: tagadējā Jaunajā Rīgas teātrī Lāčplēša ielā, bijušajā kinoteātrī "Pionieris", tagadējā Rīgas Filharmonijas kamermūzikas zālē un kultūras pilī "Ziemeļblāzma".

1958. gadā Rīgas Mākslas un hronikālo filmu studiju pārdēvēja par Rīgas Kinostudiju.

Jau 1954. gadā arhitekti V. Voronovs un A. Okuņevs izveidoja projektu jaunam Rīgas Kinostudijas ēku kompleksam Šmerļa ielā 3 ar trim filmēšanas paviljoniem (platība 950, 800 un 140 m²).[2] Celtniecības pirmo kārtu pabeidza 1961. gadā un otro kārta 1963. gadā. Kopš 1964. gada kinostudija ar pilnu jaudu uzsāka darbu jaunajās ēkās. Studijā darbojās scenāriju redakcijas kolēģija, hronikas sektors, leļļu filmu grupa un mākslas un režisoru padomes. 1964. gadā apstiprināja Rīgas kinostudijas emblēmu — kinolentē ietvertu gaiļa zīmi.

Padomju gados studijā filmu uzņemšanu nodrošināja filmēšanas sagatavošanas, uzņemšanas tehnikas, dekorāciju un tehnisko būvju, elektroapgaismes, skaņu tehnikas, filmu apstrādes, montāžas, mehāniskais un autotransporta cehs. 20. gadsimta 70-80. gados gada laikā uzņēma 10 līdz 15 filmas (no tām puse bija pilnmetrāžas spēlfilmas), kas nodrošināja darbu aptuveni 1000 darbiniekiem.

Kinostudijas mākslas padomes biedri tās pirmsākumos bija pazīstami latviešu teātra darbinieki, režisori un aktieri: Alfreds Amtmanis-Briedītis, Vija Artmane, Eduards Smiļģis un Elza Radziņa.

Kopš 1965. gada kinostudijā darbojās Tautas kinoaktieru studija, kas ļāva studiju beidzējiem iestāties profesionālajās izglītības iestādēs. Vēl studijā darbojās Jauno kinematogrāfistu klubs un kaskadieru grupa.

1990. gada aprīlī Rīgas Kinostudija beidza pastāvēt kā vienots veselums un kinoražošanas centrs. To sadalīja, izveidojot 6 vienības: Rīgas Kinostudiju kā filmu ražošanas tehnisko bāzi un 5 atsevišķas mazas radošās studijas: filmu studiju AL KO, piedzīvojumu un kriminālo filmu studiju Dekrim, filmu studiju Trīs, zīmēto un leļļu animācijas studiju Dauka un Rīgas dokumentālo filmu studiju. Pēc PSRS sabrukšanas filmu veidošana Rīgas kinostudijā apsīka. Rīgas Kinostudijā glabājas dokumentu, fotogrāfiju, kostīmu metu, dekorāciju elementu un tehnisko aprīkojumu kolekcijas, kas pieder Rīgas Kino muzejam.

Privatizācija

labot šo sadaļu

1991. gada 19. septembrī reģistrēja akciju sabiedrību "Rīgas kinostudija", 1997. gadā valsts īpašumā palika 31,3% akciju. Studija pelnīja ar telpu, inventāra īri un speciālistu pakalpojumiem. 2007. gadā Ministru kabinetā nonāca likumprojekts, saskaņā ar kuru arī 125 Rīgas Kinostudijas filmas būtu jānodod privatizācijai. Pārveidotajā akciju sabiedrībā 42,23% akciju īpašnieks bija jurists Armands Liberts, 24,31% kapitāla piederēja Kultūras ministrijai, bet pārējie 33,45% bija publiskās emisijas akcijas. Kinostudijas valdes priekšsēdētājs bija A. Liberts. 2008. gadā Rīgas Kinostudija sāka izplatīt savas filmas ārpus Latvijas.

2012. gadā akciju sabiedrības padomes priekšsēdētāja bija Ieva Romanova, padomē darbojās Gvido Straube, Jolanta Treile, Ieva Krūmiņa un Gints Grīnbergs. Kultūras ministrija vērsās tiesā par autortiesību atzīšanu, darbu izmantošanas aizliegšanu un zaudējumu atlīdzības piedziņu tiesā par 973 Latvijas PSR periodā uzņemto kinofilmu pārdošanu vai iznomāšanu, 2017. gadā tā uzvarēja ilgstošā tiesvedībā pret akciju sabiedrību "Rīgas Kinostudija".[3] Maksātnespējas datu bāze norāda, ka vairākkārt pieprasīta komercsabiedrības maksātnespēja un vadības laikā komercsabiedrība bijusi spiesta ierosināt tiesiskās aizsardzības procesu[4] no 2016. gada līdz 2017. gadam virknes saistību atlikšanai, tajā skaitā nodokļu prasījumu pamatparāda samaksas atlikšanai, nokavējuma procentu un līgumsodu dzēšanai.[5]

Darbinieki

labot šo sadaļu

Studijas vadītāji

labot šo sadaļu
  • no 1940 — Alberts Jekste
  • 1944—1945 — Augusts Aure-Pavluss
  • 1945—1947 — Nikolajs Kiva
  • 1947—1948 — Igors Čerņaks
  • 1948—1964 — Pāvels Jankovskis
  • 1964—1968 — Frīdens Koroļkēvičs
  • 1968—1987 — Heinrihs Lepeško
  • 1987—1990 — Rihards Pīks

Scenāriju redakcijas kolēģijas vadītāji

labot šo sadaļu

Rīgas Kinostudijā uzņemto mākslas filmu saraksts

labot šo sadaļu

Šajā sadaļā uzskaitītas visas 217 pilnmetrāžas spēlfilmas, īsmetrāžas spēlfilmas, TV spēlfilmas, kā arī muzikālās filmas, kuras uzņemtas Rīgas Kinostudijā vai sadarbībā ar Rīgas Kinostudiju laika posmā no 1941. līdz 2000. gadam (ieskaitot laika posmu no 1941. līdz 1958. gadam, kad Rīgas Kinostudija vēl nebija dibināta un studija saucās Rīgas Mākslas filmu studija un Rīgas Mākslas un hronikālo filmu studija). Sarakstā nav iekļautas dokumentālās filmas un pasūtījuma filmas, kuru uzskaitījumu ir iespējams atrast Latvijas gada notikumu rakstos.

1940—1949

labot šo sadaļu
Gads Nosaukums Formāts Režisors
1941 Kaugurieši Melnbalta Voldemārs Pūce
1946 Dēli[6] Melnbalta Aleksandrs Ivanovs
1947 Mājup ar uzvaru Melnbalta Aleksandrs Ivanovs
1949 Rainis Melnbalta Jūlijs Raizmans

1950—1959

labot šo sadaļu
Gads Nosaukums Formāts Režisors
1955 Salna pavasarī Melnbalta Pāvels Armands un Leonīds Leimanis
Uz jauno krastu[7] Krāsaina Leonīds Lukovs
1956 Cēloņi un sekas Melnbalta Varis Krūmiņš
Pēc vētras Melnbalta Eduards Penclins un Fjodors Knorre
Kā gulbji balti padebeši iet Melnbalta Pāvels Armands
1957 Nauris Melnbalta Leonīds Leimanis
Rita Melnbalta Ada Armīda Neretniece
Zvejnieka dēls Melnbalta Varis Krūmiņš
1958 Latviešu strēlnieka stāsts Melnbalta Pāvels Armands
Svešiniece ciemā Melnbalta Ada Armīda Neretniece
1959 Šķēps un roze Melnbalta Leonīds Leimanis
Atbalss Melnbalta Varis Krūmiņš
Ilze Melnbalta Rolands Kalniņš

1960—1969

labot šo sadaļu
Gads Nosaukums Formāts Režisors
1960 Tava laime Melnbalta Ada Armīda Neretniece
Vētra Melnbalta Varis Krūmiņš un Rolands Kalniņš
1961 Kārkli pelēkie zied Melnbalta Gunārs Piesis
Pieviltie Melnbalta Ada Armīda Neretniece, Māris Rudzītis
Velna ducis Melnbalta Pāvels Armands
Baltie zvani (Baltie zvaniņi) Melnbalta Ivars Kraulītis
1962 Diena bez vakara Melnbalta Māris Rudzītis
Mocarts un Saljēri Melnbalta Vladimirs Gorikers
1963 Mājiņa kāpās Melnbalta Arkādijs Koļcatijs, Anatolijs Markelovs
Trīs plus divas[7] Krāsaina Henrihs Oganesjans
Jolanta Krāsaina Vladimirs Gorikers
Nekur vairs nav jāiet Melnbalta Gunārs Piesis
Pazemē Melnbalta Rolands Kalniņš
Uz trases Melnbalta Rostislavs Gorjajevs
Viņš dzīvs Melnbalta Ada Armīda Neretniece
1964 Cielaviņas armija Melnbalta Aleksandrs Leimanis
Kapteinis Nulle Melnbalta Leonīds Leimanis
Līdz rudenim vēl tālu Melnbalta Aloizs Brenčs
Cara līgava Melnbalta Vladimirs Gorikers
1965 "Tobago" maina kursu Melnbalta Aleksandrs Leimanis
Hipokrāta zvērests Melnbalta Ada Armīda Neretniece
Sūtņu sazvērestība Melnbalta Nikolajs Rozancevs
Divi Melnbalta Mihails Bogins
1966 Noktirne Melnbalta Rostislavs Gorjajevs
Pēdējais blēdis Krāsaina Vadims Mass un Jans Ebners
Purva bridējs Melnbalta Leonīds Leimanis
Rīta miglā Melnbalta Imants Krenbergs
Akmens un šķembas (Es visu atceros, Ričard!) Melnbalta Rolands Kalniņš
"Ciklons" sāksies naktī Melnbalta Ada Neretniece
Diena bez datuma Melnbalta Vladimirs Kočetovs
1967 Elpojiet dziļi (Četri balti krekli) Krāsaina Rolands Kalniņš
Kapteiņa Enriko pulkstenis Krāsaina Jānis Streičs un Ēriks Lācis
Cīruļi atlaižas pirmie Melnbalta Māris Rudzītis
Kad lietus un vēji sitas logā Melnbalta Aloizs Brenčs
1968 Ilgās dienas rīts Krāsaina Ada Neretniece
24-25 neatgriežas Melnbalta Aloizs Brenčs un Rostislavs Gorjajevs
Cielaviņas armija atkal cīnās Melnbalta Aleksandrs Leimanis
Mērnieku laiki Krāsaina Voldemārs Pūce
Ceļa zīmes Melnbalta Oļģerts Dunkers
1969 Pie bagātās kundzes Melnbalta Leonīds Leimanis
Līvsalas zēni Krāsaina Jānis Streičs un Ēriks Lācis
Trīskārtējā pārbaude Melnbalta Aloizs Brenčs
Stari stiklā Melnbalta Imants Krenbergs
Baltās kāpas Melnbalta Sergejs Tarasovs

1970—1979

labot šo sadaļu
Gads Nosaukums Formāts Režisors
1970 Vella kalpi Krāsaina Aleksandrs Leimanis
Šauj manā vietā Melnbalta Jānis Streičs
Klāvs — Mārtiņa dēls Melnbalta Oļģerts Dunkers
Karalienes bruņinieks Melnbalta Rolands Kalniņš
Vārnu ielas republika Krāsaina Ada Neretniece
Šūpoles Krāsaina Rostislavs Gorjajevs
Uzbērums Melnbalta Ēriks Lācis
1971 Pilsēta zem liepām Melnbalta Aloizs Brenčs
Meldru mežs Melnbalta Ēriks Lācis
Nāves ēnā Melnbalta Gunārs Piesis
Kara ceļa mantinieki Krāsaina Varis Krūmiņš
Tauriņdeja Krāsaina Oļģerts Dunkers
Apprecējās vecītis ar večiņu savu Melnbalta Garniks Arazjans
Salātiņš Krāsaina Varis Brasla
1972 Kapteinis Džeks Krāsaina Ada Neretniece
Peterss Melnbalta Sergejs Tarasovs
Lielais dzintars (2 sērijas) Krāsaina Aloizs Brenčs
Vella kalpi Vella dzirnavās Krāsaina Aleksandrs Leimanis
Ceplis Krāsaina Rolands Kalniņš
Egle rudzu laukā Krāsaina Imants Krenbergs
Vālodzīte Krāsaina Jānis Streičs
1973 Cāļus skaita rudenī Krāsaina Oļģerts Dunkers
Šahs briljantu karalienei Melnbalta Aloizs Brenčs
Pieskāriens Melnbalta Rostislavs Gorjajevs
Dāvana vientuļai sievietei Krāsaina Ēriks Lācis
Pūt, vējiņi Krāsaina Gunārs Piesis
Pilsētas atslēgas Krāsaina Imants Krenbergs
Oļegs un Aina Melnbalta Aleksandrs Leimanis
1974 Gaisma tuneļa galā Melnbalta Aloizs Brenčs
Dunduriņš Krāsaina Boļeslavs Ružs
Uzbrukums slepenpolicijai Krāsaina Oļģerts Dunkers
Uzticamais draugs Sančo Krāsaina Jānis Streičs
Ābols upē Krāsaina Aivars Freimanis
Jūras vārti (2 sērijas) Krāsaina Sergejs Tarasovs
Pirmā vasara Krāsaina Ada Neretniece
1975 Motociklu vasara Melnbalta Uldis Brauns
Mans draugs — nenopietns cilvēks Krāsaina Jānis Streičs
Melnā vēža spīlēs Krāsaina Aleksandrs Leimanis
Paradīzes atslēgas Melnbalta Aloizs Brenčs
Parunā ar mani Melnbalta Biruta Veldre
Robina Huda bultas Krāsaina Sergejs Tarasovs
Liktenim spītējot (2 sērijas) Krāsaina Ēriks Lācis
1976 Ezera sonāte Krāsaina Gunārs Cilinskis, Varis Brasla
Šīs bīstamās balkona durvis Krāsaina Dzidra Ritenberga
Liekam būt Melnbalta Aloizs Brenčs
Ģimenes melodrāma Krāsaina Boriss Frumins
Zobena ēnā Krāsaina Imants Krenbergs
Meistars Krāsaina Jānis Streičs
Nāve zem buras (2 sērijas) Krāsaina Ada Neretniece
1977 Zem apgāztā mēness Krāsaina Ēriks Lācis
Atspulgs ūdenī Krāsaina Andris Rozenbergs
Vīrietis labākajos gados Melnbalta Oļģerts Dunkers
Kļūstiet mana sievasmāte! Krāsaina Kārlis Mārsons
Dāvanas pa telefonu Krāsaina Aloizs Brenčs
Puika Krāsaina Aivars Freimanis
Buras (2 sērijas) Krāsaina Imants Krenbergs
Un rasas lāses rītausmā Krāsaina Pēteris Krilovs
1978 Teātris (2 sērijas) Krāsaina Jānis Streičs
Lielā Jaungada nakts Krāsaina Ada Neretniece
Tavs dēls Krāsaina Gunārs Piesis
Vīru spēles brīvā dabā Krāsaina Rolands Kalniņš, Gunārs Piesis
Tāpēc, ka es esmu Aivars Līdaks Krāsaina Biruta Veldre
Pavasara ceļazīme Krāsaina Varis Brasla
Rallijs Krāsaina Aloizs Brenčs
Aiz stikla durvīm Krāsaina Oļģerts Dunkers
Ģimenes albums Krāsaina Ēriks Lācis
1979 Nakts bez putniem Krāsaina Gunārs Cilinskis
Atklātā pasaule Krāsaina Aleksandrs Leimanis
Nepabeigtās vakariņas (2 sērijas) Krāsaina Jānis Streičs
Tās dullās Paulīnes dēļ Krāsaina Vija Ramāne
Trīs minūšu lidojums (2 sērijas) Krāsaina Dzidra Ritenberga
Gaidiet "Džonu Graftonu" (2 sērijas) Krāsaina Andris Rozenbergs
Satikšanās Melnbalta Oļegs Rozenbergs
Sitiens Melnbalta Rihards Pīks
Vainīgais Melnbalta Arvīds Krievs
Agrā rūsa Krāsaina Gunārs Cilinskis

1980—1989

labot šo sadaļu
Gads Nosaukums Formāts Režisors
1980 Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku Krāsaina Varis Brasla
Spāņu variants (2 sērijas) Krāsaina Ēriks Lācis
Vakara variants Krāsaina Dzidra Ritenberga
Ja nebūtu šī skuķa Krāsaina Rihards Pīks
Cīrulīši Krāsaina Oļģerts Dunkers
Trīs dienas pārdomām (2 sērijas) Krāsaina Rolands Kalniņš
Vasara bija tikai vienu dienu Krāsaina Pēteris Krilovs
1981 Laikmetu griežos Krāsaina Gunārs Piesis
Ilgais ceļš kāpās (7 sērijas) Krāsaina Aloizs Brenčs
Izmeklēšanā noskaidrots Krāsaina Ada Neretniece
Atcerēties vai aizmirst Krāsaina Jānis Streičs
Spēle Krāsaina Arvīds Krievs
Rudais terorists Krāsaina Lūcija Ločmele
Limuzīns Jāņu nakts krāsā Krāsaina Jānis Streičs
1982 Tarāns Krāsaina Gunārs Cilinskis
Tereona galva Krāsaina Varis Brasla
Lietus blūzs Krāsaina Oļģerts Dunkers
Pats garākais salmiņš Krāsaina Dzidra Ritenberga
Īsa pamācība mīlēšanā Krāsaina Imants Krenbergs
Mana ģimene (2 sērijas) Krāsaina Pēteris Krilovs
Aizmirstās lietas Krāsaina Vija Ramāne (Beinerte)
Salavecīša personiskā dzīve Krāsaina Andris Rozenbergs
1983 Svešās kaislības Krāsaina Jānis Streičs
Akmeņainais ceļš Krāsaina Rolands Kalniņš
Vilkatis Toms Krāsaina Ēriks Lācis
Dārzs ar spoku Krāsaina Oļģerts Dunkers
Šāviens mežā Krāsaina Rihards Pīks
Laika prognoze augustam Krāsaina Lūcija Ločmele
Mirāža (3 sērijas) Krāsaina Aloizs Brenčs
Trīs citroni mīļotajai[8] Krāsaina Oļegs Rozenbergs
1984 Parāds mīlestībā Krāsaina Varis Brasla
Fronte tēva pagalmā Krāsaina Ēriks Lācis
Aveņu vīns Krāsaina Arvīds Krievs
Vajadzīga soliste Krāsaina Genādijs Zemels
Kad bremzes netur Krāsaina Gunārs Cilinskis
Durvis, kas tev atvērtas (2 sērijas) Krāsaina Pēteris Krilovs
Mans draugs Sokrātiņš Krāsaina Andris Rozenbergs
Pēdējā vizīte Krāsaina Ada Neretniece
1985 Dubultslazds (2 sērijas) Krāsaina Aloizs Brenčs
Emīla nedarbi Krāsaina Varis Brasla
Tikšanās uz Piena Ceļa Krāsaina Jānis Streičs
Sprīdītis[9] Krāsaina Gunārs Piesis
Pēdējā indulgence Krāsaina Ada Neretniece
Spēle notiks tik un tā (2 sērijas) Krāsaina Rolands Kalniņš
Svešs gadījums Krāsaina Dzidra Ritenberga
Nomale (Trīs dienas Sašas dzīvē) Krāsaina Pēteris Krilovs
1986 Viņš, viņa un bērni Krāsaina Oļģerts Dunkers, Oļegs Rozenbergs
Dubultnieks Krāsaina Rihards Pīks
Saulessvece Krāsaina Lūcija Ločmele
Apbraucamais ceļš Krāsaina Ēriks Lācis
Bailes Krāsaina Gunārs Cilinskis
Kroņa numurs Krāsaina Imants Krenbergs
Aizaugušā grāvī viegli krist Krāsaina Jānis Streičs
Pēdējā reportāža (2 sērijas) Krāsaina Dzidra Ritenberga
Es gribu tavu foto Krāsaina Leo Rage
Kā mēs aizgājām no mājām Krāsaina Pēteris Krilovs
1987 Svītas cilvēks Krāsaina Andris Rozenbergs
Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili Krāsaina Arvīds Krievs
Apstākļu sakritība Krāsaina Vija Beinerte
Dīvainā mēnessgaisma Krāsaina Gunārs Cilinskis
Ja mēs visu to pārcietīsim Krāsaina Rolands Kalniņš
Aija (2 sērijas) Krāsaina Varis Brasla
Uzvarētāja (2 sērijas) Krāsaina Ādolfs Šapiro, Andris Rozenbergs
1988 Par mīlestību pašreiz nerunāsim Krāsaina Varis Brasla
Viktorija Krāsaina Oļģerts Dunkers
Viss kārtībā Krāsaina Oļegs Rozenbergs
Sižeta pagrieziens Krāsaina Pēteris Krilovs
Māja bez izejas Krāsaina Dzidra Ritenberga
Zīlēšana uz jēra lāpstiņas Krāsaina Ada Neretniece
Sēklis (2 sērijas) Krāsaina Ēriks Lācis
Svešais Krāsaina Lūcija Ločmele
1989 Dzīvīte (2 sērijas) Krāsaina Aivars Freimanis
Carmen Horrendum Krāsaina Jānis Streičs
Latvieši?! Krāsaina Genādijs Zemels
Tapers (2 sērijas) Krāsaina Rolands Kalniņš
Zītaru dzimta (Vecā jūrnieku ligzda) (6 sērijas) Krāsaina Aloizs Brenčs
Cilvēka dienas Krāsaina Jevgēņijs Paškēvičs

1990—2000

labot šo sadaļu
Gads Nosaukums Formāts Režisors
1990 Maestro Krāsaina Pēteris Krilovs
1997 Likteņdzirnas Krāsaina Jānis Streičs
2000 Vecās pagastmājas mistērija Krāsaina Jānis Streičs

Visvairāk skatītās Rīgas kinostudijas filmas PSRS kinoteātros

labot šo sadaļu

Pēc krievu kinokritiķa Sergeja Kudrjavceva datiem[10][11][12][13][14][15][16]

# Nosaukums Gads Žanrs Skatītāji (mlj.)[17]
1 Dubultslazds 1985 detektīvs 42,9
2 Trīs plus divas 1963 komēdija 35
3 Vella kalpi 1970 vēsturiska piedzīvojumu filma 33,6
4 Cielaviņas armija atkal cīnās 1968 vēsturiska piedzīvojumu filma 32,2
5 Vella kalpi Vella dzirnavās 1972 vēsturiska piedzīvojumu filma 30,5
6 Gaisma tuneļa galā 1974 detektīvs 30,1
7 Robina Huda bultas 1975 vēsturiska piedzīvojumu filma 28,9
8 Trīskārtējā pārbaude 1969 vēsturiska piedzīvojumu filma 28,7
9 24-25 neatgriežas 1968 detektīvs 28,4
10 Purva bridējs 1966 melodrāma 26,6
11 Šahs briljantu karalienei 1973 detektīvs 24,4
12 Salna pavasarī 1955 melodrāma 23,6
13 Kad lietus un vēji sitas logā 1967 vēsturiska piedzīvojumu filma 21
15 Pieviltie 1961 melodrāma 20,5
16 Dēli 1946 vēsturiska piedzīvojumu filma 18,6
17 Sūtņu sazvērestība 1965 vēsturiska piedzīvojumu filma 17,9
18 Dāvanas pa telefonu 1977 detektīvs 17,4
19 Noktirne 1966 melodrāma 17,1
20 Ezera sonāte 1976 melodrāma 14,1

Kinostudijas ēka

labot šo sadaļu

Rīgā, Šmerļa ielā esošais Rīgas Kinostudijas komplekss sastāv no 3 paviljoniem un viena foto paviljona.

  • 1. paviljons — 38 x 26 metri (988 m²) griestu augstums 12,5 metri.
  • 2. paviljons — 32 x 26 metri (832 m²) griestu augstums 9,0 metri.
  • 3. paviljons — 14 x 10 metri (140 m²) griestu augstums 5,0 metri.
  • Foto paviljons — 5,04 x 9,28 metri (46,56 m²)

Studijā ir arī lielākais zaļais fons Eiropā.[18]

Skatīt arī

labot šo sadaļu

Piezīmes un atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 1. martā. Skatīts: 2009. gada 14. martā.
  2. ↑ Jānis Krastiņš, Ivars Strautmanis "Riga. The Complеtе Guide to Architecture"; Rīga, Projekts 2004.
  3. ↑ KM: «Rīgas kinostudija» vairs nevarēs izmantot filmas bez autoru piekrišanas, TVNET, 2017. gada 31. janvāris
  4. ↑ DELFI: Pieprasa 'Rīgas kinostudijas' maksātnespēju
  5. ↑ Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016. gada 20. septembra lēmums Nr. C30747816
  6. ↑ Sadarbībā ar kinostudiju "Ļenfiļm"
  7. ↑ 7,0 7,1 Sadarbībā ar Maksima Gorkija kinostudiju
  8. ↑ Sadarbībā ar "Mosfiļm" eksperimentālo jaunatnes radošo apvienību "Debija"
  9. ↑ Sadarbībā ar Čehoslovākijas kinostudiju "Barrandov"
  10. ↑ Sergejs Kudrjavcevs. «Отечественные фильмы в советском кинопрокате». kinanet.livejournal.com (krievu). Skatīts: 2019-06-20.
  11. ↑ Sergejs Kudrjavcevs. «Отечественные фильмы в советском кинопрокате, часть 2». kinanet.livejournal.com (krievu). Skatīts: 2019-06-20.
  12. ↑ Sergejs Kudrjavcevs. «Отечественные фильмы в советском кинопрокате, часть 3». kinanet.livejournal.com (krievu). Skatīts: 2019-06-20.
  13. ↑ Sergejs Kudrjavcevs. «Отечественные фильмы в советском кинопрокате, часть 4». kinanet.livejournal.com (krievu). Skatīts: 2019-06-20.
  14. ↑ Sergejs Kudrjavcevs. «Отечественные фильмы в советском кинопрокате, часть 5». kinanet.livejournal.com (krievu). Skatīts: 2019-06-20.
  15. ↑ Sergejs Kudrjavcevs. «Отечественные фильмы в советском кинопрокате, часть 6». kinanet.livejournal.com (krievu). Skatīts: 2019-06-20.
  16. ↑ Sergejs Kudrjavcevs. «Отечественные фильмы в советском кинопрокате, часть 7». kinanet.livejournal.com (krievu). Skatīts: 2019-06-20.
  17. ↑ Divsēriju filmām norādīts skatītāju skaits uz sēriju
  18. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 1. martā. Skatīts: 2009. gada 14. martā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Rīgas_Kinostudija&oldid=4143929"