1971. gads Latvijā
gada notikumi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1971. gada notikumi Latvijas teritorijā. Tā atradās PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.
Pasaulē: | 1968 1969 1970 - 1971 - 1972 1973 1974 |
Latvijā: | 1968 1969 1970 - 1971 - 1972 1973 1974 |
Laikapstākļi: | 1968 1969 1970 - 1971 - 1972 1973 1974 |
Sportā: | 1968 1969 1970 - 1971 - 1972 1973 1974 |
Kino: | 1968 1969 1970 - 1971 - 1972 1973 1974 |
Notikumi
labot šo sadaļu- Visā Padomju Savienībā, tai skaitā Latvijas PSR tika pārkārtota pasta sistēma, ieviešot sešciparu pasta indeksus.[P 1]
- Aizsākās studentu celtnieku vienību kustība.
Februāris
labot šo sadaļu- 25.—26. februāris — notika Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) 21. kongress.[1]
Maijs
labot šo sadaļu- PSRS sieviešu basketbola komanda debitēja Uļjana Semjonova, Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm Sanpaulu, Brazīlijā kļūstot par rezultatīvāko spēlētāju (144 punkti 7 spēlēs).
Septembris
labot šo sadaļu- 20. septembris — uz vairāku rūpnīcu bāzes izveido ražošanas apvienību "Alfa", kurā līdz pat 1991. gadam strādāja 12 000 strādnieku. "Alfā" ražoja tranzistorus, pusvadītāja diodes un dažādas integrālās shēmas.
Nezināms datums
labot šo sadaļu- Tika dibināta Latvijas Radio bērnu popgrupa "Dzeguzīte".
- Rīgas maizes kombināts sāka ražot saldās kukurūzas nūjiņas.[2]
- Rīgas piena kombinātā darbu uzsāka pirmā saldējuma fabrika Latvijā.[3]
- Liepājas koncertestrādē "Pūt vējiņi" gadskārtējā estrādes mūzikas festivālā "Liepājas dzintars" panākumus guva A. Popova Rīgas radiorūpnīcas vokāli instrumentālais ansamblis "Menuets".[2]
- Apvienojot Aleksandra Popova vārdā nosaukto Rīgas radiorūpnīcu (RRR) kā galveno uzņēmumu, Rīgas elektromehānisko rūpnīcu (REMR), Kandavas radiorūpnīcu un konstruktoru biroju "Orbīta", tika izveidots uzņēmums "Radiotehnika".
- Dobeles rajona Tērvetes ainavu parkā tika uzstādītas Bauskas koktēlnieka Krišjāņa Kūras veidotās koka skulptūras.
- Rīgas autobusu parks no Ungārijas saņēma 1+4 autobusus Ikarus 250 sarkanā krāsā. Tie bija principiāli jauni modeļi ar 62 sēdvietām.
- Tika elektrificēts dzelzceļa posms līdz Zvejniekciemam.[4]
Kultūra
labot šo sadaļuMākslas filmas
labot šo sadaļu- "Pilsēta zem liepām" (režisors Aloizs Brenčs)
- "Meldru mežs" (režisors Ēriks Lācis)
- "Nāves ēnā" (režisors Gunārs Piesis)
- "Kara ceļa mantinieki" (režisors Varis Krūmiņš)
- "Tauriņdeja" (režisors Oļģerts Dunkers)
- "Apprecējās vecītis ar večiņu savu" (režisors Garkins Arazjans)
- "Salātiņš" (režisors Varis Brasla)
- "Egle rudzu laukā" (režisors Imants Krenbergs)
Dzimuši
labot šo sadaļu- 7. janvāris — Andrejs Sipailo, futbola tiesnesis
- 10. februāris — Ints Dālderis, mūziķis un politiķis
- 23. marts — Andrejs Ignatovičs, hokejists
- 27. marts — Vinets Veldre, politiķis
- 3. aprīlis — Vitālijs Astafjevs (Виталий Астафьев), futbolists
- 9. aprīlis — Andis Caunītis, politiķis
- 10. aprīlis — Ineta Freidenfelde, māksliniece
- 23. aprīlis — Gints Bude, modes dizainers
- 11. maijs — Normunds Miezis, šahists
- 15. maijs — Kaspars Balodis, tiesnesis
- 4. jūnijs — Jānis Purviņš, horeogrāfs
- 28. jūnijs — Uģis Brūvelis, soļotājs
- 19. jūlijs — Oskars Kastēns, žurnālists un politiķis
- 5. augusts — Valdis Dombrovskis, fiziķis, ekonomists un politiķis
- 15. augusts — Inese Laizāne, aktrise un politiķe
- 7. augusts — Artūrs Zakreševskis, futbolists
- 15. augusts — Inese Laizāne, aktrise un politiķe (mirusi 2024. gadā)
- 4. septembris — Normunds Rutulis, dziedātājs, producents, dziesmu autors, radio un TV raidījumu vadītājs
- 24. septembris — Juris Lujāns, politiķis
- 23. oktobris — Valentīns Lobaņovs (Валентин Анатольевич Лобанёв), futbolists
- 27. novembris — Ilze Viņķele, politiķe
- 14. decembris — Agnese Zeltiņa, teātra, kino un televīzijas aktrise, modele
- 19. decembris — Jānis Vinters, motosportists
Miruši
labot šo sadaļu- 22. novembris — Jēkabs Prīmanis, latviešu medicīnas profesors (dzimis 1892. gadā)
Skatīt arī
labot šo sadaļuPiezīmes un atsauces
labot šo sadaļuPiezīmes
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 767. lpp.
- ↑ 2,0 2,1 "XX Gadsimts Post Scriptum", 9. sērija (1971-1972)
- ↑ «Rīgas piena kombināts: Vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 14. jūnijā. Skatīts: 2010. gada 21. aprīlī.
- ↑ Latvijas (Baltijas) dzelzceļa izveidošana un attīstība PSRS 1945. - 1991. gadā Arhivēts 2016. gada 10. martā, Wayback Machine vietnē., ldz.lv
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |