Mākslas filma
Mākslas filma[1] jeb spēlfilma[2][3][1] ir kinematogrāfa darbs, kura pamatā ir izdomāts sižets, stāstījums un/vai izdomāts notikums, izveidots speciāli sarakstītā scenārijā un kinorežisora interpretēts aktierspēlē.[1] Komerciālās mākslas filmas, kuru darbības laiks pārsniedz stundu, bieži tiek sauktas par pilnmetrāžas filmām vai pilnmetrāžas spēlfilmām.[4]
Šajā kinofilmas stilistiskajā žanrā, ticami stāsti un varoņi palīdz pārliecināt skatītājus, ka izdomātais sižets ir patiess. Apgaismojums un kameras kustība, kā arī citi kinematogrāfiskie elementi, šajās filmās ir kļuvuši arvien svarīgāki.[5] Stāstījumu scenārijos iekļautas lielas sižeta detaļas, jo šīs filmas reti novirzās no klasiskā scenārija rakstīšanas stila iepriekš noteiktās uzvedības un līnijām, lai saglabātu reālisma sajūtu. Aktieriem jārunā dialogs un jādarbojas ticamā veidā, lai pārliecinātu skatītājus, ka filmā atspoguļota īsta dzīve.
Agrīnās mākslas filmas, aptuveni 19. un 20. gadsimta mijā, būtībā bija filmētas skatuves lugas un pirmajās šī žanra trīs vai četrās desmitgadēs šīs komerciālās mākslas filmas lielā mērā balstījās uz gadsimtiem senām teātra tradīcijām. Žoržs Meljess sāka uzņemt pirmās mākslas filmas 1896. gadā.[6]
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Kinofilmu daudzveidība — teorija. Vizuālā māksla (Skola2030), 4. klase.». www.uzdevumi.lv (latviešu). Skatīts: 2024. gada 19. jūlijā.
- ↑ «spēlfilma:1 | Tēzaurs». tezaurs.lv (latviešu). Skatīts: 2024. gada 19. jūlijā.
- ↑ «Valodas konsultācijas». valodaskonsultacijas.lv (latviešu). Skatīts: 2024. gada 19. jūlijā.
- ↑ «Official Top 250 Narrative Feature Films». letterboxd.com (angļu). 2013. gada 8. novembrī. Skatīts: 2024. gada 19. jūlijā.
- ↑ Blain Brown. «Lighting as story telling, Cinematography: Theory & Practice». Focal Press, (2002. gads). Skatīts: 2024. gada 19. jūlijā.
- ↑ «History of film - Melies, Porter, Cinematography | Britannica». www.britannica.com (angļu). 2024. gada 3. jūlijā. Skatīts: 2024. gada 19. jūlijā.